FM: Darba tirgus stabili atgūstas no pandēmijas laika ierobežojumiem

Pēc pieauguma līdz 8,1% pandēmijas otrajā vilnī 2021.gada sākumā, bezdarba līmenis Latvijā jau kopš marta ir sācis samazināties, un darba meklētāju īpatsvars otrajā ceturksnī ir sarucis līdz 7,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Covid-19 otrā viļņa negatīvā ietekme Latvijas darba tirgū šogad ir bijusi ļoti ierobežota, pateicoties gan valsts sniegtajam atbalstam dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju veidā, gan labvēlīgākai situācijai Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs,  gan tam, ka ekonomika krīzes otrajā vilnī bija jau labāk pielāgojusies Covid ierobežojumiem.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet bezdarbnieku skaits bijis par 10,1 tūkstoti jeb 12,1% zemāks nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī, kad Latviju visjūtamāk bija skāris Covid-19 uzliesmojums. Jaunākie Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka arī jūlijā un augustā, laikā pēc dīkstāves atbalsta termiņa beigām, bezdarba līmenis Latvijā ir turpinājis pazemināties un kritums ir bijis pat straujāks nekā iepriekšējos mēnešos.

Reģistrētā bezdarba līmenis, kas jūnija beigās bija samazinājies līdz 7,4%, līdz augusta vidum noslīdējis jau līdz 6,9%, bezdarbnieku skaitam šajā laikā krītoties par 5,4 tūkstošiem jeb 8,0%, un pašlaik pieejamie dati neliecina, ka Covid-19 pandēmija un slimības apkarošanai noteiktie ierobežojumi būtu atstājuši paliekošu negatīvu ietekmi darba tirgū. Arī skatoties pa reģioniem, kur Covid-19 uzliesmojumā visvairāk cieta pārsvarā Rīgā bāzētās pakalpojumu nozares, bezdarba līmenis ir sācis atgriezties pirmskrīzes laika zemajos līmeņos. Reģistrētā bezdarba līmenis Rīgas reģionā, kur tas pērn vasarā bija sasniedzis 6,9%, jūlija beigās samazinājies jau līdz 5,2%, un gandrīz tikpat straujš kritums bijis arī citos Latvijas reģionos.

Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, pēc darbaspēka apsekojuma datiem, otrajā ceturksnī bijis par 3,4% jeb 30,5 tūkstošiem mazāks nekā pirms gada, taču jau no jūlija mazinoties Covid-19 ierobežojumiem un dīkstāves atbalstam, lielākā daļa uz laiku par ekonomiski neaktīvajiem kļuvušie cilvēki jau kā nodarbinātie atgriezīsies darba tirgū. Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati par darba ņēmēju skaitu Latvijā, jau jūnijā darba ņēmēju skaits, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bijis par 3,4% lielāks nekā pirms gada, un ar 826,5 tūkstošiem darba ņēmēju praktiski jau ir atgriezies 2018.-2019.gada līmenī.

Līdzīgi kā otrajā ceturksnī, arī turpmākajos ceturkšņos situāciju darba tirgū turpinās noteikt ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, nozarēm arvien vairāk atsākot darbību pilnā apmērā, un bezdarba līmenis turpinās pazemināties, atsākot augt arī tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitam. Pēc Finanšu ministrijas jūnija sākumā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma 2021.gadā būs 7,9%, samazinoties no 8,1% pagājušajā gadā. Savukārt nodarbināto iedzīvotāju skaits gadā kopumā būtu par 1,1% mazāks nekā 2020.gadā, nodarbināto skaita pieaugumam gada pēdējos ceturkšņos daļēji kompensējot dīkstāvē pavadīto laiku gada pirmajā pusē. Šeit gan jāatzīst, ka darba tirgus situācijai, tāpat kā ekonomikai kopumā pašlaik riskus rada jauna Covid-19 uzliesmojuma draudi, kas apvienojumā ar zemu vakcinācijas līmeni var jūtami sabremzēt ekonomikas izaugsmi un radīt nepieciešamību pēc jauniem ierobežojumiem saslimstības mazināšanai.

Informāciju sagatavoja Ekonomikas ministrijas Komunikācijas departamentā. Foto: Edijs Pālens, LETA.