Latvijas tranzīta un loģistikas nozares apskats
Vēsturiski Latvija ir bijusi nozīmīgs tranzītpunkts gan ziemeļu-dienvidu, gan austrumu-rietumu tirdzniecības plūsmā. Latvija atrodas stratēģisku transporta plūsmu centrā, kas pamatā savieno ES (arī ASV), Krieviju, NVS un Tālos Austrumus. Aptuveni 7,6% no Latvijas darbaspēka nodarbināti transporta un uzglabāšanas nozarē, kuras īpatsvars iekšzemes kopproduktā veido 6,8%.
Latvija par prioritāti atzīst konkurētspējīgas transporta sistēmas izveidi. Tai jābūt efektīvai, drošai, multimodālai, līdzsvarotai un videi draudzīgai. Latvijas transporta sistēmas ilgtspējīgas attīstības galvenais mērķis ir pilnībā integrēt Latvijas transporta infrastruktūru Eiropas transmodālajā transporta sistēmā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta kuģošanas un kombinēto pārvadājumu attīstībai. Latvijas ostas sadarbojas, lai veicināta prāmju satiksmi Baltijas jūrā. Prioritāte ir rūpniecības, loģistikas un vairumtirdzniecības parku būvniecība un attīstīšana. ES transporta un enerģētikas infrastruktūras attīstībā būtiski nosacījumi ir:
- Transporta un enerģētikas tīkla efektīva izmantošana;
- Attīstības plānošana no ekonomiskā viedokļa, ņemot vērā esošos preču un pasažieru transporta koridorus;
- Ekonomisko attiecību attīstīšana starp ES un kaimiņvalstīm.
Dzelzceļi savieno Latviju ar Krieviju un citām NVS valstīm, kaimiņos esošajām Baltijas valstīm un – caur Poliju – ar pārējo Eiropu. Latvijas dzelzceļa tīkls savienots ar galamērķiem Krievijas Tālajos Austrumos, ar tiem Latviju saista vienots 1520 mm sliežu platuma dzelzceļš. Ir papildu iespējas tirdzniecības sakariem ar Japānu un Dienvidaustrumāziju. Valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš darbojas galvenokārt kā tranzīta pakalpojumus nodrošinātājs, jo 80% no kopējā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoma ir tranzītkravas, kas nonāk Latvijas ostās, un aptuveni 30% kravas tiek pārvadātas cisternās. Pretējā virzienā uz Maskavu un citām Krievijas daļām, kā arī NVS valstīm dominē konteineru kravas. Latvijas Dzelzceļam ir pietiekami daudz neizmantota potenciāla kravu pārvadājumos pa dzelzceļu. Pašlaik austrumu-rietumu dzelzceļa koridors spēj katru gadu pārvadāt 50 miljonus tonnu kravas, un ir apstiprināti rekonstrukcijas plāni, lai ievērojami to palielinātu. Lai uzlabotu dzelzceļa savienojumu starp Centrāleiropu un Ziemeļeiropu un Vāciju, ir uzsākts Rail Baltica projekts, nodrošinot dzelzceļa savienojumu starp Tallinu un Varšavu vismaz 950 kilometru garumā (728 km Baltijā, no tiem 235 km Latvijā) ar maksimālo ātrumu 240 km/h.
Latvijā ir trīs lielās ostas – Ventspils, Rīga un Liepāja, un vairākas mazās ostas – Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Pāvilosta, Roja, Jūrmala un Engure. Liepāja un Ventspils tiek uzskatītas par neaizsalstošām ostām.
Lielajām ostām ir piešķirts īpašs ekonomisks statuss, lai palīdzētu tām piesaistīt jaunus uzņēmumus (80-100% tiešo nodokļu un ievērojamas netiešo nodokļu atlaides (PVN, akcīzes nodoklis)). Ventspils un Rīgas ostas ir brīvostas, Liepājas ostas teritorija ietilpst speciālā ekonomiskā zonā.
Latvija uztur un attīsta autoceļu tīklu. Tā daļa – Via Baltica ir nozīmīgs Eiropas transporta koridors, kas šķērso Latviju ziemeļu-dienvidu virzienā. Tas savieno Eiropas pilsētas Helsinkus, Tallinu, Rīgu, Kauņu un Varšavu. Ceļu tīkls ir vienots visā Latvijā. Satiksmes sastrēgumi ir nenozīmīgi. Turklāt nav jāmaksā par ceļu, tiltu vai tuneļu izmantošanu.
Air Baltic ir lielākā aviācijas kompānija Baltijas valstīs un starptautiskā lidosta “Rīga” ir galvenais gaisa satiksmes centrs šajā reģionā. Lidosta sniedz gan aviācijas pakalpojumus (lidmašīnu, pasažieru un kravas pārvadājumi), gan ar aviāciju nesaistītus pakalpojumus (noma, autostāvvietas, VIP centra pakalpojumi u.c.). Lidosta apkalpo gan nacionālās, gan starptautiskās aviokompānijas. Tā ir viena no Eiropas lidostām, kas piedāvā pilna servisa pakalpojumus un apkalpo arī zemo cenu aviokompānijas. No starptautiskās lidostas “Rīga” ziemā ir iespējams doties uz vairāk nekā 70 galamērķiem un vasaras sezonā uz vairāk nekā 100 galamērķiem.
2022. gadā starptautiskā lidosta “Rīga” apkalpoja 5,4 miljonus pasažieru un pārvadāja 21 115 tonnas kravu. Starptautiskā lidosta “Rīga” ir līderis Baltijas valstīs – tās tirgus daļa ir 40%.
TRANZĪTA UN LOĢISTIKAS PRIEKŠROCĪBAS LATVIJĀ
Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un ES ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrievija nosaka Latvijas izdevīgo stāvokli kravu tranzīta biznesā. Vienotais dzelzceļa tīkls nodrošina kravu pārvadājumu iespējas no Tālajiem Austrumiem līdz Rietumeiropai. Galvaspilsētas Rīgas stratēģiskā atrašanās vieta ir galvenais iemesls, kādēļ daudzi starptautiski uzņēmumi ir izvietojuši Rīgā savus Baltijas reģionālos birojus.
Attīstās transporta un loģistikas pakalpojumu kvalitāte. Latvijā darbojas lieli, starptautiski transporta un loģistikas uzņēmumi.
Pieejama ceļu, dzelzceļa un ostu infrastruktūra. Transporta savienojumi jūras konteinerkravu pārvadājumiem.
Kvalificēta darbaspēks. Daudziem darbiniekiem ir vairāku valodu zināšanas (galvenokārt angļu, krievu, vācu).
Augsta līmeņa IT pakalpojumu pieejamība transporta nozarē, izmantojot mūsdienīgas IT/datu sistēmas, interneta savienojumus un attīstot elektronisko datu apmaiņu. Tehnoloģiju attīstību veicina Latvijā strādājošie lielie, starptautiskie transporta un loģistikas uzņēmumi.
