Eksporta orientētu inovāciju veicināšanai valdība pieņem “zaļā koridora” likumprojektu

Ministru kabineta š.g. 23. janvāra sēdē atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumprojekts, kas izstrādāts ar mērķi palielināt uz eksportu orientētas investīcijas, kā arī radīt regulējuma vidi, kas labvēlīga jaunu, inovatīvu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu testēšanai un pārbaudīšanai, tādējādi veicinot tautsaimniecības konkurētspēju. Vienlaikus likumprojekts nosaka prioritāro  projektu jomas, kā arī nodrošina iespēju veidot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības un eksportspējas veicināšanai.

Prioritārs projekts likumprojekta izpratnē ir investīciju piesaisti vai eksportspēju veicinošs projekts, kas sekmē attīstības plānošanas dokumentos, nacionālās industriālās politikas vai digitālās transformācijas politikas jomā noteikto mērķu sasniegšanu, piemēram, produktivitātes kāpumu, inovāciju izstrādi un komercializāciju, eksporta apgrozījuma pieaugumu, tautsaimniecībai stratēģiski svarīgu lielu investīciju projektu piesaisti u.c.,  vai veicina tādu tirgus nepilnību novēršanu, kas kavē šo mērķu efektīvu sasniegšanu, piemēram, mazina administratīvo slogu vai saīsina valsts pārvaldes institūciju saskaņošanas procesu laiku.

Likumprojektā noteiktas sekojošas prioritāro projektu jomas:

• Latvijā noteiktās piecas viedās specializācijas jomas* un neto nulles emisiju tehnoloģijas; 
• starptautisko biznesa pakalpojumu centri; 
• tūrisms un pasākumi, piemēram, dižpasākumi; 
• produktivitātes kāpumu veicinoši projekti, kuru ietvaros vidējais darbinieku atalgojums ir ne mazāks kā ES vidējais darbinieku atalgojums iepriekšējā pārskata gadā; 
• būvniecība, transports vai loģistika (ja investīcijas saistītas ar pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanu viedās specializācijas jomās); 
• zemas īres dzīvojamo mājokļu un sociālo mājokļu būvniecība; 
• drošība un aizsardzība. 

Tāpat likumprojektā ietverts deleģējums Ministru kabinetam līdz 2024. gada decembrim izdot Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā tiks apkalpoti prioritārie projekti (“zaļais koridors”). Plānots, ka MK noteikumos tiks ietverti projektu kvalifikācijas kritēriji, prioritāro projektu iesniegšanas un izvērtēšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtība, prioritārā projekta statusa piešķiršanas un zaudēšanas nosacījumi un kārtība u.c.

Nolūkā sekmēt inovāciju izstrādi un ieviešanu tirgū nepieciešams radīt vidi inovāciju attīstītājiem, kas sniedz iespēju netraucēti praktiski testēt jaunus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus, iespējami mazinot administratīvo slogu un atvieglojot saskaņošanas procesu. Šim nolūkam likumprojektā iekļauti regulatīvo smilškastu izveides nosacījumi. Vienlaikus likumprojektā ietverts deleģējums Ministru kabinetam līdz 2024. gada nogalei izdot noteikumus regulatīvo smilškastu izveidei, īstenošanas, uzraudzības un izbeigšanas nosacījumiem un kārtībai. Regulatīvā smilškaste likumprojekta izpratnē ir konkrēts tiesiskais ietvars, tostarp konkrētā ierobežotā teritorijā, kur darbojas no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi nosacījumi, kura ietvaros komersanti un zinātniskās institūcijas var testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus attiecīgo risinājumu komercializācijai.

Detalizēti ar Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumprojektu var iepazīties Tiesību aktu portālā.

Pilnu ziņu iespējams lasīt Ekonomikas ministrijas mājaslapā. 

*Latvijā noteiktas 5 RIS3 jomas, kas nostiprinātas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam: (a) Zināšanu ietilpīga bioekonomika; (b) Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; (c) Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; (d) Viedā enerģētika un mobilitāte; (e) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.