Pārlekt uz galveno saturu

Pārsteigumu pilnā atslēga uz pasaules tirgiem – farmācijas un medicīnas nozare

Veselības aprūpe ir joma, ar kuru agri vai vēlu sastopas ikviens Latvijas un pasaules iedzīvotājs. Mēdz teikt, ka veselību par naudu nenopirksi, tomēr šī teiciena aktualitāte pēdējos gados sarūk: strauji attīstoties digitalizācijai un modernajām tehnoloģijām un arvien vairāk izplūstot nozaru robežām, farmācija un medicīna spēj piedāvāt nebijušus risinājumus, kas var novērst vēl nesenā pagātnē neatrisināmas problēmas. Nav arī noslēpums, ka tā ir dārga nozare, taču Latvijā ir auglīga vide investīcijām, un tieši farmācijas un medicīnas nozarei piemīt viens no lielākajiem potenciāliem pievērst starptautisko investoru uzmanību. Izstāde EXPO 2020 Dubaijā šogad pulcēs nozares vadošos uzņēmumus pasaulē, bet valstu pārstāvji meklēs risinājumus, kā veselības aprūpi padarīt efektīvāku.

“Biomedicīna ir viena no nozarēm, kurā Latvijā ir uzkrāta vairāk nekā 60 gadu pieredze. Mums ir labi attīstīta izglītība medicīnas jomā, ražošana farmācijas nozarē un pētniecība. Šī nozare teju visās pasaules valstīs uzrāda pieaugošu īpatsvaru iekšzemes kopproduktā un ir viena no nākotnes svarīgākajām nozarēm pasaules ekonomikā. Dalība EXPO un tās satelītpasākumos ir lieliska iespēja mūsu biomedicīnas nozares uzņēmumiem un pētniecības organizācijām prezentēt savu piedāvājumu un zinātniskās izstrādes,” norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Farmācijas un medicīnas tehnoloģiju nozare – nemainīgi plaukstoša

Farmācijas un biomedicīnas nozarēm Latvijā ir gara vēsture, bagātīgs mantojums un liels gadu gaitā uzkrātu zināšanu kopums. Latvijas ķīmiķi jau 19. gadsimta otrajā pusē guva ievērojamus, starptautiski atzītus sasniegumus pētniecībā. Pēc Rīgas Politehnikuma Ķīmijas nodaļas dibināšanas (1867) izveidojās vairākas ķīmiķu pētniecības skolas, kas virsotni sasniedza Vilhelma Ostvalda (Wilhelm Ostwald) profesūras laikā (1881–1887). Viņš par Rīgas posmā veiktajiem pētījumiem fizikālajā ķīmijā saņēma No­bela prēmiju.[1] Savukārt farmācijas ķīmijas rūpniecības pirmsākumi Latvijā meklējami 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. 1918.–1940. gadā uzņēmumi bija nelieli, medikamentus galvenokārt ražoja no ārstniecības augiem un fasēja importētos ārstniecības līdzekļus, toties pēc Otrā pasaules kara nozare sāka strauji attīstīties.[2]

Kā liecina LIAA statistika, šobrīd farmācijas nozare ir ceturtā lielākā pēc apgrozījuma starp visām rūpniecības nozarēm Latvijā, un ceturto vietu tā ieņem arī pēc kopējā eksporta apjoma starp visām Latvijas nozarēm. Biomedicīnas portfelī farmācija ir galvenais eksporta produkts, kas 2019. gadā veidoja 37% no visa nozares eksporta un 250 miljonu eiro lielā apgrozījuma.[3]

Ķīmijas un farmācijas nozarē Latvijā šobrīd darbojas ap 1000 uzņēmumu, kopējam darbinieku skaitam pārsniedzot 13 000, bet medicīnu Latvijā studē topošie profesionāļi no 61 valsts. Pētniecības organizāciju galvenās kompetences ir organiskā sintēze, vēža molekulārie un klīniskie pētījumi, zarnu mikrobiomu pētījumi, biomateriālu attīstība kaulu aizstāšanai un vīrusveidīgo daļiņu vakcīnas. Latvija iesaistās arī lielos starptautiskos projektos, piemēram, kā pilntiesīga BBMRI-ERIC (Biobanku un biomolekulāro resursu pētniecības infrastruktūras Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs) dalībniece ar nacionālo biobanku, kas sastāv no vairāk nekā 37 000 vienībām, vai iesaistoties iniciatīvā “1+ miljoni genomu” (1+ MG), kuras mērķis ir padarīt pieejamu kopīgiem Eiropas pētījumiem vismaz viena miljona Eiropas pilsoņu genoma informāciju.[4]

