Kaspars Rožkalns: 'Laika prognoze' investīcijām Latvijā – labvēlīga

2020. gadā Latvijas Investīciju un attīstība aģentūra (LIAA) apguva divas reizes vairāk investīciju nekā pērn, proti, 252 milj. eiro jaunu investīciju. Šogad pirmajos 10 mēnešos piesaistīts jau pusmiljards — dubultots pagājušā gada apjoms. Iemesli, kāpēc investīciju apjoms ir audzis, ir dažādi — gan pandēmija, kas ražotājiem parādīja, ka pasaules ekonomika ir ļoti atkarīga no loģistikas ķēdēm, padarot pievilcīgu ražošanas izvietošanu pēc iespējas tuvāk mērķtirgum, gan tas, ka šobrīd ekonomikas stabilizēšanai ir pieejami vairāk līdzekļu. Viens no nākotnes investīciju virzieniem ir industriālo parku attīstība Latvijas pilsētās un reģionos. Tā ir iespēja Latvijai veidot vidi, kas rada inovācijas un atklāj radošumu, un noteikt, kāds būs mūsu valsts uzņēmējdarbības tēls nākotnē.

Inovācijām nepieciešama atbilstoša vide — arī fiziski

Lai rastos inovācijas, ir būtiski trīs aspekti — vide, talanti un atbilstoša vieta. Latvijā ir daudz vēsturisku teritoriju, tostarp degradētu, kas ir atjaunotas, sakārtotas un kurās šobrīd veiksmīgi attīstās uzņēmējdarbība. Piemēram, Karostas teritorija Liepājā — tagad veiksmīgi spēj piesaistīt investīcijas, tāpat "Ventspils Augsto tehnoloģiju parks", Ādažos "Dommo biznesa parks" u. c.

Nākamajam periodam Eiropas atveseļošanās fondā ir paredzēti līdzekļi četru industriālo parku izveidei Latvijas pilsētās un reģionos. Tie ir 80 milj. eiro, kas kalpos kā pamatfinansējums. Ritenis jau ir iekustināts — Liepājā šobrīd tiek diskutēts un ir veikti jau pirmie soļi industriālā parka izveidei "Liepājas Metalurga" bijušās ražotnes teritorijā. Par Liepājas industriālo parku interesējas gan autobūves un elektrotehnikas uzņēmumi, gan farmācijas un biomedicīnas uzņēmumi. Mums ir iespēja bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritoriju padarīt par lielisku zaļās ražošanas un aprites ekonomikas efektivitātes piemēru.

Nākamais solis ir samērot ekspektācijas un intereses — Latvijas mērķis ir labi apmaksātas darba vietas un kvalificēti speciālisti, dzīves kvalitātes celšana, savukārt investoru interesē izdevumu optimizācija, konkurētspējas audzēšana. Mūsdienu prasībām atbilstošai vietai ir jāspēj ģenerēt pietiekami daudz atjaunojamās enerģijas, lai uzņēmumi varētu ražot augstas pievienotās vērtības preces vai pakalpojumus. Tā ir liela priekšrocība, ko industriālais parks var piedāvāt investoriem, ja ir radīta mūsdienām atbilstoša un "zaļa" infrastruktūra. Investoram ienākt jau šādā sagatavotā teritorijā ir daudz lētāk, ātrāk un drošāk.

