Aptauja: trešdaļa iedzīvotāju atgūto nodokļu naudu tērēs ikdienas vajadzībām
Aptauja: trešdaļa iedzīvotāju atgūto nodokļu naudu tērēs ikdienas vajadzībām
Lai atgūtu pārmaksātos nodokļus, no 1.marta Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt ienākumu deklarāciju par aizvadīto gadu. Trešā daļa jeb 32% Latvijas iedzīvotāju atgūto pārmaksāto nodokļu naudu plāno tērēt ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Vienlaikus 16% aptaujāto prognozē, ka viņiem visdrīzāk nebūs izveidojusies nodokļu pārmaksa.
13% respondentu norāda, ka ar atgūtajiem līdzekļiem papildinās krājkontu vai drošības spilvenu. Tie lielākoties (34%) ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 39 gadiem. Atgūtos līdzekļus novirzīt krāšanai kādam lielākam mērķim plāno teju desmitā daļa jeb 9% Latvijas respondentu. Vēl tikpat liela daļa aptaujāto līdzekļus novirzīs ceļojumu tēriņiem.
"Priecē fakts, ka salīdzinoši liela respondentu daļa izvēlas līdzekļus krāt vai novirzīt drošības spilvena papildināšanai. Tas norāda uz aizvien lielāku izpratni par šādu uzkrājumu nepieciešamību. Nenoliedzami, arī pēdējo gadu notikumi parādījuši, ka drošības spilvens vismaz trīs mēnešu izdevumu apmērā spēs pasargāt no satricinājumiem ekonomikā un darba tirgū," norāda Agnese Zvaigznīte, bankas Citadele grupas uzņēmumu CBL Life un CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja.
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijas iedzīvotāji biežāk prognozē, ka viņiem būs izveidojusies nodokļu pārmaksa, un vien 16% uzskata, ka viņiem tās nebūs, savukārt Lietuvā 23% un Igaunijā pat trešā daļa jeb 30% prognozē, ka viņiem nebūs izveidojusies nodokļu pārmaksa.
Tāpat kaimiņvalstu iedzīvotāji salīdzinoši biežāk norāda, ka visdrīzāk viņiem būs jāveic nodokļu piemaksa valstij - Latvijā šādas prognozes izsaka 4% respondentu, Igaunijā tie ir 7%, bet Lietuvā - 12%.
Tikai 1% Latvijā un Igaunijā un 3% Lietuvā neko nezina par iespējām atgūt nodokļu pārmaksu.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par finanšu plānošanu banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024.gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas iedzīvotājus vecumā no 18 - 74 gadiem.
