Pārlekt uz galveno saturu

"Norwegian": Aviācijā vasaras lidojumu sezonā atgriešanās pie pirmspandēmijas apjomiem būs 80-90% līmenī

Pēc diviem gadiem, kad pārvietošanās iespējas ierobežoja pandēmija, šo vasaras sezonu visas aviokompānijas gaida ar lielām cerībām, intervijā aģentūrai LETA saka aviokompānijas "Norwegian" valdes priekšsēdētājs Geirs Kārlsens. Tomēr atgriešanās pie pirmspandēmijas darbības apjomiem šogad vēl nenotiks un vasarā var cerēt uz 80-90%. Kārlsens gan norāda, ka Rīgā pagaidām atgūšanās notiek lēnāk nekā virknē Ziemeļvalstu lidostu.

"Norwegian" pandēmijas laikā klājās visai grūti un pat tika restrukturizēta. Kāda pašlaik ir situācija aviokompānijā?

Jums ir pilnīga taisnība, mēs piedzīvojām grūtus laikus. Pagājušā gada maijā mēs izgājām no bankrota aizsardzības procedūras un ļoti gaidījām, kad tirgus atkopsies un cilvēki atsāks ceļot. Mūsu uzņēmums ir restrukturizēts, un kopš tā laika mums ir stabila finansiālā situācija. Tagad mēs ceram uz ļoti labu vasaru.

Vai karš Ukrainā pašlaik ietekmē jūsu biznesu?

Mēs redzējām nelielu efektu, kad karš sākās. Ir dīvaini to teikt, bet pēc pāris nedēļām aviokompānijas darbībā viss atgriezās ierastajās sliedēs. Mums gan nekad nav bijuši lidojumi ne uz Ukrainu, ne uz galamērķiem, kas ir tās tuvumā, tādēļ mūsu aviokompānija nav īpaši ietekmēta.

Vai jums bija lidojumi uz Krieviju?

Mums bija reisi uz Sanktpēterburgu. Pašlaik to nav, bet tā bija ļoti neliela mūsu darbības daļa, un līdz ar to arī ietekme nav liela. Mēs nekad neesam lidojuši, piemēram, uz Maskavu.

Pašlaik viena no galvenajām problēmām aviācijā ir pieaugušās degvielas cenas. Kā ir mainījusies viena lidojuma pašizmaksa un kā tas ietekmēs biļešu cenas?

Degvielas cenas pašlaik ir problēma ļoti daudzās aviokompānijās, un iepriekšējos gados nekas tāds netika piedzīvots. Degvielas cenas aug jau kopš februāra sākuma, un tās sāk ietekmēt biļešu cenas. Piemēram, ja mēs šodien salīdzinām biļešu cenas lidojumiem jūnijā un jūlijā, tad tās ir par vairāk nekā 30% augstākas nekā šajā periodā 2019.gadā. Šis pieaugums gan pilnībā nekompensē degvielas cenu kāpumu. Par nožēlu man ir jāsaka, ja degvielas cenas saglabāsies tik augstā līmenī kā pašlaik, nākotnē mēs redzēsim arī vēl augstākas lidojumu biļešu cenas.

Kādas ir jūsu prognozes? Vai ar 30% pieaugumu būs gana?

Ideālā pasaulē, protams, biļešu cenai būtu jāsedz viss degvielas cenu pieaugums, bet realitātē tā, visdrīzāk, nenotiks un aviokompānijas strādās ar zemāku rentabilitātes līmeni. Tas skar visas aviokompānijas, un to, kas notiks ar biļešu cenām, lielā mērā noteiks arī konkurence.

Kā tas viss var ietekmēt Eiropas aviotirgu, jo pandēmijas laikā daudzas aviokompānijas jau strādāja ar zaudējumiem un lika lielas cerības uz šo gadu, bet tas ir atnācis ar karu Ukrainā un augstām degvielas cenām. Vai var prognozēt, ka būs arī bankroti?

Gan pēdējos divus gadus, gan tagad aviokompānijas lielā mērā fokusējas uz sevi un to, kā šim periodam iziet cauri. Ir aviokompānijas, kurām patiesi ir nepieciešama sekmīga vasara, jo Eiropā aviācijā ir izteikta sezonalitāte. Vai būs bankroti? To ir ļoti grūti pateikt. Redzēsim, kā šīm aviokompānijām klāsies.

Cik liela pašlaik ir interese par lidojumiem uz un no Rīgas ar jūsu aviokompāniju?