Latvijā biomedicīnas nozarē vēsturiski ir izveidojusies spēcīga kompetence gan pētniecībā, gan ražošanā. Latvijas Organiskās sintēzes institūts (LOSI) sadarbojas ar ievērojamām zinātnes institūcijām, kā arī ir uzticams partneris starptautiskajiem un vietējiem farmācijas uzņēmumiem jaunu zāļu un zāļu tehnoloģiju izstrādē. LOSI pētnieki ir izstrādājuši 18 oriģinālu zāļu un vairāk nekā 70 oriģinālu tehnoloģiju zināmu zāļu iegūšanai. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, lielākais molekulārās bioloģijas un biomedicīnas izpētes centrs Latvijā, līdzās citiem nozīmīgiem pētījumiem šobrīd strādā pie vakcīnas izstrādes pret Laimas slimību un Covid-19. Vadošie zāļu ražotāji Grindeks, Olainfarm un Silvanol jau gadu desmitiem nodarbojas ar zāļu izstrādi un eskportē uz desmitem valstu visā pasaulē. Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī nozīmīgi zinātnes centri. Tomēr līdzās šiem nozares milžiem arvien pārliecinošāk sevi piesaka arī jaunuzņēmumi, kuri nozarē ienes inovatīvas medicīnas tehnoloģijas.

Jaunuzņēmumi – auglīga vide investīcijām

“Ņemot vērā, ka pasaules ekonomika pēdējā gada laikā ir piedzīvojusi pamatīgu turbulenci, šoreiz EXPO pozicionējas ne tik daudz kā tūrisma galamērķu reklāma valstu paviljonu formātā, bet gan kā tikšanās un sadarbības veicināšanas platforma uzņēmējiem pasaules izaicinājumu risināšanai. Veselības aprūpe ir viens no šādiem izaicinājumiem. Kā rāda Covid-19 pandēmijas pieredze, ar cilvēku resursiem vien kādā brīdī var nepietikt, lai nodrošinātu veslības aprūpes pieejamību. Tāpēc šeit paveras plašs darba lauks digitālo risinājumu, dažādu tehnoloģiju attīstītājiem un starpnozaru projektu īstenotājiem, lai daļu veselības aprūpes funkciju pārceltu digitālā vidē un meklētu jaunus risinājumus labi zināmām problēmām,” skaidro Inga Ulmane, LIAA pārstāvniecības vadītāja AAE.

Latvijā šobrīd darbojas 30 aktīvi veselības aprūpes un medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmumi, kas ir apmēram 8% no visiem aktīvajiem jaunuzņēmumiem. Viņu intereses aptver DeepTech, mākslīgo intelektu, pakalpojumus, sīkrīkus, virtuālo realitāti, programmatūras izstrādi, 3D, biotehnoloģijas, viedos materiālus u. c. risinājumus. Gandrīz visi šie jaunuzņēmumi jeb aptuveni 93% no tiem ir pieejami arī starptautiskajā tirgū. Daži no skaļākajiem un veiksmīgākajiem vārdiem ir, piemēram, Exonicus – vadošais uzņēmums pasaules mērogē, kas nodrošina traumu ārstēšanas apmācības tehnoloģijas ar virtuālo realitāti militārām un civilām organizācijām, Cast Print, kuru pielāgotās 3D medicīnas palīgierīces šobrīd tiek testētas Latvijas un Lielbritānijas slimnīcās, bet fiksators jau ir pieejams medicīnas pakalpojums, vai digitālais asistents insulta pacientiem Vigo Health, kas, izmantojot automatizāciju un digitālās tehnoloģijas, ļauj nekavējoties uzsākt rehabilitāciju un veikt to attālināti ar planšetdatora un mobilo sakaru palīdzību.

