Darbaspēka izmaksu kāpums var ierobežot eksporta apjomus nākotnē

Tādai mazai un atvērtai ekonomikai kā Latvija preču ārējā tirdzniecība ir ļoti nozīmīga. Šogad tā veido ap 130% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Redzam kāpumu gan eksportā, gan importā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka preču eksports eiro izteiksmē oktobrī palielinājās par 17,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas ir nedaudz lēnāk nekā iepriekš.

Savukārt importa pieauguma tempi oktobrī nedaudz paātrinājās, sasniedzot 28,8%. Ražotāju cenas eksportētajai apstrādes rūpniecības produkcijai oktobrī bija par 20,6% lielākas nekā pirms gada. Tas liek domāt, ka eksporta apjomi, izslēdzot cenu efektu, oktobrī jau, iespējams, par dažiem procentpunktiem samazinājās. Savukārt importa pusē apjomu kāpums vēl turpinās.

Būtiskāko devumu importā nodrošināja minerālprodukti un parastie metāli, ko sekmēja augstās energoresursu un metālu cenas. Kopējo importa sniegumu palīdzēja celt arī kārtējā lidmašīnu piegāde airBaltic.

Kopējo eksporta vērtību oktobrī visvairāk palīdzēja audzēt pieaugums koksnes un tās produktu (+45%), minerālproduktu (+124%), metālu un to izstrādājumu (+75%), kā arī ķīmisko vielu un produktu (+27%) eksportā. Eksporta pieaugumu visbūtiskāk oktobrī ierobežoja graudaugu eksporta samazinājums. Izskatās, ka pat augstās cenas nespēj kompensēt šī gada ražu apjoma un kvalitātes kritumu.

Nepārsteidz tas, ka preču grupas, kas nodrošināja vislielāko devumu eksporta kāpumā, ir tās pašas, kurās ir vērojams būtiskākais cenu kāpums. Minerālproduktu un koksnes eksporta cenu pieaugums pārsniedz 50%, bet parasto metālu un ķīmiskās rūpniecības produkcijas cenas ir par 27-38% lielākas nekā gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka, piemēram, koksnes produkciju, izslēdzot cenu efektu, eksportējam mazākos apjomos nekā pirms gada. Eiropas Komisijas un CSP apkopotās aptaujas rāda, ka kokapstrādes uzņēmumi novēro nelielu eksporta pasūtījumu kritumu un prognozē, ka cenas, kas oktobrī jau sāka atkāpties no septembra pīķa, turpmākajos mēnešos to turpinās darīt. Mazākas cenas un vājāks pieprasījums nozīmē, ka koksnes produktu loma eksporta kāpināšanā tuvākajā laikā, visticamāk, mazināsies, bet šī preču grupa tāpat vēl kādu laiku noturēsies līderpozīcijas. Pat ar kritumu mēneša griezumā gan cenas, gan apjomi joprojām ir ļoti augstā līmenī. Neliela eksporta cenu mazināšanās mēneša izteiksmē oktobrī bija vērojama arī metāliem un to izstrādājumiem, tekstilam un mēbelēm. Turklāt mēbeļu ražotāji sagaida arī nelielu pieprasījuma kritumu. Tomēr ir nozares, kas sagaida eksporta pasūtījumu pieaugumu - piemēram, būvmateriālu, ķīmisko vielu un produktu, metālu un elektroiekārtu ražotāji.

Augstās izejvielu un ražošanas komponenšu cenas Latvijas eksportētāji salīdzinoši veiksmīgi spēj pārnest uz gala pircēju. Šādu ainu vērojam arī citur Eiropā. Savukārt piegāžu ķēžu pārrāvumi skar visus, bet mūsu ražotāji par tiem sūdzas mazāk nekā, piemēram, pārējās Baltijas valstīs un krietni mazāk nekā, piemēram, Vācijā. Tas droši vien ir sekmējis nelielo eksporta tirgus daļu kāpumu šī gada laikā. Lielākais izaicinājums mūsu eksportētājiem ir darbaspēka trūkums un strauji augošās algas. Šobrīd eksporta pasūtījumu kopējā aina vēl ir diezgan pozitīva - uzņēmumu vērtējumā ārējais pieprasījums gada nogalē augs, bet lēnāk nekā iepriekšējos divos ceturkšņos. Tomēr tālākā nākotnē darba tirgus izaicinājumi var būtiskāk ierobežot eksporta apjomus. Ja izdosies gudri investēt un kāpināt produktivitāti, tad riskus var mazināt.

Informāciju sagatavoja Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste. Kontakti: agnese.buceniece@swedbank.lv, +371 67 445 875. Publicitātes foto.