Valsts atbalsts uzņēmējiem: De minimis un MVU statuss

Piesakoties valsts vai Eiropas Savienības (ES) finansējumam, uzņēmējiem ir svarīgi izprast komercdarbības atbalsta noteikumus. Valsts atbalsts ir būtisks instruments gan uzņēmējdarbības izaugsmei kopumā, gan nozīmīgs atspēriens konkrēta uzņēmuma turpmākajai attīstībai, kā piemēram, izstrādājot jaunus produktus, palielinot eksportu, uzsākot digitalizāciju vai uzlabojot energoefektivitāti. Šo noteikumu pārzināšana palīdzēs ne tikai veiksmīgi pieteikties finansējumam, bet arī izvairīties no riska, ka saņemtais atbalsts vēlāk būtu jāatmaksā.

Piesakoties valsts vai Eiropas Savienības (ES) finansējumam, uzņēmējiem ir svarīgi izprast komercdarbības atbalsta noteikumus. Valsts atbalsts ir būtisks instruments gan uzņēmējdarbības izaugsmei kopumā, gan nozīmīgs atspēriens konkrēta uzņēmuma turpmākajai attīstībai, kā piemēram, izstrādājot jaunus produktus, palielinot eksportu, uzsākot digitalizāciju vai uzlabojot energoefektivitāti. Šo noteikumu pārzināšana palīdzēs ne tikai veiksmīgi pieteikties finansējumam, bet arī izvairīties no riska, ka saņemtais atbalsts vēlāk būtu jāatmaksā.

Kas ir valsts atbalsts un kad to piemēro?

Valsts atbalsts ir jebkāda veida finansiāla palīdzība – tieša vai pastarpināta –, ko saimnieciskās darbības veicējam sniedz no valsts, pašvaldības vai ES fondu līdzekļiem. Tas ietver ne tikai subsīdijas (grantus), bet arī aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, kredīta garantijas, atbalstu apmācībām, inovāciju ieviešanai, investīciju piesaistei, nodokļu atvieglojumus, darbības uzsākšanu vai paplašināšanu reģionos instrumentus. Valsts atbalsta izpratnē komercsabiedrība var būt dažādas juridiskās personas, piemēram, komersants, biedrība, nodibinājums, kooperatīvā sabiedrība, pašvaldības uzņēmums, pašvaldība. 

Lai finansiālo palīdzību kvalificētu kā valsts atbalstu, tai jāatbilst piecām pazīmēm:

1. saņēmējs ir saimnieciskās darbības veicējs; 
2. palīdzību sniedz no publiskiem līdzekļiem; 
3. uzņēmums iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tas neiegūtu brīvā tirgus apstākļos;
4. atbalsts ir paredzēts konkrētiem uzņēmumiem pēc tā lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas;
5. tas ietekmē konkurenci un tirdzniecību ES iekšējā tirgū.

Kad vienlaikus izpildās visas minētās pazīmes, finansiālā palīdzība uzskatāma kā valsts atbalsts komercdarbībai. 

Ne katrs publiskais finansējums automātiski ir uzskatāms par valsts atbalstu, taču lielākā daļa uzņēmējiem pieejamo programmu tiek kvalificētas kā valsts atbalsts un uz tām attiecas konkrēti ES noteikumi vai nacionālais tiesību regulējums, piemēram, Ministru kabineta noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi, lēmumi u. tml., kas nosaka paredzētā atbalsta pasākuma ieviešanas kārtību.

De minimis atbalsta būtība, pamatprincipi un ierobežojumi

Viens no biežākajiem veidiem, kā valsts atbalstu padarīt saderīgu ar ES tirgu, ir tā piešķiršana saskaņā ar de minimis regulējumu.

De minimis ir neliela apjoma valsts atbalsts, kas tiek uzskatīts par tādu, kurš būtiski neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un neizkropļo konkurenci ES iekšējā tirgū. Līdz ar to tas ir  vienkāršots valsts atbalsta veids, kura nosacījumus nosaka Eiropas Komisijas regula, kā arī šie nosacījumi ir iekļauti Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 715 “De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība”. Šim atbalsta veidam par katru projektu atsevišķi nav nepieciešams iepriekšējs saskaņojums ar Eiropas Komisiju.

Galvenie de minimis regulējuma pamatprincipi:

• vienam uzņēmumam noteiktā periodā (parasti trīs fiskālie gadi) drīkst piešķirt ierobežotu atbalsta summu;
• atbalsts tiek uzskaitīts Valsts ieņēmumu dienesta (VID)  Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) De minimis veidlapās un summas limits tiek vērtēts kopā par visiem saņemtajiem de minimis atbalstiem; 
• pirms jauna atbalsta piešķiršanas tiek pārbaudīts, cik jau ir saņemts iepriekš.

