FKTK iekšējo inovāciju laboratorijā radīti pirmie minimālie produkti

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir ieviesusi risinājumu, kas ļauj attīstīt un ieviest inovācijas uzraudzības jomā – “iLab” jeb FKTK iekšējo inovāciju laboratoriju. Tajā līdz šim ir sagatavots prototips un digitāls mākoņbāzēts minimālais produkts, kas dod iespēju automātiski ģenerēt finanšu tirgus dalībnieku profilus.

Ideja par FKTK “iLab” izveidi radās pērn. FKTK Finanšu inovāciju departaments izstrādāja uzraudzības tehnoloģiju stratēģiju un analizēja, kā dažādas tehnoloģijas varētu palīdzēt sasniegt dažādus mērķus. To vidū bija inovatīvas finanšu tehnoloģiju vides veicināšana Latvijā, sekmējot finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstību, kā arī iekšēju uzraudzības tehnoloģiju un regulatīvo tehnoloģiju risinājumu ieviešana un attīstīšana, lai uzraudzības procesus padarītu efektīvākus un mūsdienīgākus, ieviestu automatizāciju.

Uzraudzības tehnoloģiju stratēģijas izstrādes laikā kļuva skaidrs, ka nebūs gana, ja atbildība par tehnoloģiju attīstību gulsies tikai uz uzraudzības tehnoloģiju kolēģu pleciem. Tika secināts, ka nepieciešama plašāka kolēģu iesaiste – vide, kurā dažādu departamentu eksperti var eksperimentēt ar jaunām tehnoloģijām, pētīt un vērtēt iespējas tās ieviest un izmantot uzraudzības un regulatīvajos procesos. Tāpēc 2021. gada sākumā tika izveidota inovāciju laboratorija jeb “iLab”.

Iekšējā smilškaste

“iLab” ir vieta, kur ikviens FKTK darbinieks var rosināt diskusiju vai paust priekšlikumu kāda biznesa procesa pārskatīšanai, kur sastopas dažādu FKTK departamentu kolēģi, lai kopīgi eksperimentētu ar jaunām tehnoloģijām, lai testētu un izvērtētu iespējas šīs tehnoloģijas ieviest organizācijas biznesa procesos. “iLab” var mācīties, eksperimentēt un kļūdīties bez raizēm par neizdošanos.

“Ir daudz labāk, ja ideja izrādās neīstenojama jau sākumposmā un netiek attīstīts ilgtermiņa projekts, kura gaitā pēc pamatīga darba ieguldīšanas nāktos secināt, ka projekta risinājumi īsti neko nepalīdz biznesa procesos un nesniedz gaidīto ieguvumu organizācijas darbā,” teic Marine Krasovska, FKTK Finanšu inovāciju departamenta direktore.

Radot “iLab”, FKTK mērķi ir kāpināt tehnoloģiju izmantošanu organizācijā un audzēt uzraudzības jomā strādājošo ekspertu zināšanas IT jomā, lai organizācija būtu gatava tehnoloģiskajai attīstībai – automatizētai uzraudzībai, licencēšanai un risku pārvaldībai. Tāpat tiek mērķēts veicināt atvērtu vidi sadarbībai starp dažādu departamentu kolēģiem un iedrošināt ikdienas darbā izmantot datu tehnoloģijas.

“iLab” ir vieta, kur pārbaudīt idejas, attīstīt inovāciju, izstrādāt kāda risinājuma idejas pierādījumu vai arī ātri saprast, ka ideja nebūs īstenojama. “Laboratorija ir mūsu organizācijas iekšējā smilškaste regulatoro un uzraudzības tehnoloģiju stratēģijas ieviešanai,” piebilst M. Krasovska.

Pirmie minimālie produkti un prototips

Gada sākumā ikviens FKTK kolēģis tika aicināts iesniegt idejas pirmajam “iLab” ciklam. Ideja nedrīkstēja būt saistīta ar kādu jau esošu projektu, kā arī nedrīkstēja piedāvātu labi zināmu risinājumu labi zināmai problēmai. Testēšanai “iLab” tika piedāvātas dažādas idejas, kas saistītas ar tādām tehnoloģijām kā mākoņu analītika, dziļviltojumi, runas pārvēršanas tekstā, dabiskās valodas apstrāde, blokķēdes. Par iesniegtajām idejām pēcāk varēja balsot kolēģi. Vislielāko atbalstu saņēma priekšlikumi “iLab” testēt datu analīzi mākoņvidē un valodas atpazīšanas tehnoloģiju.

Trīs komandas trīs mēnešus analizēja tehnoloģijas iespējas un vērtēja tās pielietojumu organizācijas biznesa procesos ar mērķi projekta noslēgumā demonstrēt minimālo darbspējīgo produktu.

“Lai rastos inovācijas, organizācijā ir nepieciešama to veicinoša vide un struktūra, zināšanu un spēju bāze. Vajadzīga arī telpa radošumam, mijiedarbībai un zināšanu un pieredzes apmaiņai. Mūsu “iLab” šādu vidi nodrošināja,” saka M. Krasovska.

