MK pilnveido valsts pētījumu programmas īstenošanas modeli straujākai inovāciju attīstībai

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumos Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība”, Ministru kabinets š.g. 6. februāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu ieviest jaunu, ilgtermiņa valsts pētījumu programmas modeli, kas balstīts uz platformu un platformu projektu pieeju, stiprinot pētniecības organizāciju sadarbību un kapacitāti valsts un industrijas koppasūtītu pētniecības projektu īstenošanai.

“Jaunais modelis sniegs iespēju valstij noteikt konkrētus mērķus valsts finansētu pētījumu veikšanai, lai pēc iespējas ātrākā un efektīvākā veidā nonāktu pie komerciālas ievirzes pētnieciskajām izstrādnēm, kas var novest pie inovatīviem un eksportspējīgiem produktiem nākotnē. Tas ir būtisks solis zinātnes un inovāciju savienošanai ar uzņēmējdarbības nozarēm, jauno pētījumu projektu platformu vadības grupās iesaistot arī attiecīgo industriju pārstāvjus,” atzīst ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Atgādinām, ka tuvāko trīs gadu laikā Ekonomikas ministrijas iecerētajai valsts pētījumu programmai, izmantojot jauno modeli, paredzēts valsts budžeta finansējums līdz 22 milj. EUR apmērā.

Jaunais modelis paredz, ka Ekonomikas ministrija izveidos valsts un industrijas koppasūtījumu zinātnisku pētījumu veikšanai valsts pētījumu programmu (turpmāk – VPP) ietvaros, esošajā VPP regulējumā ieviešot alternatīvu jau esošai kārtībai pētniecisko projektu atlases pieeju, kas nodrošinātu iespēju izveidot pētniecības organizāciju veidotas sadarbības platformas, platformās atlasīt projektus un pielietot elastību projektu uzraudzībā. Modelis sniegs iespēju platformu darbu plānot ilgtermiņā.

Šobrīd VPP tiek īstenota projektu veidā – projektus atlasa atklātā projektu pieteikumu konkursā, izvērtējot tos atbilstoši administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem (izvērtēšanu veic Latvijas Zinātnes padome), zinātniskās kvalitātes kritērijiem (izvērtēšanu veic Eiropas Komisijas vai līdzvērtīgā ārvalstu ekspertu datubāzē iekļautie zinātniskie eksperti) un nozares specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem (ja tie tiek piemēroti konkrētajā VPP).

Jaunā ilgtermiņa VPP pieeja paredz, ka Latvijas Zinātnes padome atklāta konkursa ietvaros, piesaistot starptautiskus ekspertus, sākotnēji veiks platformu atlasi. Platforma būs pētniecības organizāciju un sadarbības partneru apvienība, kurus vieno līgumsaistības un viena no līgumslēdzējām pusēm ir platformas vadošais partneris, kas nodrošinās platformas projekta rezultātu sasniegšanu. Šajā atlases posmā tiks izvērtēts piedāvātais platformas darbības modelis, t.sk. piedāvātā kārtība, kādā tiks organizēta platformu projektu atlase, to īstenošanas uzraudzība un rezultātu izvērtēšana. 

Pēc tam konkrēto platformu veidojošā pētniecības organizācija un sadarbības partneri izveidos platformas projektu vadības grupu (sastāv no uzaicinātajiem zinātniskajiem ekspertiem un nozares (industrijas) ekspertiem, t.sk. iesaistot starptautiskos ekspertus), kas veiks platformas projektu pieteikumu atlasi un iekšējo vērtēšanu, saskaņā ar izstrādāto iekšējo kārtību un platformas projektu atlases un apstiprināšanas kritērijiem, t.sk. nodrošinot starptautiskās zinātniskās ekspertīzes veikšanu platformas projektiem, iesaistot Latvijas Zinātnes padomi. Vadības grupas pienākumos būs arī visa platformas projekta īstenošanas laikā uzraudzīt tā gaitu un mērķa rādītāju sasniegšanu. 

Ieviešot jaunu modeli valsts pētījumu programmas īstenošanā, plānots šogad uzsākt platformu darbību un platformu projektu īstenošanu, kas sniegs ieguldījumu komerciālas ievirzes pētījumu īstenošanai, atbilstoši valsts un industrijas pieprasījumam, vienlaikus veicinot valsts budžeta ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, un attīstot sadarbību starp spēcīgākajām pētniecības organizācijām Latvijā.