Uzņēmuma klasifikācija un dati: NACE un reģistru informācija

Saimnieciskās darbības klasifikācija nav tikai tehnisks ieraksts reģistrā – tas ir būtisks elements kopīgajā valodā starp uzņēmēju un valsti, jo nosaka, kā uzņēmums tiek identificēts valsts sistēmās un publiskajā telpā. Pēc šīs klasifikācijas uzņēmumi tiek grupēti statistikā, vērtēti nodokļu administrēšanā un iekļauti dažādos atbalsta mehānismos.

Saimnieciskās darbības klasifikācija nav tikai tehnisks ieraksts reģistrā –  tas ir būtisks elements kopīgajā valodā starp uzņēmēju un valsti, jo nosaka, kā uzņēmums tiek identificēts valsts sistēmās un publiskajā telpā. Pēc šīs klasifikācijas uzņēmumi tiek grupēti statistikā, vērtēti nodokļu administrēšanā un iekļauti dažādos atbalsta mehānismos.

Kopš 2025. gada Latvijā spēkā ir jaunā saimniecisko darbību klasifikācijas redakcija NACE 2.1, kas pielāgota mūsdienu ekonomikas realitātei. Daļai uzņēmēju tas nozīmē nepieciešamību pārskatīt savus datus reģistros, taču arī bez regulējuma izmaiņām ir būtiski, lai norādītais darbības veids vienmēr atbilstu faktiskajai situācijai.

Šajā rakstā aplūkosim, kāpēc NACE kods ir svarīgs, kā tas tiek izmantots praksē un ko uzņēmējam nozīmē korekti un aktuāli dati valsts reģistros.

NACE klasifikācijas mērķis un nozīme uzņēmējdarbībā

NACE (Nomenclature statistique des activités économiques dans la Communauté Européenne) ir vienots Eiropas Savienības standarts saimniecisko darbību klasificēšanai. Tas nodrošina, ka uzņēmējdarbības dati visās dalībvalstīs tiek vākti un analizēti pēc vienādiem principiem.

NACE klasifikācija ir hierarhiska, un to veido četri līmeņi:

• sadaļas, kas apzīmētas ar alfabēta burtiem (piemēram, “C” – apstrādes rūpniecība);
• nodaļas, ko apzīmē ar divu ciparu kodu;
• grupas – apzīmē ar trīs ciparu kodu;
• klases – apzīmē ar četru ciparu kodu.

Šāda struktūra ļauj uzņēmējdarbības veidus analizēt gan ļoti vispārīgi, gan ļoti šauri un precīzi. 

Nesenā pāreja uz jaunāko klasifikatora versiju NACE 2.1 ir atbilde uz tehnoloģiju attīstību un uzņēmējdarbībā ienākušiem jauniem pakalpojumu veidiem. Jaunā versija pārstrukturē vairākas esošās pozīcijas un ievieš jaunus jēdzienus, lai precīzāk atspoguļotu mūsdienu uzņēmējdarbības realitāti, kas kopš iepriekšējā būtiskā atjauninājuma 2006. gadā ir ievērojami mainījusies. Latvijā klasifikatora uzturēšanu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde.

Kā NACE tiek izmantots valsts atbalsta, statistikas un uzraudzības procesos

NACE klasifikācija nosaka uzņēmuma piederību konkrētai nozarei, un šī piederība ietekmē gan statistiku, gan atbalsta mehānismus, gan nodokļu uzraudzību.

Statistikā NACE ir pamats oficiālo datu apkopošanai. Pēc tā tiek veidoti rādītāji par iekšzemes kopprodukta struktūru, nodarbinātību un produktivitāti, kas ļauj salīdzināt Latvijas ekonomiku ar citām ES valstīm un pieņemt datos balstītus lēmumus.

Valsts atbalsta jomā precīzs NACE kods bieži ir priekšnoteikums, lai uzņēmums varētu kvalificēties konkrētām programmām. Daudzas programmas un nodokļu atvieglojumi ir piesaistīti konkrētām nozarēm, tādēļ neatbilstība starp reģistrā norādīto kodu un faktisko darbību var liegt piekļuvi atbalstam tikai formālu iemeslu dēļ.

Savukārt nodokļu administrēšanā nozares piederība ietekmē riska vērtējumu un kontroles pieeju. Atbilstošs kods ir nepieciešams pareizai nodokļu piemērošanai un palīdz valsts iestādēm analizēt nozaru riskus. Valsts ieņēmumu dienests publisko arī nozaru statistiku (piemēram, datus par vidējo darba samaksu vai nodokļu parādiem), tā veicinot caurskatāmību un godīgu konkurenci.

Galvenās un papildu saimnieciskās darbības norādīšana

Uzņēmuma vai pašnodarbinātās personas darbības klasifikācija balstās uz faktisko ieņēmumu struktūru, nodalot galveno saimniecisko darbību no papildu darbībām. Pamatdarbība ir tā, kas konkrētajā gadā veido lielāko apgrozījuma daļu. Pat ja uzņēmums veic vairāku veidu saimniecisko darbību, reģistros vienmēr norāda vienu galveno kodu.

Uzsākot saimniecisko darbību, informācija mēneša laikā jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā. Ja ieņēmumu struktūra mainās un cita darbība sāk dominēt, pamatdarbība jāprecizē. Praksē tā notiek bieži – piemēram, IT uzņēmums var pārorientēties no programmēšanas uz konsultācijām, savukārt ražotājs var sākt attīstīt e-komerciju, tai kļūstot par galveno ienākumu avotu. Šādās situācijās kods jāmaina, lai reģistri atspoguļotu faktisko situāciju.