Mums uz Rīgu ir tiešie reisi no vairākām Skandināvijas pilsētām, un mēs vasarā palielināsim kapacitāti. Tomēr, ja mēs salīdzinām apkalpoto pasažieru skaitu Rīgā, piemēram, ar Kopenhāgenu, Oslo vai Stokholmu, man ir jāatzīst, ka Rīga pēc pandēmijas pie kādreizējiem darbības apjomiem atgriežas lēnāk. No janvāra līdz aprīlim Rīgas lidostā ir apkalpoti gandrīz 1,2 miljoni pasažieru. 2019.gadā kopumā Rīgas lidostu izmantoja astoņi miljoni pasažieru. Tas rāda, ka Rīga nedaudz atpaliek no pirmspandēmijas laika darba apjomiem. Cerēsim, ka vasaras laikā tas mainīsies.

Arī ja mēs skatāmies uz pasažieru skaitu mūsu reisos uz Rīgu, tad tas joprojām ir nedaudz mazāks kā pirms pandēmijas. Taču mēs ceram uz pieaugumu vasarā. Pašlaik mums uz Rīgu ir trīs reisi nedēļā, un no jūnija tie būs seši reisi.

Tūrisma kompānijas ir teikušas, ka šogad ir atceltas rezervācijas, jo kara dēļ Ukrainā daudzi Baltijas valstis, Poliju uzskata par salīdzinoši bīstamiem galamērķiem. Vai jūs redzat to pašu?

Īsti nē. Kā jau es minēju, tad mēs redzam lēnāku darbības apjomu atgriešanos Rīgas lidostā. To pašu es varu teikt par Varšavas lidostu. Tomēr, vai iemesls ir saistīts ar karu vai arī iemesli ir citi, piemēram, tās ir pandēmijas laikā ieviesto ierobežojumu sekas, pateikt ir ļoti grūti. Vienlaikus es gribu uzsvērt, ka mēs neredzējām būtiskas izmaiņas pēc tam, kad karš sākās. Tādēļ es arī nedomāju, ka tas būtiski ietekmē pasažieru skaitu.

Kādas kopumā ir jūsu prognozes par pasažieru skaitu vasaras lidojumu sezonā?

Es domāju, ka tas varētu būt nedaudz mazāks kā pirms pandēmijas, bet ļoti liela nozīme ir tam, par kuru tirgu mēs runājam. Piemēram, ja mēs lūkojamies uz Oslo, kas ir mūsu bāzes lidosta, tad vietējie lidojumi ir atgriezušies līdz 80-85% līmenim, salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas. Starptautiskie lidojumi atgriežas lēnāk un it īpaši lēna atgūšanās ir transatlantiskajiem un Tālo Austrumu lidojumiem. Ja mēs lūkojamies uz citām lielajām Ziemeļvalstu lidostām, it īpaši Stokholmu, tad situācija ir visai līdzīga. Helsinkos atgriešanās pie pirmspandēmijas līmeņa notiek lēnāk. Mēs domājam, ka vasaras lidojumu sezonā visos tirgos, kuros mēs strādājam, atgriešanās pie pirmspandēmijas darbības apjomiem būs 80-90% līmenī, bet tie nebūs 100%.

Vai "Norwegian" varētu palielināt vai arī samazināt lidojumu skaitu uz Rīgu?

Ja mēs redzēsim, ka pārvadājumu apjomi virzās vajadzīgajā virzienā, tad mēs pilnīgi noteikti domāsim par darbības paplašināšanu. Mēs pašlaik esam tajā attīstības fāzē, kad ceram uz pasažieru atgriešanos visos tirgos un esam gatavi audzēt savu kapacitāti virzienos, kuros redzēsim pieprasījuma kāpumu. Tas var būt arī Latvijā, bet pagaidām vēl ir par agru, lai teiktu kaut ko konkrētu. Vienlaikus šajā vasaras lidojumu sezonā jau būs vairāk galamērķu, no kuriem lidosim uz Rīgu.

Vai jums bažas nerada augošā inflācija? Pašlaik cilvēki pēc diviem dažādu pārvietošanās ierobežojumu gadiem ir ļoti izslāpuši pēc ceļojumiem, bet, vai augot patēriņa cenu līmenim, viņi arvien vairāk nesāks skaitīt naudu un ceļojumi būs viena no lietām, kurai izdevumi tiks ierobežoti?

Protams, ka tā ir viena no lietām, kurai mēs sekojam, un inflācijas kāpums ir redzams gan Eiropā, gan ASV. Tam, protams, var būt ietekme. Taču tā ir lieta, ar kuru mums vienkārši būs jāsadzīvo. Turklāt straujš cenu pieaugums ir vērojams īpaši energoresursiem, un tas ietekmē gan privātpersonas, gan aviokompānijas. Pašlaik nekas cits neatliek, kā vien sekot izmaiņām.