“Vairums Latvijas jaunuzņēmumu – 63% – ir dibināti pēdējo trīs gadu laikā. To būtiski veicina ārkārtīgi labvēlīgā vide – Latvija ir atzīta par jaunuzņēmumiem visdraudzīgāko valsti pasaulē (Index Ventures, 2021). Savukārt Pasaules banka pērn ierindojusi Latviju 19. vietā pasaulē starp valstīm, kurās ir viegli nodarboties ar uzņēmējdarbību.[5] Investori novērtē pretimnākošo likumdošanu, kas veicina interesi ieguldīt Latvijas jaunuzņēmumos: ārvalstu investori var saņemt uzturēšanās atļauju, līdzfinansējumu augsti kvalificētiem darbiniekiem, darbojas dažādi biznesa inkubatori un akseleratori, pieejams atbalsts ārējās tirdzniecības veicināšanai, uzņēmumu iespējams reģistrēt pāris dienu laikā utt. Turklāt kopš 2014. gada tiek izstrādāta viedās specializācijas stratēģija (RIS3) Latvijai – ekonomikas pārveidošanas stratēģija, lai panāktu lielāku pievienoto vērtību un efektīvāku resursu izmantošanu, un biomedicīna ir viena no piecām stratēģiskajām RIS3 jomām,” stāsta LIAA Tehnoloģiju skautu nodaļas vadošā eksperte biomedicīnas jautājumos Anna Janberga.

Par ārvalstu investoru interesi ieguldīt nozarē un gatavību labprāt palikt Latvijā ilgtermiņā liecina vairāku lielo starptautisko organizāciju aktivitātes. Piemēram, veselības aprūpes kompānija Roche, pasaulē lielākā biotehnoloģiju kompānija, kas nodarbojas ar pētījumiem un zāļu izstrādi onkoloģijā, imunoloģijā, infektoloģijā, oftalmoloģijā un neirozinātnē, izveidojusi inkubatoru Latvijā, kas sniedz atbalstu inovatīvu risinājumu idejas izstrādē. Cits piemērs –korporācijas MGI Rīgā atvērtais pētniecības, attīstības un ražošanas centrs, kura mērķis ir veselības zinātnes inovāciju tilta veidošana starp Ķīnu un Eiropu. Izmantojot MGI pasaulē vadošo gēnu sekvencēšanas tehnoloģiju, bāze Latvijā veidota, lai piesaistītu un atbalstītu labākās Eiropas pētniecības un inovāciju institūcijas. Savukārt EIT Health RIS centrs Rīgas Stradiņa universitātē piedāvā dažādu veselības aprūpes jomas dalībnieku iesaistīšanu EIT Health programmās un reģionālo inovāciju ekosistēmu attīstīšanu. EIT Health ir Eiropas publiskā un privātā sektora partnerība veselības aprūpes jomā, kuras uzdevums ir izveidot nākotnes veselības aprūpes ekosistēmu, kas ļaus Eiropas pilsoņiem dzīvot ilgāk un veselīgāk.

Cik viegli ir apgūt jaunu tirgu?

Kā liecina LIAA apkopotā statistika, galvenokārt farmācijas un medicīnas nozare eksportē uz Lietuvu, Krieviju, Igauniju, Vāciju un Ukrainu. Eksporta vērtība uz Lietuvu vien 2020. gadā sasniedza gandrīz 100 miljonus eiro.[6] Tomēr nozares eksporta aptvērums ir visa pasaule – Latvijas uzņēmumiem ir iestrādnes arī Āzijas, Āfrikas, Ziemeļu un Dienvidamerikas tirgos, kuros būtu jānostabilizējas, jāattīsta apjomi un piedāvājumu klāsts. Tas attiecas arī uz AAE un citām arābu valstīm un Āfrikas tirgiem, skaidro LIAA.

Jaunu tirgu apgūšana farmācijas un medicīnas nozarē nav vienkāršs uzdevums – zāles ir jāreģistrē katrā jaunajā sadarbības valstī, un, kā liecina LIAA pieredze, lielākoties tas maksā ļoti dārgi – pat līdz 100 000 eiro. Eksportēt digitālos risinājumus un tehnoloģijas ir daudz vieglāk.