Datu aktualitātes nozīme valsts reģistros

Mūsdienu valsts pārvalde arvien vairāk balstās digitālos, savstarpēji savietojamos datos, tādēļ reģistros esošās informācijas precizitāte kļūst kritiski svarīga. Informācija, ko uzņēmējs iesniedz vienā vietā, tiek izmantota arī citos procesos.

Precīzi dati ļauj automatizēt lēmumus, tā samazinot administratīvo slogu. Savukārt neprecīzi, kļūdaini vai novecojuši dati var radīt tiešas sekas uzņēmuma darbībā. Ja norādītais pamatdarbības veids neatbilst realitātei, uzņēmums var nekvalificēties nozares atbalsta programmām vai nodokļu atvieglojumiem. Publiskos reģistrus izmanto arī bankas un sadarbības partneri, vērtējot riskus un uzticamību, tādēļ neatbilstības var ietekmēt finansējuma pieejamību un reputāciju. Turklāt neprecīza informācija izkropļo nozares statistiku un ietekmē politikas lēmumus, ko balsta šādos datos.

Sekas, ja uzņēmuma dati ir nepilnīgi vai neatbilstoši

Jāapzinās, ka kļūdaina informācija reģistros nav tikai tehniska detaļa – tā var ietekmēt uzņēmuma darbību un iespējas tirgū. Neprecīzs NACE kods būs par iemeslu papildu saziņai ar iestādēm, precizējot reģistru informāciju. Ja tas netiek darīts laikus, rodas neatbilstības starp faktisko darbību un reģistriem. Finansiālās sekas var būt vēl jūtamākas. No NACE koda bieži ir atkarīga piekļuve nodokļu atvieglojumiem un valsts vai ES atbalsta programmām. Ja reģistrā norādītā nozare neatbilst faktiskajai darbībai, uzņēmums var zaudēt finansējuma iespējas tikai formālu iemeslu dēļ, pat ja pēc būtības kvalificētos. Svarīgs ir arī reputācijas aspekts. Bankas un sadarbības partneri pārbauda publiskos datus, vērtējot uzņēmuma riskus un uzticamību. Ja informācija ir pretrunīga vai novecojusi, tas var apgrūtināt kredīta saņemšanu vai radīt šaubas par uzņēmuma caurskatāmību.

Kā uzņēmējam pārbaudīt un aktualizēt savus datus

NACE kodu var pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienests Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā "Pieteikumi" - "Kodi un struktūras" - "Kodi" vai VID publiskajā datubāzē, meklēšanā ievadot uzņēmuma nosaukumu vai reģistrācijas kodu. Ja nav pārliecības par atbilstošāko kodu, noderēs Centrālās statistikas pārvaldes uzturētais klasifikators un katalogs KLASIS, kur pieejami jaunākie NACE 2.1 kodi un to skaidrojumi. Īpaši izveidotajā pārejas tabulā redzams, kā iepriekšējie kodi pārklasificēti jaunajā sistēmā. Piemēram, agrākais kods “96.02 Frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi” tagad ir sadalīts divos atsevišķos kodos – viens frizieriem, otrs skaistumkopšanai.

Ja pamatdarbība ir mainījusies, paziņojums par nodokļu maksātāja pamatdarbības veidu jāiesniedz EDS, sadaļā: “Dokumenti” – “Izveidot jaunu dokumentu” – “Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas” – “Paziņojums par nodokļu maksātāja pamatdarbības veidu”. Savukārt, reģistrējot jaunu uzņēmumu vai būtiski mainot darbības profilu, informācija noteiktā termiņā jāiesniedz arī Uzņēmumu reģistrā.

Nobeigumā svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka NACE kods ir būtiska uzņēmuma identitātes daļa ekonomiskajā vidē. No tā precizitātes un atbilstības ir atkarīga ne vien piekļuve atbalsta instrumentiem un finansējumam, bet arī uzņēmuma atspoguļojums statistikā, kā arī tā vērtējums nodokļu administrācijas un sadarbības partneru skatījumā. Korekti dati samazina administratīvos riskus un ļauj uzņēmumam darboties prognozējamākā vidē. Tāpēc NACE klasifikācija nav tikai formalitāte – tā ir pārdomātas uzņēmuma pārvaldības sastāvdaļa, rūpēm par datu precizitāti ilgtermiņā stiprinot uzņēmuma stabilitāti un konkurētspēju.

Platformas izveide tiek īstenota Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijas 2.1.2.1. “Digitālo pakalpojumu platforma business.gov.lv” ietvaros, ciešā sadarbībā ar valsts institūcijām un uzņēmēju pārstāvjiem.
Tās attīstība notiek pakāpeniski – testējot risinājumus, pilnveidojot lietojamību un pielāgojot platformu uzņēmēju reālajām vajadzībām. Īpaša uzmanība izstrādes procesā pievērsta lietotāju pieredzei – uzņēmēji ir aktīvi iesaistīti testēšanā un sniedz atgriezenisko saiti par platformas lietošanas ērtību.
Projekts “Digitālo pakalpojumu platforma biznesa attīstības veicināšanai” tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (NextGenerationEU) finansējumu.