Latvija kļuvusi par pilntiesīgu CERN asociēto dalībvalsti

2. augustā, noslēdzoties svinīgajai ceremonijai Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN galvenajā mītnē Ženēvā, Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu CERN asociēto dalībvalsti. Dalībvalsts statuss Latvijas zinātniekiem pavērs plašas iespējas strādāt vienā no pasaules spēcīgākajiem zinātnes centriem, savukārt Latvijas uzņēmējiem – iespēju piedalīties CERN iepirkumos un piedāvāt savus produktus un pakalpojumus, kas nepieciešami zinātniskās darbības nodrošināšanai.

Pasākumā attālināti piedalījās Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, Latvijas vēstnieks ANO Ženēvā Bahtijors Hasans, Rīgas Tehniskās universitātes profesors un Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Starptautisko organizāciju un cilvēktiesību departamenta direktore vēstniece Ilze Rūse.

“Apmēram pirms 25 gadiem iestādītā pirmā mazā latviešu zinātnieku sadarbības ar CERN sēkliņa ir izaugusi par varenu, pilntiesīgu CERN dalībvalsts statusa koku,” tā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Viņa uzsver, ka tas ir noticis, pateicoties pareizi īstenotai un atbalstošai valsts zinātnes politikai un nepārtrauktam valsts finansējuma nodrošinājumam. Pēdējos gados valdība ir pieņēmusi svarīgus politiskus lēmumus, lai veicinātu augstas enerģijas daļiņu fizikas kopienas attīstību, kā arī daļiņu paātrinātāju un detektoru tehnoloģiju izpēti.

Asociētās dalībvalsts statusā Latvija varēs piedalīties CERN zinātniskajā un administratīvajā darbā. Latvija iegūst tiesības piedalīties CERN zinātniskajā programmā, kā arī visās CERN apmācību un izglītības programmās. Tas nozīmē, ka Latvijas zinātniekiem būs iespēja kļūt par CERN darbiniekiem un piedalīties CERN zinātnes projektos, doktoranti savus promocijas darbus varēs izstrādāt, sadarbojoties ar CERN, Latvijas skolēni un skolotāji varēs doties uz CERN un piedalīties centra izglītības programmās, paplašinot savas zināšanas par daļiņu fiziku un visjaunākajām tehnoloģijām.

“Beidzot mēs esam nonākuši tur, kur mums jau sen vajadzēja būt, – Latvijas zinātnieki tagad spēlēs zinātnes augstākajā līgā. Mērķtiecīgi izpildot visus nepieciešamos kritērijus un Latvijā veidojot augstas enerģijas fizikas kopienu, mēs esam kvalificējušies darbam vienā no pasaules ietekmīgākajām zinātnes laboratorijām,” saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors un Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims.

Dalība CERN paaugstinās kopējo zinātnes līmeni gan Latvijā, gan Baltijas valstīs kopumā, savukārt jauniešiem paveras iespējas mācīties fiziku un inženierzinātnes Latvijā, bet praktizēties CERN superlaboratorijās, viņš piebilst.

Latvijas vēstnieks ANO Ženēvā Bahtijors Hasans uzsver, ka, kļūstot par CERN asociēto dalībvalsti, Latvija ver jaunu sadarbības lapaspusi ar Eiropas Kodolpētījumu organizāciju. Tas sniegs unikālas iespējas sekmēt zinātnes attīstību Latvijā un ar savu pienesumu piedalīties pasaules augstākā līmeņa zinātniskajos pētījumos. “Iestājoties organizācijā, tiks sekmēta arī zinātnes diplomātija, kurai ir svarīga loma arī Latvijas ārpolitikā un Latvijas labklājības veicināšanā. Tāpēc kā Latvijas vēstnieks esmu patiesi gandarīts par Latvijas pievienošanos pasaules zinātnes elitei,” viņš norāda.

Pievienojas Lietuvai un Igaunijai

Arī pārējās Baltijas valstis jau ir kļuvušas par CERN asociētajām dalībvalstīm – Igaunija šo statusu ieguva šā gada 1. februārī, savukārt Lietuva jau 2018. gadā.

Lai Latvija varētu kļūt par asociēto dalībvalsti, CERN piecu gadu griezumā vērtēja Latvijas izaugsmi augstas enerģijas fizikas jomā atbilstoši vairākiem kritērijiem, kā arī valsts potenciālu īstermiņā un ilgtermiņā. Pārliecinoties par Latvijas gatavību pievienoties CERN, 2020. gada decembrī CERN Padome nolēma uzsākt sarunas ar Latviju par asociācijas līgumu. 2021. gada aprīlī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un CERN ģenerāldirektore Fabiola Džanoti (Fabiola Gianotti) parakstīja līgumu par Latvijas pievienošanos CERN asociētās dalībvalsts statusā.

“Latvijas dalība CERN ir svarīgs solis mūsu izaugsmes ceļā. Tā ir mūsu iespēja šajā sadarbībā gūto zinātnisko un tehnoloģisko pieredzi ieguldīt turpmākā mūsu ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju labklājības vairošanā,” iepriekš norādījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Maija beigās Saeima ratificēja Latvijas un CERN līgumu par CERN asociētās dalībvalsts statusa piešķiršanu Latvijai, rakstīja Labs of Latvia.

Ieguvums dažādās jomās

Iegūstot asociētās dalībvalsts statusu, Latvija gūs atdevi no CERN gan izglītībā un zinātnē, gan ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Latvija piedalīsies organizācijas augstākās lēmējinstitūcijas – padomes – darbā, kā arī strādās CERN Finanšu un zinātnes komitejā. Latvijas zinātniekiem būs iespēja slēgt darba līgumus ar CERN, piedaloties centra zinātnes projektos, savukārt topošie zinātnieki – doktoranti – varēs savus doktora darbus izstrādāt CERN un arī piedalīties CERN vasaras skolās, gūstot vērtīgu pieredzi un iespēju strādāt ar pasaules spēcīgākajiem zinātniekiem.

