Latvijas uzņēmumiem ir iespēja piedalīties EIT radošo nozaru inovāciju un zināšanu kopienas izveidē

Latvijas uzņēmumiem ir iespēja iesaistīties Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) topošajā radošo nozaru inovāciju un zināšanu kopienā, veidojot konsorciju ar citiem partneriem. Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Briselē “Lat.Tech” vadītāja Egita Aizsilniece-Ibema iesaka iespējami ātrāk sākt veidot attiecības ar citiem potenciālajiem partneriem, lai iegūtu iespēju būt starp kopienas sākotnējiem dibinātājiem.

2022. gadā astoņām esošajām Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) inovāciju un zināšanu kopienām pievienosies radošo nozaru kopiena, rakstīja Labs of Latvia.

“Intereses gadījumā ir svarīgi pieteikties pirmajā uzsaukumā, lai kļūtu par pamata biedru un iegūtu visvairāk. Šī ir unikāla iespēja visiem, kas darbojas radošajās nozarēs,” saka E. Aizsilniece-Ibema.

Jau šobrīd ir pieejama tīklošanās platforma, lai organizācijas varētu atrast partnerus citās valstīs. Tā būs atvērta līdz 2022. gada aprīlim. “Platformā līdz pat aprīlim notiks dažādi pasākumi, semināri. Arī katrs pats var ierosināt tēmas diskusijām un mērķtiecīgi tīkloties,” viņa teic. Lai iesaistītos, savs uzņēmums vai organizācija jāreģistrē kontaktu veidošanas platformā un jāpiedalās sarunās un diskusijās, kas vērstas uz konsorcija veidošanu.

Pagaidām no Latvijas neviens šajā platformā vēl nav pieteicies. Savukārt no Igaunijas jau ir pietiekušās 12 organizācijas. Tāpat aktīva ir Lielbritānija ar 28 un Itālija ar 34 pieteikumiem.

Lai realizētu savu ilgtermiņa stratēģiju, konsorcijs septiņu gadu periodam var iegūt līdz 400 miljoniem eiro. Piemēram, “EIT Digital” saņem 100 miljonu eiro no Eiropas Komisijas. Tie ir 40% no kopējā kopienas budžeta. Pārējo finansējumu veido biedru līdzmaksājumi un ieņēmumi no pakalpojumiem, ko kopiena piedāvā.

Publicitātes foto: Egita Aizsilniece-Ibema, Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Lat.Tech vadītāja. 

Risinās nozares izaicinājumus

Topošās zināšanu un inovāciju kopienas uzsaukums tiks atvērts 2021. gada oktobrī. Nākamā gada jūnijā tiks apstiprināts uzvarētāju konsorcijs, kas tuvākajos septiņos līdz desmit gados veidos Eiropas radošo nozaru zināšanu un inovāciju kopienu, izmantojot ES finansējumu, kā arī dalībnieku līdzfinansējumu.

Lai piedalītos, ir jāizveido sava stratēģija un piedāvājums, kas ietekmēs visu Eiropu ilgā laika periodā. Vienošanos par sadarbību konsorcijam paraksta līdz 50 partneriem. Minimālais skaits ir trīs, bet parasti tie ir 15 līdz 30 pamata partneri. Visbiežāk konsorciju veido t.s. enkuru organizācijas – nozares līderi – un akadēmiskās vides un jaunuzņēmumu pārstāvji.

“Nozarei ir dažādi izaicinājumi, kurus jaunā zināšanu un inovāciju kopiena varētu risināt. Piemēram, kā orientēt radošo nozari vairāk uz biznesu un atbrīvot to no subsīdiju atkarības, kā izmantot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, lai radītu inovatīvus kultūras un radošos produktus, kā iesaistīt vairāk sieviešu nozares tehnoloģiskajos aspektos nozarē,” min E. Aizsilniece-Ibema.

EIT loma katrā nozarē ir virzīt idejas realizāciju no ieceres līdz tirgum. Viņa uzsver, ka tas ir dārgs un sarežģīts process, un jaunā radošo nozaru zināšanu un inovāciju kopiena būs orientēta tieši uz to.

Latvijai ir unikāla pieredze radošajās nozarēs

Lai iesaistītos šīs zināšanu un inovāciju kopienas izveidē, nepieciešams veidot konsorciju.

“Ja ir interese, es Briselē varu palīdzēt atrast kontaktu ar citu valstu pārstāvjiem, kuri plāno veidot konsorciju,” saka E. Aizsilniece-Ibema.

Šīs zināšanu un inovāciju kopienas mērķis ir padarīt radošo nozari inovatīvāku. “Latvijas uzņēmumiem ir labs piedāvājums. Mums ir lieliskas pasaules līmeņa radošo nozaru organizācijas, piemēram, filmu, mūzikas, spēļu, pasākumu un kultūras jomās. Tāpat LIAA radošais inkubators ir mūsu radošo nozaru jaunuzņēmumu rūpnīca,” saka E. Aizsliniece-Ibema.

Viņas skatījumā Latvijai ir visas iespējas kļūt par Ziemeļeiropas radošo nozaru centru. Viena no jomām, kur Latvija izceļas, ir Dziesmu un deju svētki. E. Aizsilniece-Ibema uzsver, ka šajā gadījumā runa nav tikai par kultūras vērtību, bet gan par pieredzi šāda mēroga notikuma organizēšanā, kur neiztikt bez rūpīgi izstrādātām sistēmām, infrastruktūras, loģistikas u. tml. “Tas ir nenovērtējams “know-how”,” viņa uzsver.

Kopš 2008. gada

EIT ir dibināts 2008. gadā ar mērķi sekmēt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, stiprinot dalībvalstu un Eiropas Savienības spējas inovāciju jomā. Organizācijas uzraudzībai ir izveidota direktoru padome, kas lemj par institūta darbību, finansējumu utt. Padome reizi četros gados mainās. Kad pērn tika izsludināts konkurss jaunajai direktoru padomei, tai pieteicās arī RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš. Maijā tika apstiprināta viņa un vēl trīs direktoru padomes locekļu kandidatūras, rakstīja Labs of Latvia.

Organizācijai ir astoņas zināšanu un inovāciju kopienas – “EIT Climate-KIC”, “EIT Digital”, “EIT InnoEnergy”, “EIT Health”, “EIT Raw Materials”, “EIT Food”, “EIT Manufacturing” un “EIT Urban Mobility”. Latvijā darbojas sešas no tām – “EIT Climate-KIC”, “EIT Digital”, “EIT InnoEnergy”, “EIT Health”, “EIT Raw Materials” un “EIT Food”.

EIT finansē no ES vispārējā budžeta un no citiem privātiem un publiskiem avotiem. Periodā no 2014. līdz 2020. gadam EIT budžets bija 2,4 miljardi eiro. Jaunajā periodā EIT budžets ir trīs miljardi eiro. Pagaidām Latvija ir saņēmusi salīdzinoši maz finansējuma no EIT. Piemēram, 2019. gadā tie bija tikai 2,35 miljoni eiro. Visaktīvākā ir Vācija, kas dažādās EIT programmās ir piesaistījusi 69 miljonus eiro.