LIAA: 2021. gadā sasniegts rekords piesaistīto investīciju apmērā

Mainoties situācijai pasaules ekonomikā, ir izveidojušies labvēlīgi apstākļi, lai palielinātu piesaistīto ārvalstu investīciju apjomu. Atšķirībā no globālajām tendencēm, kur investīciju apjoms pasaulē joprojām nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī, Latvijā ārvalstu investīciju plūsma pandēmijas laikā nav samazinājusies un turpina pieaugt. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), šogad ir sniegusi atbalstu 32 investīciju projektu uzsākšanai. Kopīgais Latvijas tautsaimniecībā investēto līdzekļu apmērs sasniegs 643 miljonus eiro kā arī tiks izveidotas 2650 jaunas darba vietas. Salīdzinoši 2020. gadā piesaistīto investīciju apmērs bija 252 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda: “Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā balstās uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām. Pateicoties mūsu uzņēmēju izcilajiem sniegumiem eksportā, ko ir veicinājušas arī Ekonomikas ministrijas atbalsta iniciatīvas, IKP jau šobrīd par 1,7% pārsniedza 2019. gada līmeni pirms pandēmijas sākuma. Gribu uzsvērt, ka šis gads bija izcils arī investīciju piesaistē, jo veiksmīgi nostrādāja valdības īstenotā politika, ieviešot “Zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem. Ieviešot mērķētu LIAA investīciju piesaistes politiku, kā arī veicot uzlabojumus Latvijas investīciju vidē, šo gadu noslēgsim ar vēsturiski labāko investīciju piesaistes rādītāju.”

Galvenie priekšnoteikumi augstākai investoru aktivitātei ir saistīti ar izmaiņām globālajās piegādes ķēdēs. Pieaug bažas par piegādēm no Ķīnas un citām Āzijas valstīm, tādēļ daudzi uzņēmumi meklē iespējas izvietot savu ražošanu tuvāk galvenajiem eksporta tirgiem. Savukārt pakalpojumu eksporta jomā uzņēmumi paplašinās, veidojot biznesa pakalpojumu centrus valstīs, kurās ir pieejami kvalificēti darbinieki. Arvien vairāk samazinās darbaspēka izmaksu faktors, jo daudzus procesus iespējams automatizēt, bet ražošanā izmantot robotizētās iekārtas. Tas kopumā ceļ Eiropas un tostarp Latvijas konkurētspējas priekšrocības pret valstīm, kuras līdz šim galvenokārt konkurēja uz lētāka darbaspēka rēķina.

“Pēdējos divos gados esam mainījuši mūsu pieeju investīciju piesaistes jomā, koncentrējoties uz augstas pievienotās vērtības projektiem. Tas nozīmē, ka proaktīvi uzrunājam tos investorus, kuri strādā tādās Latvijas tautsaimniecībai prioritārās nozarēs kā bioekonomika, atjaunojamie energoresursi, viedie materiāli un fotonika, IKT, viedā mobilitāte un biomedicīna. Tas ir nesis labus rezultātus, jo divu gadu laikā esam spējuši četrkāršot piesaistīto investīciju apjomu un šajā jomā sasniegt vēsturiski labāko rezultātu. Redzam, ka daļa uzņēmumu paplašina savu darbību Latvijā un mūsu uzdevums ir sniegt šiem uzņēmumiem visu nepieciešamo atbalstu, lai tas notiktu iespējami ātri un efektīvi,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Šogad investīciju projekti ir uzsākti tādās nozarēs kā atjaunojamie energoresursi, IKT, fotonika, viedie materiāli, biomedicīna, bioekonomika, pārtikas pārstrāde u.c. Latvijā savu darbību šogad uzsākuši tādi uzņēmumi kā Inzpire.me (IKT, Norvēģija),  Pulsar Optics (fotonika, Lietuva), Forpet Baltics (viedie materiāli, Krievija). Syfood (pārtikas pārstrāde, Lietuva). Savukārt savu darbību paplašinājuši tādi uzņēmumi kā IKT nozari pārstāvošais Webhelp (Zviedrija), elektronikas piederumu ražotāji Lexel fabrika (Francija) un kompozītmateriālu aprīkojuma ražotājs Norplast (Norvēģija). Visvairāk investīciju projekti ienākuši no Norvēģijas. Šīs valsts uzņēmēji iesaistīti sešu projektu īstenošanā. Pozitīvi vērtējams, ka investīcijas ieplūst visā Latvijas teritorijā, apstiprinot tendenci, ka ražojošie uzņēmumi pārsvarā savu darbību izvērš ārpus Rīgas. Šogad  lielāka mēroga investīciju projekti realizēti visos Latvijas reģionos, aptverot tādas pilsētas vai tām pieguļošās teritorijas kā Ventspils, Liepāja, Jelgava, Rēzekne un Daugavpils.