“Svarīgākais, ko meklē ārvalstu investori, ir kompetence, un tā ir Latvijas priekšrocība. Mums ir izcilas tradīcijas un lieliski nozares profesionāļi, un investoriem ir svarīgi zināt, ka cilvēki saprot savu lietu. Ja skatāmies uz AAE gaidāmās Pasaules izstādes EXPO 2020 kontekstā, tur izpratne par jaunuzņēmumu ir atšķirīga – parasti tādus dibina studenti uzreiz pēc augstskolas, kamēr Latvijā to bieži dara nobrieduši savas jomas eksperti, kuri pārzina nozari no ‘a’ līdz ‘z’. Tas noteikti ir mūsu ieguvums. Tāpat jārēķinās, ka investori skatās uz risinājuma pielietojuma potenciālu, un šeit ieguvēji ir digitālo risinājumu izstrādātāji, jo tos atšķirībā no medikamentiem var pastāvīgi pilnveidot, kaut vai katru dienu optimizējot, piemērojot mainīgajām tirgus prasībām un klientu vajadzībām. Tāpat jārēķinās, ka inovācijas reti ir pilnīgi unikālas, tirgū vienmēr ir kaut kas līdzīgs, tāpēc investori vērtē tirgus konkurenci, apjomu un, protams, tirgus atdevi jeb savu peļņu,” stāsta LIAA Investīciju projektu departamenta Projektu attīstības nodaļas vecākais projektu vadītājs Guntis Rubīns.

Viņš piebilst – investori parasti nevērtē Latviju kā tirgu, jo  tā mērogs ir pārāk mazs. Investori vērtē reģionu kopumā – Latvija atrodas Eiropā, eirozonā, tātad drošā, kopumā sakārtotā vidē. Tāpēc ir ļoti svarīgi stāstīt par Latviju, iepazīstināt potenciālos investorus ar nozari kopumā, uzsverot tradīcijas, pētniecības kompetences, augstākās izglītības lomu nozares specialistu sagatavošanā un labvēlīgo vidi jaunuzņēmumiem, kas ir pamatā to spējai radīt un pārsteigt pasauli ar inovatīviem, efektīviem produktiem.

Dubaija – durvis uz starptautiskajiem tirgiem, kas Latvijai jāatslēdz

Daļu Latvijas farmācijas un biomedicīnas nozares uzņēmumu klātienē vienkopus varēs satikt jau pavisam drīz vienā no Pasaules izstādes EXPO 2020 satelītapasākumiem, medicīnas un farmācijas nozares izstādē Arab Health, kurā klātienes aktivitātes plānotas no 21. līdz 24. jūnijam. Šīs izstādes rīkotāju interešu lokā ir ne tikai farmācija, bet arī medicīnas aprīkojums, IT tehnoloģijas slimnīcām, laboratoriju iekārtas, labsajūtas preces – viss, kas saistīts ar mūsdienīgu veselības aprūpi. Izstādē piedalīsies vairāk nekā 3500 uzņēmumu un 52 000 apmeklētāju no 159 valstīm. Izstāde paver iespēju atrast partnerus gan AAE, gan arī citos reģiona tirgos, turklāt tajā tiek pārstāvētas vairākas apakšnozares, kuras Latvijā ir tradicionāli attīstītas (kā farmācija, laboratorijas iekārtu ražošana, tekstila izstrādājumi medicīnai), kā arī jaunās nozares, kurām ir liels attīstības potenciāls.

“Ja izdodas iekļūt arābu reģiona tirgū, AAE nav horizonts – Līča valstis ir kompleksa sistēma. AAE ir samērā sarežģīts tirgus – ar kaimiņvalstīm salīdzinoši mazs un ļoti daudzveidīgs patēriņa ieradumos; var atrast nišu, bet apjoms būs samērā neliels. Apkārt ir daudz lielāki tirgi, kuros joprojām var atrast virkni aizpildāmu nišu, piemēram, tāds tirgus ir Saūda Arābija. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka AAE ir neaizstājams tramplīns uz Āfrikas un Āzijas valstīm. Dubaija ir durvis uz visiem pārējiem pasaules tirgiem. Viens no Latvijas jaunuzņēmumiem, kas pērn piedalījās akseleratora programmā Dubaijā, atzina – lai gan pabijuši akseleratoros ASV un Lielbritānijā, AAE iegūtie kontakti ir krietni vērtīgāki, nekā rietumos dibinātie. Tāpat arī izstādēs mūsu organizētajos nacionālajos stendos uzņēmumi nereti atrod partnerus Austrālijā, Ķīnā un pat Eiropas valstīs,” stāsta LIAA pārstāvniecības vadītāja AAE Inga Ulmane.

