"Carguru" turpina ieguldīt videi draudzīga autotransporta attīstībā

Automašīnu koplietošanas pakalpojumu sniedzējs “Carguru” turpina ieguldīt videi draudzīga transporta popularizēšanā Latvijā. “Carguru” sadarbībā ar “Swedbank” ir investējis 480 tūkstošus eiro videi draudzīgu automašīnu iegādē.

Carguru (SIA “Slyfox”) jau ir iegādājies 26 “Toyota” automašīnas ar samazinātu CO2 izmešu daudzumu.

“Piešķirtais finansējums ir ļāvis mums nodrošināt iespēju iedzīvotājiem izmantot ilgtspējīgas auto nomas iespējas – hibrīdauto, kas samazina nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi un ļauj ietaupīt iedzīvotāju laiku un līdzekļus, nonākot vēlamajā galamērķī, neiegādājoties savu privāto auto. Ikviens mūsu lietotājs dod ieguldījumu, lai apkārtējā vide būtu tīrāka un mums pieejamie resursi tiktu izmantoti efektīvāk. Rezultātā ieguvēji ir visi pilsētas iedzīvotāji, neatkarīgi no tā, vai viņi ir mūsu klienti vai nē,” uzsver “Carguru” dibinātājs Vladimirs Reskājs.

“Swedbank” Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis teic, ka, attīstot “Swedbank” “zaļā līzinga” piedāvājumu, banka vēlējās nākt pretim tiem klientiem, kuri izvēlas sekmēt mazāku vides piesārņojumu transporta nozarē.

“”Carguru” ne tikai ir iegādājies automašīnas, kuru ietekme uz vidi ir mazāka, bet arī aktīvi veicina savu klientu izpratni par videi draudzīgāka transporta ikdienas lietošanas paradumiem,” viņš norāda.

Jūnija sākumā “Luminor” izsniedza “Carguru” līzinga finansējumu 950 tūkstošu eiro apmērā autoparka paplašināšanai ar 46 hibrīda automašīnām, rakstīja Labs of Latvia.

Četri miljoni kilometru

Uzņēmuma klienti 2020. gadā veica gandrīz četrus miljonus kilometru, rakstīja Labs of Latvia. Pērn “Carguru” uzņēmuma klienti veica 250 tūkstošus braucienu. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tie vidēji bija ilgāki, attālums – garāks. V. Reskājs norādījis, ka tas saistīts ar iekšējā tūrisma attīstību un nevēlēšanos izmantot sabiedrisko transportu. Pērn vidējais brauciens ilga 16 kilometrus un 85 minūtes. Pirms trim gadiem tie bija attiecīgi 9 kilometri un 56 minūtes.

Pērn uzņēmums strādāja ar 1,7 miljonu eiro lielu apgrozījumu, nopelnot 341 tūkstoti eiro.

“Carguru” ir sācis savā autoparkā integrēt elektrisko transportu. “Tehnoloģiski mēs esam pilnībā gatavi elektriskā transporta ienākšanai mūsu autoparkā, bet pagaidām nepārspīlēsim ar skaitu. Visdrīzāk agri vai vēlu Eiropas Komisija piespiedīs Latviju spert soli elektrotransporta atbalsta virzienā, un mūsu valdība būs spiesta stimulēt elektrotransporta iegādi. Biznesa loģika saka, ka pirms tam nebūtu pareizi Latvijā “spiest” uz lielu elektrotransporta autoparku. Gaidot atbalsta instrumentus, turpināsim strādāt ar hibrīdiem un bez steigas papildināsim autoparku ar elektriskajām mašīnām,” iepriekš norādīja V. Reskājs.

Sākums – 12 auto

“Carguru” V. Reskājs dibināja 2016. gadā, sākot ar 12 mašīnām.

“Mums izdevās pārliecināt iedzīvotājus, ka ir normāli uz ielas paņemt svešu mašīnu ar lietotnes starpniecību. Nav nekādu zemūdens akmeņu un nevajag baidīties, ka tiks piesūtīts rēķins par kādiem mistiskiem bojājumiem. Tas bija tiešām liels izaicinājums,” viņš teic.

Uzņēmējs lepojas, ka šajā laikā ir izdevies iepazīstināt tirgu ar koplietošanu. Pirms četriem gadiem par to esot zinājis neliels skaits cilvēku – pārsvarā tie, kuri ko tādu bija izmēģinājuši ārzemēs. V. Reskājs pieņem, ka tagad par to ir dzirdējuši vismaz 85% rīdzinieku, turklāt viņi var nosaukt uzņēmumus, kas ar to nodarbojas. Uzņēmējs nevēlas apstāties tikai pie koplietošanas. “Carguru” plāno veidot papildpakalpojumus esošajā platformā.

“Rīgā ir vieta diviem līdz trim tūkstošiem koplietošanas auto. Mūsu mērķis ir būt nr.1 spēlētājam Latvijā gan apkalpošanas kvalitātes, gan autoparka izmēra ziņā, kā arī attīstīties ārpus Latvijas,” viņš teic.

Nozare attīstās

Pasaulē šī nozare attīstās. Aug gan lietotāju, gan mašīnu skaits. V. Reskājs zina teikt, ka, saskaņā ar dažādām prognozēm, šogad kopējais auto skaits koplietošanas platformās pasaulē sasniegs 610 tūkstošus transportlīdzekļu.

Tāpat rodas jauni spēlētāji, piemēram, tirgū darbojas ne vien jaunuzņēmumi, bet ienāk arī lielie auto ražotāji, kas šo biznesa modeli saskata kā kanālu savas produkcijas noietam. Vienlaikus samazinās cilvēku vēlme pirkt personīgo mašīnu, ja ir iespēja to lietot tikai tad, kad ir vajadzība, neuzņemoties saistības.

“Auto koplietošanā ir ārkārtīgi daudz mazu un nišas uzņēmumu, kas strādā ar konkrētiem produktiem un piedāvā nedaudz atšķirīgu pakalpojumu. Pēc kāda laika, kad pašbraucošas mašīnas kļūs par realitāti, koplietošana un taksometru pakalpojumi saplūdīs vienā. Domāju, ka tas ir ne tik tālas nākotnes jautājums,” saka V. Reskājs.

Publicitātes foto: Auto koplietošanas pakalpojuma "Carguru" dibinātājs Vladimirs Reskājs