Valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā rasti resursi 172,8 miljonu eiro apmērā nozaru prioritāšu finansēšanai

Otrdien, 24. augustā, valdība izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu 2022., 2023. un 2024. gadam pārskatīšanas rezultātiem. Izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2022. gadam ir rasti finanšu resursi 172,8 miljonu eiro apmērā, no kuriem 102,2 miljonus eiro paredzēts  novirzīt  ministriju aktuālajām prioritātēm, savukārt 70,6 miljonus eiro - citām kopējām prioritātēm. Vienlaikus jāņem vērā, ka ne tikai kārtējā gadā veiktā izdevumu pārskatīšana sniedz rezultātu uz nākamo gadu, bet arī iepriekš veiktās izdevumu pārskatīšanas atstāj ietekmi uz vidēja termiņa budžetu. Līdz šim iepriekšējās izdevumu pārskatīšanās konstatētais potenciālais resurss ministrijām 2022. gadam ir 89,2 miljoni eiro.

“Izdevumu pārskatīšana ir moderns budžeta plānošanas rīks, kas palīdz rast ekonomiskākus un efektīvākus valsts politikas īstenošanas veidus, un kura loma arvien pieaug. Veiksmīgā un ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām esam sasnieguši labus rezultātus, identificējot resursus 172,8 miljonu eiro apmērā, ko varēsim novirzīt gan kopējām valsts, gan nozaru ministriju iekšējām prioritātēm 2022.gadam,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

2021. gadā ikgadējā izdevumu pārskatīšana tika strukturēta trīs daļās – nozaru ministriju pārraudzībā esošo finansēšanas politiku analīze, horizontālie pasākumi finanšu resursu pārdalei par labu aktuālajām prioritātēm, kā arī procesu un sistēmu pilnveidošana. 2021. gadā Finanšu ministrija kā vienu no izdevumu pārskatīšanas pamatmērķiem izvirzīja sadarbības stiprināšanu ar nozaru ministrijām, veicinot patstāvīgu ministriju bāzes izdevumu pārskatīšanu. Vienlaikus valsts budžeta izdevumu pārskatīšana atbalsta un rosina politikas maiņu iniciatīvas, padarot efektīvākus valsts pārvaldes procesus un valsts budžeta resursu izlietojumu.

Nozaru politiku analīzes ietvaros turpināta veselības nozares izvērtēšana, pievēršoties rezidentūras finansēšanas jautājumiem, starptautiskajiem norēķiniem par ārvalstīs sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem, kā arī potenciālajam ietaupījumam no kompensējamo medikamentu līgumu pārskatīšanas.

Stiprinot sadarbību izdevumu pārskatīšanā ar nozaru ministrijām, tās tika aicinātas patstāvīgi veikt bāzes izdevumu pārskatīšanu, paralēli Finanšu ministrijai veicot izdevumu neizpildes analīzi, kas rezultējās ar apjomīgiem finanšu resursiem. Tāpat tika veikta kārtējā budžeta gadā un iepriekšējos gados piešķirtā finansējuma attīstības izdevumiem pārskatīšana, vērtējot elastību, efektivitāti un aktualitāti.

Sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru tika analizēti valsts budžeta paskaidrojumos ietvertie politikas rezultatīvie rādītāji. Tika veikts arī Covid-19 ietekmes izvērtējums uz ministriju un kopējiem valsts budžeta izdevumiem.

Procesu un sistēmu pilnveidošanas jomā Finanšu ministrija turpina darbu pie finanšu vadības un procesu pilnveides, kā arī sadarbībā ar Valsts kanceleju analizē atbalsta funkciju centralizācijas iespējas.

Latvijā izdevumu pārskatīšana tika aizsākta 2016. gadā un tā atbilst labākajai starptautiskajai praksei, ko apstiprina sasniegtie rezultāti un pieaugošais identificētais resurss ministriju prioritāšu finansēšanai.

Informāciju sagatavoja Finanšu ministrija. Publicitātes foto.