Latviju izstādē Arab Health pārstāvēs seši medicīnas un farmācijas uzņēmumi: DoctoWell, Biosan, Longenesis, Ferterex, NordePlast un PharmIdea.

PharmIdea ir Latvijas zāļu ražotājs, kura galvenā kompetence ir sterilu produktu (liofilizētu un šķidru) izstrāde un ražošana flakonos. Uzņēmuma produktu portfelī ir pašu izstrādāti intensīvās terapijas ģenēriskie medikamenti, sieviešu veselības produkti un pretvēža zāles, kas reģistrētas vairāk nekā 50 valstīs. “Mūsu uzņēmums strādā globālajam tirgum, un Tuvo Austrumu reģions šķiet ārkārtīgi interesants. Preces konkurētspēju, pirmkārt, nosaka tās kvalitātes atbilstība noteiktas valsts prasībām un, protams, cena. PharmIdea produktus parasti lieto stacionāros, tāpēc to iepirkums notiek konkursa kārtībā, kur cenai ir galvenā nozīme. Izstāde Arab Health būs laba iespēja uzaicināt klientus uz Latvijas EXPO paviljonu, lai pārrunātu sadarbību un iepazīstinātu arī ar mūsu valsti,” stāsta PharmIdea Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Māra Skrastiņa.

Savukārt FertereX specializējas vīriešu neauglības ārstēšanā ar novatorisku produktu, kas ar PBMT tehnoloģiju palīdzību paaugstina spermas kvalitāti un testosterona līmeni. Uzņēmumam ir salīdzinoši neliela pieredze ar konkrēto produktu, tāpēc iespēja piedalīties EXPO 2020, lai dibinātu kontaktus Tuvo Austrumu reģionā, ir īpašs ieguvums. “Mums nav milzīgu koncernu, tomēr, ja kādā “vilnī trāpa” vai darbojas ar oriģinālu produktu, kāda nav citiem, Latvijas uzņēmumi var būt konkurētspējīgi. Ar milžiem ne vienmēr konkurēsi, bet vari sadarboties, un sadarbošanās ir veids, kā nostiprināties tirgū,” atklāj uzņēmuma “FertereX” īpašnieks Māris Belte.

Guntis Rubīns atzīst – arābu valstu tirgus ir maz iestaigāta teritorija, taču ļoti svarīgs tramplīns uz visu Ziemeļāfriku un Tuvajiem Austrumiem, un reizēm arī uz tālākiem reģioniem. Latvijas un šo reģionu savstarpējā sapratne vēl jāveido, taču ir skaidrs, ka šādas izstādes ir izcila iespēja piesaistīt nozarei arī ārvalstu investoru uzmanību, kas var gan palīdzēt izvērst darbību šajos tirgos, gan meklēt labvēlīgu vidi un speciālistus savu biznesa plānu īstenošanai.

Nākamā izstāde Arab Health notiks jau 2022. gada janvārī, tieši EXPO norises laikā, un šai izstādei vēl ir iespējams pieteikties.

Medicīnas un farmācijas nozare Latvijā ir pastāvīgas izaugsmes procesā – attīstoties tehnoloģijām un digitalizācijai, arvien biežāk dažādas nozares savstarpēji pārklājas, paplašinot iespējas un radot inovatīvus produktus. Biomedicīna ir vienota ekosistēma, kurā vienlīdz spēcīgai jābūt gan izglītībai, zināšanām un pieredzei, gan inovācijām un tehnoloģijām. Latvija šajā ziņā ir bagāta – atliek vien meklēt jaunus ceļus pasaules tirgos.

 

Avots
LIAA

Reģistrē profilu un piesakies atbalstam!

Personīgajā profilā Tu varēsi saņemt konsultācijas un e-pakalpojumus, slēgt līgumus, lietot personalizēto ziņu lenti un sekot līdzi visiem jaunumiem un aktualitātēm
  1. Reģistrē profilu un personalizē savu ziņu lenti
  2. Noslēdz līgumu un izmanto atbalsta iespējas
  3. Iesniedz projektu un piesakies atbalsta fondiem
Reģistrēties

Mūsu partneri