Nozaru diversifikācija

Nacionālās industrializācijas politikā definētas konkrētas nozares, kurām ir prioritāra loma investīciju piesaistei Latvijā. Tās ir: bioekonomika, biomedicīna, farmācija, viedie materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, viedā mobilitāte, fotonika, kā arī biznesa pakalpojumu centri. Šīs industrijas jau pēc būtības ietver Zaļā kursa elementus, tāpēc tām būs vieglāk konkurēt globālajā tirgū. Jāņem vērā, ka ne visas nozares var viegli "zaļināt", piemēram, tērauda kausēšana, kas teorētiski būtu iespējama bijušā "Liepājas Metalurga" teritorijā, šobrīd nozīmē augstus piesārņojuma līmeņus pilsētvidei, kā arī lielus izdevumus piegādes ķēžu atjaunošanai. Neskatoties uz to, ka pasaulē ir uzņēmumi, kas ir izveidojuši eksperimentālās tērauda ražošanas "zaļās" iekārtas, tā ir nozare, kuras zaļināšana prasa iespaidīgus investīciju apjomus. Mūsu uzdevums ir diversificēt riskus un attīstīt nišu industrijas, kur Latvijai kā mazai ekonomikai ir iespēja piegādāt produktus relatīvi lielā apjomā.

Prasmju attīstības neatsveramā loma

Lielai daļai ārvalstu investoru pirmais jautājums ir par darbaspēka pieejamību. Ļoti būtiski ir domāt par ieguldījumiem cilvēkos, uzsvaru liekot arī uz darba vidi, lai spējam piedāvāt atbilstošus apstākļus un iespējas. Latvijā jau šobrīd prasmju attīstības un izmantošanas rādītāji ir labi salīdzinājumā ar vairumu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu rādītājiem, Latvija veic investīcijas šajā jomā. Pirmkārt, ir svarīgi kliedēt pašu bažas un nebaidīties turpināt mācīties. Mācībām un profesiju attīstībai pieaugušā vecumā jākļūst par normu, tas nav kas nesasniedzams, tas jau notiek.

Otrkārt, svarīga ir digitalizācija, kas Latvijā ir uz pareizā ceļa, jo valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizācijā esam krietni virs vidējā ES līmeņa, tomēr bizness šajā ziņā vēl iepaliek. Tādēļ svarīgi pēc iespējas ātrāk piedāvāt mērķētus un ērtus atbalsta instrumentus, lai stimulētu digitalizāciju. Tieši pie tā šobrīd sadarbībā ar Ekonomikas ministriju strādājam.

Treškārt, investoriem ir svarīga nodokļu sistēma, kas Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā OECD dalībvalstu vidū, kā liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss" (2021).

Visos šajos aspektos, protams, ir vieta izaugsmei. Mums ir jāuzlabo inovāciju līmenis privātajā sektorā, kāpinot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā no līdzšinējiem 0,6% līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šajā jomā industriālie parki Latvijā var palīdzēt, jo tā ir auglīga vieta jaunu zināšanu radīšanai. Tās ir iespējas ar Eiropas un Latvijas finansējuma atbalstu izstrādāt jaunus, tirgū konkurētspējīgus produktus.

Šobrīd īpaša uzmanība tiek pievērsta arī tā sauktajam "zaļajam investīciju koridoram", kas sniedz iespēju ražošanas uzņēmumiem vai pakalpojumu sniedzējiem ar augstu pievienoto vērtību divas reizes ātrāk saņemt dažādus valsts pakalpojumus. Tas ir kā skaidrs signāls starptautiskajiem investoriem, ka Latvija gaida investīcijas un esam pozitīvi noskaņoti.

Latvijas tēla stūrakmens — inovācijas

Lai Latvijas biznesa vide mērķtiecīgi veidotu savu tēlu, mums jārada rīcībpolitika zaļajām inovācijām, un tad, kad tāda būs, — par mums runās arī pasaules mērogā. Ja Latvijā radīsies tehnoloģijas, ar kurām mēs varam risināt kaut vienu no ANO definētajiem 17 lielajiem pasaules izaicinājumiem, tad mēs būsim radījuši savu nišu, kas spēs palīdzēt citiem. Mēs, protams, nevaram atrisināt visas problēmas, bet fokusējoties uz konkrētām lietām mēs varam paveikt daudz.

Informāciju sagatavoja LIAA direktors Kaspars Rožkalns un LIAA Komunikācijas un informācijas departaments. Kontakti: prese@liaa.gov.lv.  Publicitātes foto.