Latvijā ieviesīs vienotu dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu

Nākamo divu gadu laikā valsts aģentūra Civilās aviācijas aģentūra ar Kohēzijas fonda atbalstu plāno izveidot bezpilota gaisu kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu Latvijā. Sistēma paredz dronu lietotājiem ērtā, viegli saprotamā un digitālā veidā pieprasīt un saņemt pakalpojumus, kā arī nodrošināt datu apmaiņu ar dronu jomu saistītām valsts institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.

Tāpat paredzēts iegādāties infrastruktūru dronu uztveršanai starptautiskās lidostas “Rīga” un lidostas “Liepāja” tuvumā.

Lai izveidotu dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu, sākotnēji tiks izstrādāts kopējā sistēmas koncepcija, tad izveidota IT infrastruktūra. Tā būs dronu lietotājiem un uzraugošajām institūcijām draudzīga un vienota informācijas sistēma, kas ļaus ērti izpildīt normatīvā regulējuma prasības un saskaņot lidojumus, tādejādi uzlabojot kopējo lidojumu drošuma un drošības līmeni. Tāpat plānots ieviest datu apmaiņas saskarni, kas nodrošinās savietojamību ar citu iestāžu, tostarp operatīvo dienestu, IT sistēmām, tādējādi digitalizējot valsts pārvaldi dronu jomā.

Savukārt dronu uztveršanas iekārtas nodrošinās pārskatāmu uzraudzību starptautiskās lidostas “Rīga” gaisa satiksmes vadības zonas, kā arī lidostas “Liepāja” satiksmes informācijas zonas robežās. Tas nākotnē samazinās riskus, kas ir par iemeslu traucētiem komercaviācijas un vispārējās aviācijas gaisa kuģu lidojumiem saistībā ar neautorizētu dronu lidojumiem lidlauku tuvumā. Arī pasažieriem tiks mazināta lidojumu kavējumu iespējamība.

Pēdējo gadu laikā ir palielinājies atgadījumu skaits civilajā aviācijā, kuros iesaistīti droni. Prognozējams, ka ilgtermiņā palielināsies atgadījumu skaits, kad droni tiek vadīti bīstami tuvu pārējiem gaisa kuģiem, radot draudus lidojumu drošumam. Piemēram, 2018. gadā lidostas “Rīga” tuvumā 37 dienu periodā tika konstatēts 71 nesankcionēts lidojums tuvāk par pieciem kilometriem no lidlauka skrejceļa sliekšņiem, kā arī 159 gadījumos gaisa satiksmes vadības zonas robežās pārsniegts atļautais lidojuma augstums. Savukārt 2019. gadā divu dienu periodā konstatēti 49 dronu lidojumi, no kuriem 25 ir apdraudējuši gaisa satiksmi. No tiem pieci veikti tuvāk par pieciem kilometriem no lidlauka skrejceļa sliekšņiem, bet 25 gadījumos pārsniegts atļautais lidojuma augstums.

Plānots, ka, ieviešot jauno dronu uzraudzības un pārvaldības sistēmu, dronu lietotājiem kļūs skaidrāka informācija par noteiktajiem ierobežojumiem, kā arī palielināsies saskaņoto lidojumu skaits.

“Ar Kohēzijas fonda atbalstu uzsāktais infrastruktūras attīstības projekts ir nozīmīgs solis dronu jomas sakārtošanā gan starptautiskās lidostas “Rīga” gaisa satiksmes vadības zonā, gan Latvijas gaisa telpā kopumā,” norāda Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.

Viņa skatījumā kopā ar iesaistītajām institūcijām sagatavot juridiski sakārtotu un uz skaidriem spēles noteikumiem balstītu gaisa telpu bezpilota gaisa kuģu dinamiskai ienākšanai mūsu sadzīvē, hobijos, darbā un biznesā ir progress jaunā līmenī. Katram pieņemtajam lēmumam gaisa satiksmes pārvaldības uzraudzības jomā ir jābūt balstītam uz drošuma un drošības nosacījumiem aviācijas jomā, bet būtiska ir arī faktiskā informācija par gaisa telpas izmantotāju ieradumiem un vajadzībām.

“Jaunā dronu pārvaldības uzraudzības sistēma būs efektīva, sadarbspējīga ar iesaistītām institūcijām, kā arī praktiski izmantojama tās lietotājiem,” teic M. Gorodcovs.

Projekts nodrošina arī atbilstību Eiropas Komisijas īstenošanas regulai par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām un īstenošanas regulai, kas nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem.

Atbalsts dronu jomas sakārtošanai paredzēts darbības prioritārā virziena “Ilgtspējīga transporta sistēma” specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā “Rīga”” 2. kārtas ietvaros. Pieejamais kopējais attiecināmais Kohēzijas fonda projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide” finansējums ir 176 miljoni eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, bet 264,7 tūkstoši eiro ir Civilās aviācijas aģentūras finansējums.