Būvuzņēmēju partnerība: būvniecības nozare 2022.gadā var stiprināt kopējo valsts ekonomiku

Gada sākumā būvniecības nozares uzņēmumi, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā, redz, ka nozarei ir liels potenciāls uzlabot kopējos valsts ekonomiskos rādītājus. Tam nepieciešama saskaņota un mērķtiecīga darbība no valsts pārvaldes un uzņēmēju puses. Kā 2022.gada prioritātes nozares attīstībā partnerība redz investīciju ātrāku nokļūšanu līdz reāliem projektiem, uzlabojumus būvniecības regulējumā un konkrētus soļus zaļās būvniecības atbalstam.

Partnerības vadītājs Gints Miķelsons uzsver: "Sekmīga zaļās būvniecības ieviešana reālos projektos un būvēs nav atraujama no finansēšanas politikas un vispārīgā būvniecības procesa, tāpēc 2022.gadā kā vienu no būtiskākajām prioritātēm arī nozares attīstībā būvuzņēmēji saredz tieši zaļās būvniecības jomā."

Latvijas būvuzņēmēju partnerība ar savu biedru rosinātiem pasākumiem jau iepriekš ir panākusi būtiskas pārmaiņas, kas ietekmējušas ikvienu būvniecībā iesaistīto. Lai turpinātu jēgpilnas pārmaiņas, 2022.gadā svarīgi panākt virzību šādos jautājumos.

Pirmā prioritāte: paātrināt investīciju pieejamību un efektivitāti ieguldījumiem publiskajos nekustamos īpašumos un infrastruktūrā

Latvijas būvniecības nozare ir viena no lielajām tautsaimniecības nozarēm, kura pandēmijas apstākļos spēj droši darboties un radīt pievienoto vērtību Latvijas infrastruktūrai un kopējai ekonomikas izaugsmei, papildinot valsts budžetu ar nodokļiem. Nozarē tiešā un netiešā veidā ir nodarbināti aptuveni 15% no visiem darba ņēmējiem, kā arī nozīmīgu tās daļu veido būvmateriālu un pakalpojumu eksports.

Šajā gadā svarīgi uzsākt Eiropas Savienības (ES) atveseļošanās investīciju programmu projektus, lai finansējums nonāktu līdz pasūtītājiem, projektētājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem. Publiskais pasūtījums veido būtisku daļu no būvniecības nozares apgrozījuma, tāpēc būvniecībā iesaistītajiem ir svarīgi redzēt, kā, cik efektīvi un kam tas tiek plānots. Efektivitāti var uzlabot, veicinot konkurenci un projektu standartizāciju, tāpēc nozare sagaida, ka valdībā tiktu apstiprināti būvniecības tipveida līgumu nosacījumi. Tāpat nozarei kopā ar valsts pārvaldi būtu jāizstrādā cenu indeksācijas modelis, lai pasūtītājiem un piegādātājiem būtu jauns instruments, kā pārvaldīt būvniecības riskus. Šajā gadā jāturpina darbs pie Publisko iepirkuma likuma grozījumiem, lai saimnieciski izdevīgāko kritēriju piemērošana būtu obligāta. Vienlaikus jāturpina pilnveidot elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS), lai pasūtītājiem būtu vienas pieturas informācija par piegādātājiem, kas dotu iespēju paātrināt būvniecības iepirkumus.

Otrā prioritāte: pilnveidot būvniecības procesu un regulējumu

2021.gadā tika pieņemti grozījumi Būvniecības likumā, kuri precizē procesa pušu atbildības, uzraudzības funkciju izpildes termiņus, kā arī ieviesa klusēšanas-piekrišanas principu projektēšanas posmā. Šogad ir jāturpina darbs pie Vispārīgo būvnoteikumu grozījumiem, lai kopējais process būtu efektīvāks, kur būtu skaidrāk definētas pasūtītāja, projektētāja un būvnieka atbildības izmaiņas vadības jautājumos. Lai trešās puses būtu vairāk pasargātas no dažādiem ar būvniecību saistītiem riskiem, jāievieš Būvniecības obligātā civiltiesiskā atbildība (BOCTA). Partnerības ieskatā Latvijas būvniecības regulējums būtu jāveido pēc Dānijas piemēra, kur process ir mazāk birokrātisks ar lielāku profesionālo atbildību uz nozarē sertificētiem uzņēmumiem un speciālistiem. Papildus būtu vēlams izveidot jaunu civilo būvju būvprojekta LVS standartu, lai uzlabotu būvprojektu kvalitāti un varētu veiksmīgāk standartizēt BIM projektus. Svarīgs uzdevums būs turpināt nozares procesu digitalizāciju, pabeigt Būvniecības informācijas sistēmas BIS 2.0 izstrādi, veikt apmācības un uzsākt BIS 3.0 attīstību, kurā iesaistās gan nekustamo īpašumu attīstītāji, apsaimniekotāji, arhitekti, projektētāji un būvnieki.

Trešā prioritāte: veidot un īstenot konkrētus pasākumus būvniecības zaļā kursa virzienā

Būvniecības nozarei ir nozīmīga loma vispārējo klimata politikas mērķu sasniegšanā. Green Deal jeb ES Zaļais kursa ietvars tuvākajos piecos līdz desmit gados skars arī pārmaiņas būvniecības nozarē, jo būvmateriālu ražošana, loģistika, būvlaukumi un ēku ekspluatācija rada daudz SEG emisiju un tās ir jāmazina.

Komercsektors lielajos projektos jau vairākus gadus aktīvi izmanto starptautiskas ilgtspējīgas būvniecības sistēmas BREEAM un LEED, un šogad tirgū ienāks arī Vācijas sertificēšanas pakalpojumi DGNB. Turklāt Latvijas komercbankas aktīvi turpina darbu pie taksonomijas regulējuma ieviešanas un zaļo kredītu standartizācijas, kur pamatā ir jābūt vienkāršiem un saprotamiem zaļās būves kritērijiem un monitoringa sistēmai, kura balstīta lielajos datos.

Zaļās būvniecības jomā šogad svarīgi būtu izstrādāt sabalansētu pasūtītāju un piegādātāju būvniecības SEG emisiju samazināšanas taktisko plānu līdz 2030.gadam. Valsts pārvaldei kopā ar nozari būtu jāsāk darbs pie jaunas būvniecības nozares SEG emisiju aprēķinu un monitoringa sistēmas, pārstrādājamo būvmateriālu aprites sistēmas izveides, jāpilnveido publisko telpu mikroklimata standarti, jāveido vienota ēku energoefektivitātes uzskaites sistēma. Būtu jāveic grozījumi MK noteikumos Nr. 353, lai definētu vairākus obligātos zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) kritērijus attiecībā uz vidējiem un lieliem būvprojektiem un būvdarbiem. Būtiski, lai šie obligātie zaļās būvniecības kritēriji būtu sasaistīti ar ES fondu investīciju programmām.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir noteikusi nozares attīstības prioritātes 2022.gadam. Kontakti: 28 356 341; lasma.sile@latvijasbuvnieki.lv. www.latvijasbuvnieki.lv.