Latvijas skolēni un skolotāji varēs piedalīties izglītības programmās – apmeklēt CERN un papildināt savas zināšanas par augstas enerģijas daļiņu fiziku un visdažādākajām tehnoloģijām. Tāpat ieguvēji būs industrijas pārstāvji, jo viņiem būs iespēja piedalīties CERN iepirkumos, piegādājot centram nepieciešamās preces un pakalpojumus. Lai palīdzētu uzņēmējiem, Latvijai būs arī savs koordinators sadarbībai ar industriju, un viņa pienākumos būs nodrošināt Latvijas uzņēmējus ar nepieciešamo informāciju par CERN iepirkumiem.

Atbalsta zinātnes izcilību

Sadarbība ar CERN kopš 2016. gada ir veicinājusi Latvijas zinātnes izcilību un starptautiski konkurētspējīgu informācijas tehnoloģiju un elektroniskās industrijas uzņēmumu attīstību. Latvijas skolēniem, studentiem un fizikas skolotājiem ir bijusi iespēja gūt jaunas zināšanas, iesaistoties CERN izglītības programmās, tādējādi palielinot interesi par fizikas un citu dabaszinātņu un inženierzinātņu priekšmetu apguvi.

Kopš 2020. gada oktobra Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotajā valsts pētījumu programmā “Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas” RTU, LU un LU Cietvielu fizikas institūts īsteno projektu “Virsotnes kvarka un Higsa bozona pētījumi CMS eksperimentā, kristāla scintilatoru, CMS apakšdetektoru un daļiņu paātrinātāju tehnoloģiju attīstīšana lietišķam pielietojumam, sadarbībā ar CERN”.

RTU un LU top jauna kopēja doktorantūras studiju programma “Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas”, rakstīja Labs of Latvia. Iecerēts, ka primāri tajā studēs Latvijas un pārējo Baltijas valstu doktoranti, tā stiprinot vienotu Baltijas izglītības un zinātnes telpu. Pirmie studenti šajā programmā studijas varētu sākt 2021. gada rudens semestrī.

LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) Lāzeru centrs ir kļuvis par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN Antiūdeņraža eksperimenta AEgIS partneri, rakstīja Labs of Latvia. LU un CERN noslēgtā vienošanās paredz Lāzeru centra iesaisti pozitronu detektora izstrādē un ieviešanā, lāzera mijiedarbības ar atomiem un antiatomiem analīzē, kā arī citu eksperimenta sadaļu īstenošanā.

RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes pētnieks Artūrs Ivanovs, strādājot CERN, ir izveidojis programmatūru robotam, kas katastrofu gadījumā varētu palīdzēt glābt cilvēkus tuneļos un citās grūti sasniedzamās vietās, rakstīja Labs of Latvia. Jaunais zinātnieks ir izveidojis radaru sistēmu, lai robots bezkontakta ceļā varētu atpazīt cilvēkus un uztvert viņu dzīvības pazīmes – elpošanu un sirdsdarbību. Robots vēl ir tapšanas stadijā, un primāri to izstrādā CERN drošības vajadzībām tunelī, kur darbojas viens no lielākajiem Eiropas Kodolpētniecības centra infrastruktūras elementiem – Lielais hadronu paātrinātājs. To izmanto eksperimentiem, lai novērotu jaunus fizikas fenomenus, un tieši ar šo paātrinātāju tika pierādīta Higsa bozona eksistence.

Veicina kodolpētījumu jomu kopš 1953. gada

CERN jau gandrīz 70 gadu ir zinātniskais centrs, kur notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi. Tieši CERN ir izgudrots internets, bet 2012. gadā ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību tika pierādīta Higsa bozona eksistence.

Eiropas Kodolpētījumu organizācija (European Organization for Nuclear Research – CERN) ir Eiropas zinātniska organizācija, kas nodarbojas ar fundamentālās fizikas pētījumiem un ļoti plaša spektra tehnoloģiju izstrādi. Tā tika izveidota ar Konvenciju par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas izveidi, kuru 1953. gadā parakstīja 12 valstis. CERN patstāvīgi strādā aptuveni 2500 darbinieku. Lai veiktu savus pētījumus, organizācijā ir strādājuši 12 tūkstoši vieszinātnieku no vairāk kā 70 valstīm.

Eiropas Kodolpētījumu organizācijas galvenais darbības mērķis ir starptautiskas liela mēroga pētnieciskas infrastruktūras darbības nodrošināšana augstas enerģijas daļiņu fizikas pētījumiem, kas pārsniedz atomfizikas darbības jomu. Pētījumi tiek veikti tikai civiliem mērķiem nolūkā veicināt Eiropas valstu zinātnisko un tehnisko sadarbību kodolpētījumu jomā.

CERN dibinātāju mērķis ir nodrošināt infrastruktūru Eiropas zinātniekiem, kas piedāvā visus nepieciešamos instrumentus augsta līmeņa pētījumu veikšanai. Vienlaikus CERN nav tikai laboratorija augstas enerģijas daļiņu fizikas pētījumiem, bet arī vieta, kur veidojas izcila starptautiskā sadarbība pētniecībā, tehnoloģijās un inovācijās.

Saistībā ar daļiņu paātrinātāju tehnoloģijām CERN regulāri tiek izstrādāti jauni veidi, metodes un tehnoloģiskie risinājumi, lai saprastu visuma fundamentālos pamatus. Organizācijā ir uzkrāta augsta līmeņa zinātniskā un tehnoloģiskā informācija, kura tiek pielietota ražošanā un ikdienā.