Rezultātā viena komanda sekmīgi sagatavoja prototipu un divas komandas izveidoja digitālu mākoņbāzētu minimālo produktu: iespēju automātiski ģenerēt finanšu tirgus dalībnieku profilus, kuru pamatā ir gan iekšējie, gan ārējie analīzes dati, gan arī vēl cita finanšu tirgus dalībnieku sniegto ziņojumu un uzraudzības sistēmu informācija. Datu analīze ļauj ieraudzīt saiknes, ko sākotnēji cilvēks neredz, kā arī ļauj ekstrapolēt prognozes par galvenajiem tirgus indikatoriem: risku koncentrāciju, peļņas prognozēm, kredītportfeļu struktūras izmaiņām, ienākumus nenesošo kredītu dinamiku, ietekmi uz kapitālu.

“Komandu darba rezultāts mums ļāva saprast, cik milzīgas iespējas var pavērt pētītā tehnoloģija un kādus vēl jaunus risinājumus mēs varētu ieviest papildu izstrādātājam minimālajam produktam,” saka M. Krasovska.

Inovāciju un biznesam mērķiem jābūt saistītiem

“iLab” pieredze rāda, ka inovācijām būtiska ir organizācijas kultūra. “Jo vienkāršāka un atvērtāka ir organizācijas struktūra, jo lielāka iespēja uzplaukt inovācijām. Savukārt kavēkļi jaunu ideju uzplaukšanai un iedzīvināšanai ir stingra, hierarhiska, birokrātiska struktūra ar centralizētu kontroli, komunikācijas trūkums, nostāja “tā darīts vienmēr”,” teic M. Krasovska.

Viens no izaicinājumiem “iLab” komandām bija veltīt gana daudz enerģijas šim projektam, vienlaikus pildot regulāros ikdienas darba pienākumus.

“Kad gribas visus resursus veltīt augstākas prioritātes aktuālajiem darbiem, ir svarīgi atcerēties, ka inovācijas ir iespēja ilgtermiņā organizācijas darbību padarīt daudz efektīvāku,” viņa piebilst.

Organizācijas inovāciju mērķiem jābūt skaidri sasaistītiem ar organizācijas biznesa mērķiem un stratēģiju. Lemjot par inovāciju ieviešanu, ir jāizvērtē ilgtermiņa mērķi un tehnoloģiju attīstības potenciāls. FKTK regulatīvo un uzraudzības tehnoloģiju stratēģijas periods ir pieci gadi. “Mēs izprotam, ka uzraudzības un atbilstības metožu sarežģītība pieaug līdz ar strukturēto un nestrukturēto datu apjoma palielināšanos. Dati kļūst arvien detalizētāki, uzraudzības metodes – arvien sarežģītākas. Tāpēc nepieciešami arvien labāk mērķēti tehnoloģiskie rīki datu apstrādei, lai novērstu sistēmiskos riskus. Papildu tam nepieciešama iekšējo sistēmu automatizācija, lai novērstu cilvēcisko kļūdu riskus un uzlabotu produktivitāti ierobežotu cilvēkresursu apstākļos,” norāda M. Krasovska.

FKTK desmit padomi inovāciju sekmīgai ieviešanai:

• Inovāciju jomā izvirzīt mērķus, kas atbilst organizācijas ilgtermiņa stratēģijai;
• Novērst birokrātiskās procedūras, samazināt huerarhiju un iesaistīt talantīgākos darbiniekus ar dažādām kompetencēm un atbildības jomām;
• Izstrādāt dažas vienkāršas vadlīnijas;
• Noteikt konkrētu termiņu, kura laikā ideja jāattīsta līdz prototipam vai minimālajam produktam vai arī jākonstatē, ka iecere tomēr nebūs īstenojama. Idejai un tās virzīšanai nepieciešams īpašnieks;
• Izveidot darbnīcu vai iekšēju laboratoriju. Ja nevar atļauties nolīgt īpašu inovatoru komandu, var nodrošināt iespēju darbiniekiem starp ikdienas pienākumiem izbrīvēt zināmu laika sprīdi, ko tie var veltīt savu ideju attīstīšanai;
• Pieļaut iespēju, ka neizdosies, un nekritizēt neveiksmi. Šāda attieksme palīdzēs veidot inovāciju testēšanai un attīstīšanai labvēlīgu vidi;
• Idejai jābūt jēgpilnai un nozīmīgai tiem, kuri strādās ar tās attīstību;
• Uzlabot organizācijas iekšējo komunikāciju;
• Pieņemt darbā uz inovācijām vērstus cilvēkus un iedrošināt viņus. Ātri vien varēs pamanīt, kuri cilvēki ir vērsti uz inovācijām un var sniegt organizācijai pievienoto vērtību;
• Ar inovācijām var strādāt arī attālināti. Arī “iLab” iedzīvināšana un komandu darbs noritēja pilnībā attālināti.

Publicitātes foto: Marine Krasovska, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Finanšu inovāciju departamenta direktore.