Cik liela daļa no jūsu pasažieriem dodas darījumu braucienos un cik liela ietekme ir tam, ka biznesa ceļojumu apjomi atkopjas daudz lēnāk nekā atpūtas braucieni?

Kopumā atgūšanās tiešām ir lēnāka. Vienlaikus man ir jāsaka, ka mēs "Norwegian" nejautājam saviem pasažieriem, vai viņi dodas biznesa vai atpūtas braucienā, taču parasti biznesa braucieniem biļetes tiek rezervētas ar ceļojumu aģentūru starpniecību. Ja mēs vērtējam šo segmentu, tad ir jāsaka, ka gan 2021., gan tagad, 2022.gadā, šādu ceļotāju skaits aug un aug arī mūsu ieņēmumi no šī segmenta. Tādēļ ir skaidrs, ka daļa biznesa ceļotāju pie mums ir pārnākuši no citām aviokompānijām.

Vienlaikus ir pieņēmums, ka biznesa braucienu skaits nekad neatjaunosies līdz kādreizējiem apjomiem tagad daudz pierastāko tiešsaistes saziņas kanālu dēļ, jo gluži vienkārši daudzas sanāksmes notiks attālināti, taupot naudu un laiku.

Jā, tam noteikti būs ietekme. Daudz vairāk sanāksmju notiks "MS Teams" vai "Zoom", tā ir šodienas realitāte un tā nekur nepazudīs. Tādēļ ir ļoti grūti pašlaik apgalvot, ka šis tirgus atgriezīsies tāds pats, kāds bija pirms tam. Es drīzāk teikšu, ka tā nenotiks. Es ļoti šaubos, vai mēs redzēsim tādus kādreiz tipiskus braucienus kā, piemēram, vienas dienas lidojumi turp un atpakaļ no Londonas, lai apmeklētu vienu vai divas sanāksmes. Cik liels būs samazinājums, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku? To pašlaik vēl ir ļoti grūti pateikt.

Jau kādu laiku Latvijā strādā "Norwegian" biznesa pakalpojumu centrs un tehnoloģiju uzņēmums "TRY Dig". Kā vērtējat tā darbību, un vai ir iespējama tā tālāka paplašināšanās?

Pašlaik Rīgā strādā gandrīz 150 darbinieki, un šādu darbinieku skaitu mēs esam sasnieguši kopš nulles 2020.gada novembrī. Es domāju, ka ir visas iespējas darbības apjomus audzēt arī turpmāk. Pašlaik mēs lidojam ar vairāk nekā 60 lidmašīnām, un vasarā to skaits pieaugs līdz 70 un nākamajā vasarā līdz 85. Pēc tam mūsu mērķis ir paplašināt floti līdz 100 lidmašīnām. Tas nozīmē, ka mums vajadzēs vairāk darbinieku arī šajā centrā. Līdz šim tas ir darbojies ļoti labi, un darbinieki ir ļoti talantīgi. Vienīgais, par ko mums ir jādomā, kā saglabāt konkurētspēju šajā tirgū, kurā valda spēcīga konkurence.

Cik viegli ir atrast darbiniekus, jo pašlaik to skaitu atkal audzē ļoti daudzas aviokompānijas?

Viegli tas nav. Turklāt viena lieta ir darbiniekus atrast, bet nākamais izaicinājums ir tos arī saglabāt, jo konkurence par darbiniekiem ir ļoti asa. Vienlaikus mums ir modelis, kas darbojas, un mums ir arī sajūta, ka mūsu darbiniekiem patīk strādāt Skandināvijas uzņēmumā. Vienlaikus konkurence par darbiniekiem tiešām ir asa. Rīga ir liela pilsēta, bet ne tik liela, lai uzņēmumi nekonkurētu par vieniem un tiem pašiem darbiniekiem. Tādēļ vienmēr ir jāstrādā arī pie tā, lai mēs būtu darbiniekiem pievilcīgs uzņēmums.

Tomēr situācija Latvijā nav ne ar ko unikāla. Kādreiz "Norwegian" bija meitasuzņēmumi daudzās valstīs, bet tagad mēs esam koncentrējuši savus spēkus divos centros - Barselonā un Rīgā. Barselonas centrā ir nedaudz mazāk darbinieku, un tas pārsvarā specializējas IT jomā. Pašlaik ir redzams, ka Barselonā ļoti aktīvi nāk iekšā ASV uzņēmumi, piemēram, "Amazon". Es pieļauju, ka IT speciālistiem šāds darba devējs ir pievilcīgāks nekā aviokompānija. Arī Skandināvijas lielajās pilsētās darba tirgū ir pietiekami asa konkurence. It īpaši tas attiecas uz IT sektoru, un šajā nozarē jaunus darbiniekus atrast ir teju neiespējami.

