Citadele ekonomists: Latvijas ekonomikas izaugsmei parādās arvien vairāk risku

• Latvijas ekonomika šobrīd ir par 1,6% lielāka nekā pirms COVID-19 pandēmijas sākuma.

• Latvijas IKP šogad kopumā varētu palielināties par 4,5%.

• 2022.gadā Latvijas IKP varētu augt par 4%.

Šī gada trešais ceturksnis Latvijas ekonomikā ir pagājis bez īpašiem pārsteigumiem, un tālāka ar COVID-19 saistīto iekšējo ierobežojumu mazināšana, kā arī spēcīgs ārējais pieprasījums ir veicinājis Latvijas ekonomikas pieaugumu. Kā liecina Centrālā statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP palielinājās par 4,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pieauga par 0,3%. Līdz ar to Latvijas ekonomika šobrīd ir par 1,6% lielāka nekā pirms COVID-19 pandēmijas sākuma. Tas ir viens no labākajiem sniegumiem Eiropas Savienībā, lai arī Lietuvā un Igaunijā ekonomika ir atguvusies vēl straujāk, un pandēmijas laikā esam nedaudz atpalikuši no Baltijas kaimiņiem. Šī gada pēdējā ceturksnī izaugsmi noteikti negatīvi ietekmēs pašreizējā mājsēdē un citi ar COVID-19 saistītie ierobežojumi, taču negatīvo ietekmi palīdzēs kompensēt valdības atbalsta pasākumu, un, pēc manām prognozēm, Latvijas IKP šogad kopumā varētu palielināties par 4,5%.

Neskatoties uz pašreizējo COVID-19 uzliesmojumu, šis gads Latvijas ekonomikā ir labāks nekā gaidīts gada sākumā, un arī prognozes 2022.gadam ir pozitīvas. Pēc manām domām, Latvijas IKP nākamgad varētu augt par 4%, tomēr Latvijas ekonomikas izaugsmei parādās arvien vairāk risku un pēdējos mēnešos 2022.gada ekonomikas izaugsmes prognozes jau tiek koriģētas uz leju. COVID-19 uzliesmojums Latvijā noteikti ir būtiskais risks šobrīd. Tomēr šis nav pirmais COVID-19 vilnis un daudz uzņēmumi jau ir pielāgojušies attālinātam darbam. Tikmēr valsts plāno kompensēt zaudējumus un tādēļ īstermiņa ekonomiskas zaudējumi, visticamāk, būs pārejoši, un tos lielā mērā kompensēs valsts parāda tālāks pieaugums.

Ilgākā termiņā Latvijas ekonomikas attīstību negatīvi varētu ietekmēt faktori, kurus ir grūti izmērīt. Šis jau ir trešais mācību gads, kurā nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgas mācības skolās. Tāpat ierobežojumi var negatīvi ietekmē investīcijas un mūsu spēju izmantot augošo ārējo tirgu sniegtās iespējas. Šos jautājumus mēs šobrīd cenšamies kompensēt ar papildus naudas tērēšanu. Piemēram, nākamā gada valsts budžetā tiek plānots 25% investīciju pieaugums. Tas veicinās ekonomikas atkopšanos, taču varētu pastiprināt arī cenu pieauguma spiedienu un veicināt arī jaunu ekonomikas nesabalansētību veidošanos.

Bez COVID-19 man ļoti lielas bažas rada arī straujais inflācijas kāpums un enerģijas cenu šoks pasaulē. Tas negatīvi ietekmēs gan patērētājus, gan ražotājus, un valstu, kā arī centrālo banku iespējas stimulēt ekonomikas izaugsmi. Latvijā, ja energoresursu cenas paliek pašreizējā līmenī, ekonomikas izaugsme nākamgad varētu būt par 1-2% mazāka nekā šobrīd plānots, bet patēriņa cenu inflācija varētu pārsniegt 5-6%. Protams, cenu kāpums ir saistīts ar ļoti daudziem faktoriem, un ir liela nenoteiktība par to, cik noturīgs būs pašreizējais inflācijas kāpums pasaulē. Daļa cenu kāpumu pasaulē ir saistīta ar negaidītu strauju pieprasījumu atkopošanos un ierobežotu ražošanu, kas pagaidām netiek līdzi šim pieprasījumam. Šāds piedāvājuma un pieprasījuma nesabalansētība noteikti ir pārejoša. Cenu kāpumi mazinās pieprasījumu, un ekonomikas atbalsta mazināšana no valsts puses, kā arī COVID-19 ierobežojumu atcelšana palīdzēs normalizēt pieprasījumu pasaules ekonomikā. Tas ļauj cerētu, ka ekonomikā inflācija tomēr būs pārejoša un izaugsme pietiekami noturīga, taču nenoteiktība pasaules ekonomikā ir ļoti liela.

Informāciju sagatavoja Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists. Publicitātes foto: Mārtiņš Āboliņš.