Turpinās darbs arī pie vairākiem citiem projektiem kā, piemēram, uzņēmums ar Dānijas kapitālu Baltic Renewables strādā pie vairākiem atjaunojamo energoresursu projektiem Latgalē un Kurzemē, kas nodrošinās elektroenerģijas ražošanas jaudas izmantojot saules un vēja enerģiju. Tāpat Latvijā darbību plāno izvērst pasaulē labi zināma IKT kompānija, kas ir globāls līderis programmatūras un konsultāciju nodrošinātājs ar vairāk nekā 60 tūkstošiem darbinieku visā pasaulē. Uzņēmums Latvijā plāno izveidot vismaz  100 jaunas darba vietas.

Atbalsts joprojām tiek sniegts arī Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri pēc politiskās krīzes savā valstī pieņēma lēmumu pārcelt savu darbību uz Latviju. Pēc 2021.g. trešā ceturkšņa datiem par pilnīgu, vai daļēju biznesa pārcelšanu no Baltkrievijas lēmumu bija pieņēmuši 29 uzņēmumi – 26 jauni un 3 paplašināšanās. Latvijā līdz šim reģistrējušies un atvēruši bankas kontus 16 uzņēmumi, kuri uz Latviju ir pārcēluši, vai plāno to darīt, 1263 darbiniekus. Tie ir aptuveni 15% no šo uzņēmumu kopējā darbinieku skaita.

Šobrīd ir izveidojusies laba situācija, lai turpinātu darbu pie investīciju piesaistes tādēļ LIAA ciešā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju strādā pie jaunām atbalsta programmām. Investoriem būs pieejams atbalsts lielo investīciju projektiem. Tā būs LIAA un finanšu institūcijas Altum administrēta programma, kurā būs iespējams saņemt atbalstu līdz 10 miljoniem eiro. Kopējais šīs programmas finansējums sasniegs 100 miljonus eiro. Atlasi šajā programmā plānots uzsākt janvāra otrajā pusē un tā turpināsies trīs mēnešus. 

Tuvākajā laikā no ES Atveseļošanās fonda būs pieejami arī 80 miljoni eiro viedo specializāciju industriālo parku izveidei pašvaldībās kā arī atbalsta programma augstas kvalifikācijas darbinieku apmācībai, labās prakses ieviešanai uzņēmumu darbībā un apmācības Mini MBA programmā.

Būtiska loma investīciju piesaistē bijusi arī ""Zaļā koridora" iniciatīvai prioritārajiem investīciju projektiem. Tā tika apstiprināta 2021. gada februārī un šobrīd ir atbalstīti desmit projekti, kuru kopējais investīciju apjoms būs vismaz 103 miljoni eiro. Uzņēmumos, kuri īstenos šos projektus, tiks izveidotas 629 jaunas darba vietas. Tas apliecina, ka šis solis ir sevi attaisnojis. Investīciju piesaistes jomā daudz ko izšķir ne tikai valsts vai konkrētas pašvaldības piedāvātie nosacījumi, bet arī spēja ātri reaģēt. "Zaļā koridora" princips prioritārajiem projektiem aptuveni uz pusi samazina termiņu tādiem valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem kā teritorijas plānošana, būvniecība un augsti kvalificētu darbinieku piesaiste no ārvalstīm. Šāda pieeja ļauj saīsināt investīciju projekta ciklu un samazina izmaksas. Būtiski, ka šāds atbalsts tiek sniegts ne tikai ārvalstu investoriem, bet arī vietējā kapitāla uzņēmumiem.

Šobrīd Ekonomikas ministrija strādā pie priekšlikumiem, kuri varētu samazināt administratīvo procesu slogu investīciju projektiem ne tikai kā krīzes risinājumu, bet arī kā pastāvīgu regulējumu. Šāds risinājums uzlabos Latvijas globālo konkurētspēju un ļaus noturēt augstus investīciju piesaistes rādītājus.

LIAA Investīciju piesaistes rādītāji 2021. gadā:

Piesaistīto investīciju apjoms – 643 miljoni eiro.

Izveidoto darba vietu skaits – 2650.

Veiksmīgi novadīto investīciju projektu skaits – 32.

Vidēji katra investīciju projekta vērtība sasniedza 20 miljonus eiro.

Lielākais investīciju projekts kokrūpniecības nozarē, plānotās investīcijas 180 miljoni eiro.

Individuāli projektu līmenī lielākais darbinieku skaits – pārtikas pārstrādes uzņēmumus “Syfud” Liepājā plāno izveidot līdz 800 jaunām darba vietām.

Pārstāvētās nozares:

• Bioekonomika – 5 projekti
• Biomedicīna – 4 projekti
• IKT un Biznesa pakalpojumu centri – 10 projekti
• Viedā enerģētika – 3 projekti
• Viedie materiāli – 3 projekti
• Citas nozares – 7 projekti

Informāciju sagatavoja LIAA Komunikācijas un informācijas departaments. Kontakti: Tālrunis: +371 29725674, e-pasts: prese@liaa.gov.lv.