GISTAR pētījumā piedalās jau desmit tūkstoši dalībnieku

Gremošanas slimību profilakses pētījumā GISTAR iekļauto dalībnieku skaits ir sasniedzis jau desmit tūkstošus. Līdz šim pētījums ir veikts Cēsīs, Alūksnē, Ludzā, Dobelē, Saldū, Tukumā, Madonā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Kuldīgā. Sekot pētījumā iekļauto cilvēku saslimšanām paredzēts pat 15 gadu periodā pēc visu paredzēto dalībnieku iekļaušanas. 

Gremošanas slimību profilakses pētījumu GISTAR realizē Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētnieki, sadarbojoties ar starptautiskām organizācijām. Tam atbalstu ir paudusi arī Latvijas Veselības ministrija. Pētījuma iniciators un zinātniskais vadītājs ir Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors, profesors, gastroenterologs Mārcis Leja.

Pētnieki sadarbojas ar ģimenes ārstiem

Vairākas gremošanas sistēmas problēmas vai to priekšvēstnešus, tostarp kuņģa un zarnu ļaundabīgo audzēju priekšvēstnešus, ir iespējams noteikt ar vienkāršu testu palīdzību, izmeklējot asins vai fēču paraugus. Visiem pētījuma dalībniekiem pēc aptaujas veikšanas tiek veikti testi riska izvērtēšanai. Situācijās, ja sākotnējie sijājošie (skrīninga) izmeklējumi parādīs rezultātu, kas atšķiras no normas, dalībnieki tiks aicināti veikt kuņģa vai zarnu endoskopiskos izmeklējumus. Pozitīvs sijājošā izmeklējuma rezultāts nebūt nenozīmē, ka dalībniekam ir bīstama slimība. Savukārt, ja tiks atklāta kuņģa bakteriāla infekcija (helikobaktērija), dalībniekiem tiks piedāvāta bezmaksas ārstēšana.

Uzaicinājumu piedalīties pētījumā attiecīgā mērķa grupa saņem, pētniekiem sadarbojoties ar ģimenes ārstiem. Pētījuma protokols nosaka, ka tajā vienlīdzīgās proporcijās iekļauj abu dzimumu pārstāvjus. Pētījumā paredzēts iekļaut daudzus tūkstošus 40 līdz 64 gadus vecus veselus cilvēkus.

GISTAR projekts tiek finansēts Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas programmas ietvaros. Tāpat tas tiek finansēts Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu Latvijas programmas ietvaros “Kuņģa vēža izraisītas mirstības prevencijas pasākumu kompleksa ieviešanas pētījums, likvidējot H.pylori infekciju un savlaicīgi atklājot kuņģa pirmsvēža stāvokļus”.

Viedtālrunim pievienota ierīce nosaka kuņģa vēzi pēc izelpas

Paralēli šīm projekta aktivitātēm, pētījuma dalībnieki tiks aicināti veikt elptestu īpaši izstrādātajā izelpas analizatora jeb hibrīda analizatorā, kas tiek attīstīts starptautiska projekta VOGAS ietvaros. Hibrīda analizators ir īpaši izstrādāta iekārta, kas apvieno sevī metāla oksīda, zelta nanodaļiņu un infrasarkanā spektra sensorus. VOGAS projekta ietvaros ir paredzēts izveidot izelpas analizatoru, kas būs kā pirmais uzticams neinvazīvs kuņģa vēža skrīninga rīks, kura pamatā ir izelpotā gaisa analīze. Projekta pētījuma klīniskā daļa sākotnēji tika uzsākta Latvijā. Mūsu valstī klīnisko grupu vada Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors Mārcis Leja. Projektā iesaistīti zinātnieki no Latvijas, Somijas, Izraēlas, Vācijas, Zviedrijas, Austrijas, Ukrainas un Latīņamerikas.

Viedtālrunim pievienojama izelpas gaisa analīzes iekārta ir izstrādāta starptautiskā projektā “SniffPhone”, rakstīja Labs of Latvia. Pārnēsājamais “elektroniskais deguns” ļaus ar mākslīgā intelekta palīdzību analizēt izelpas gaisu un ar labu precizitāti noteikt, vai cilvēkam nav kuņģa vēzis vai pirmsvēža stāvoklis.

Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts projektā īstenoja pacientu iesaisti un ierīces testēšanu klīniskos apstākļos. Nesen publicētajā zinātniskajā rakstā atspoguļots klīniskais pētījums, kurā ar “elektronisko degunu” pārbaudīts izelpas gaiss 274 pacientiem. 94 no viņiem bija apstiprināta diagnoze – kuņģa vēzis –, un gaidāma operācija, savukārt pārējie bija veseli un viņiem bija nozīmēta endoskopija.

Sensoru datu analīze atklāja būtiskas atšķirības izelpas gaisā esošajās vielās starp pacientiem ar kuņģa vēzi un 113 kontroles grupas dalībniekiem, kuriem endoskopijas rezultāti bija normā. Arī 67 augsta riska grupas pacientiem ar salīdzinoši pieņemamu precizitāti ierīce palīdzēja noteikt, piemēram, kuņģa pirmsvēža stāvokļus, kurus pēc tam apstiprināja, veicot papildu analīzes.

Pētījuma veicēji uzsver, ka šai ierīcei ir īpaši nozīmīga loma agrīnai kuņģa vēža diagnostikai, kas ļautu izvairīties no novēloti atklātajiem slimības gadījumiem, mazinot pacientu mirstību.

Tehnoloģija ir salīdzinoši lēta, darbojas ātri un precīzi, kā arī nav invazīva. Salīdzinājumam – parasti kuņģa vēža diagnostikai izmanto endoskopiju, magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju. Turklāt “SniffPhone” ir pārnēsājama, kas ļauj to izmantot arī ārpus laboratorijas apstākļiem.

“SniffPhone” un VOGAS projekti ir saņēmuši Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” finansējumu.