Kādi ir jūsu nākotnes plāni Latvijā?

Pirmkārt, mēs turpināsim attīstīt mūsu centru Rīgā un darbinieku skaits tajā pilnīgi noteikti augs. Otrkārt, kad mūsu lidmašīnu skaits tuvosies 90, ir pilnīgi skaidrs, ka mums būs jāuzsāk lidojumi ārpus bāzes lidostām Skandināvijā un būs vajadzīgi vismaz pieci lidojumu maršruti no citurienes. Tad Latvija sava tirgus, savas atrašanās vietas dēļ noteikti būs viena no kandidatūrām, kuru mēs vērtēsim, lai veidotu jaunu lidmašīnu bāzi. Vienlaikus es gribu uzsvērt, ka tas vēl nav solījums, tā ir iespēja, jo lēmumi vēl nav pieņemti.

Pēc cik ilga laika jūs lemsiet?

Viena līdz divu gadu laikā.

Kādēļ jūs Latviju redzat kā vienu no kandidātiem?

Šajā tirgū valda asa konkurence. Te strādā vietējais uzņēmums - "airBaltic" -, te strādā citas aviokompānijas, tomēr joprojām nevar teikt, ka šis tirgus būtu tikpat piepildīts, cik dažas citas vietas, kuras mēs esam vērtējuši. Tādēļ šeit varētu atrasties bāze, no kuras mēs varētu lidot uz citām Eiropas pilsētām.

Pagājušajā gadā tika pabeigta "Norwegian" restrukturizācija un tika atcelta bankrota aizsardzība. Kāda pašlaik ir aviokompānijas finansiālā situācija?

Mēs esam viena no nedaudzām aviokompānijām, kuras 2021.gadu noslēdza ar peļņu, un, protams, ka galvenais iemesls ir restrukturizācija. Kopumā mūsu finanšu situācija ir laba, mums vairs nav tik daudz parādu un mums ir ļoti laba likviditāte. Pašlaik pirms vasaras sezonas, kas aviācijā ir noslogotākais laiks, mūsu likviditāte ir tāda pati kā 2021.gadā. Tādēļ es domāju, ka mēs esam ļoti labās pozīcijās, lai strādātu ar peļņu arī šogad. Restrukturizācijas beigās mums bija aptuveni 50 lidmašīnas, pašlaik mums ir gandrīz 70 lidmašīnas, kas nozīmē, ka mūsu kapacitāte ir augusi par aptuveni 40%, un mēs to turpināsim palielināt, tiesa, vairs ne tik strauji.

Kas kopumā ir jāņem vērā, ja mēs domājam par Eiropas aviācijas industrijas nākotni?

Es domāju, ka 2023.gadā atpūtas ceļojumu apjoms jau būs ļoti tuvu 2019.gada rādītājiem. Darījumu ceļojumiem, kā jau mēs runājām iepriekš, atkopšanās periods būs ilgāks.

Jau pašlaik ir redzams, ka ASV aviotirgus ir ļoti spēcīgi atguvies. Taču, ja mēs skatāmies uz Eiropu, tad te ir karš, te ir ierobežojumi lidot pāri Krievijas gaisa telpai. Mēs jau varam redzēt, ka SAS un "Finnair" lidmašīnas vienkārši stāv, jo nav uz kurieni lidot. Eiropas debesis tas, kas pašlaik notiek, ietekmē daudz vairāk. Tādēļ mēs droši vien arī redzēsim, ka daudz straujāk atgūsies lidojumi uz ASV un, visdrīzāk, šovasar būs pieejamas salīdzinoši lētas biļetes lidojumiem uz turieni.

Vienlaikus man ir jāsaka, ka mūsu aviokompānija nav starp tām, kas ir būtiski ietekmēta, jo mēs vienmēr vairāk esam strādājuši atpūtas braucienu segmentā, un šis tirgus atgriežas.

Interviju sagatavoja Inguna Ukenābele, LETA. Foto: Evija Trifanova, LETA. 

Avots
LETA

Reģistrē profilu un piesakies atbalstam!

Personīgajā profilā Tu varēsi saņemt konsultācijas un e-pakalpojumus, slēgt līgumus, lietot personalizēto ziņu lenti un sekot līdzi visiem jaunumiem un aktualitātēm
  1. Reģistrē profilu un personalizē savu ziņu lenti
  2. Noslēdz līgumu un izmanto atbalsta iespējas
  3. Iesniedz projektu un piesakies atbalsta fondiem
Reģistrēties

Mūsu partneri