Galvenie ierobežojumi:

• pastāv maksimālais atbalsta slieksnis. Vispārējais limits vienam vienotam uzņēmumam ir 300 000 EUR, kuru nedrīkst pārsniegt  trīs gadu periodā, skaitot kā slīdošu periodu no jauna atbalsta piešķiršanas datuma. 
• Atsevišķos tautsaimniecības sektoros ir noteikti mazāki limiti, piemēram, lauksaimniecībā – 50 000 EUR, zvejniecībā – 40 000 EUR;
• pārsniedzot šo atbalsta slieksni, uzņēmums vairs nevar saņemt de minimis atbalstu, pat ja tam programma citādi būtu pieejama;
• atsevišķās nozarēs var būt īpaši ierobežojumi, piemēram, atbalstu nedrīkst sniegt darbībām, kas tieši saistītas ar eksportu uz trešajām valstīm vai dalībvalstīm. Tāpat atbalstu nedrīkst piešķirt, piemēram, zvejniecības un akvakultūras produktu primārai ražošanai vai lauksaimniecības produktu primārai ražošanai.

Kumulācijas princips un saistītie uzņēmumi

Kumulācijas princips nosaka, ka, piešķirot jaunu atbalstu, ir jāņem vērā viss iepriekš saņemtais de minimis atbalsts neatkarīgi no tā, kura iestāde to piešķīrusi vai kāds instruments (grants, garantija utt.) izmantots. Jautājums par kumulāciju parasti rodas tad, kad vairāki atbalsta piešķīrēji plāno piešķirt atbalstu vienam un tam pašam projektam vai de minimis atbalstu vairāku programmu ietvaros. Kumulēšanas nosacījumi ir jāievēro, lai izvairītos no tā, ka viens projekts saņem lielāku atbalstu, nekā tas būtu atļauts saskaņā ar noteikumiem. 

Ja tiek plānota kumulācija ar citu valsts atbalstu tām pašām attiecināmajām izmaksām, nedrīkst pārsniegt maksimālo atbalsta intensitāti (procentus no izmaksām), kas noteikta attiecīgajā programmā. Turklāt noteiktais valsts atbalsta limits netiek vērtēts tikai vienas juridiskas personas līmenī, bet gan "viena vienota uzņēmuma" ietvaros. Tas ietver visus saistītos uzņēmumus, starp kuriem pastāv kontrolējošas attiecības, piemēram:

• vairākums balsstiesību citā uzņēmumā; 
• tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes struktūru locekļu vairākumu; 
• dominējoša ietekme saskaņā ar līgumu vai statūtiem;
• ir kopīgi īpašnieki ar kontrolējošu ietekmi u.tml.

Tātad, ja komercdarbības veicējam pieder vairāki uzņēmumi vai tie ir mātes-meitas uzņēmumu attiecībās, tiem piešķirtais valsts atbalsts tiek summēts.

MVU statusa noteikšana

Mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) statuss bieži vien ir priekšnosacījums, lai vispār varētu pretendēt uz atbalstu vai saņemtu lielāku atbalsta intensitāti. Piesakoties atbalstam, uzņēmumam ir jānosaka savs lielums, vērtējot trīs galvenos rādītājus:

• darbinieku skaits,
• gada apgrozījums, 
• gada bilances kopsumma. 

MVU ir definēti kā uzņēmumi, kuru darbinieku skaits un ekonomiskā nozīme nepārsniedz noteiktas robežvērtības:

• vidēja lieluma uzņēmumā ir līdz 250 darbiniekiem, tā apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR vai bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus EUR;
• mazajā uzņēmumā ir līdz 50 darbiniekiem, un tā apgrozījums vai bilances kopsumma nepārsniedz 10 miljonus EUR;
• mikrouzņēmumā ir līdz 10 darbiniekiem, un tā apgrozījums vai bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus EUR.

Vērtējot šos rādītājus, obligāti jāņem vērā arī saistītie uzņēmumi un partneruzņēmumi, jo to rādītāji var tikt saskaitīti kopā, tādējādi mainot statusu no MVU uz lielo uzņēmumu. Tas ir būtiski, jo daudzas programmas ir paredzētas tikai MVU vai piedāvā tiem augstāku atbalsta intensitāti.

Zinot savu MVU statusu un atlikušo de minimis limitu, uzņēmējs var precīzāk plānot investīcijas un izvēlēties tam atbilstošās valsts atbalsta programmas. 

Biežākās kļūdas, kas kavē atbalsta saņemšanu

Praksē uzņēmēji pieļauj vairākas kļūdas, kas var aizkavēt atbalsta saņemšanu vai pat liegt to piešķirt. Elīna Alika, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Atbalsta piešķiršanas departamenta direktore, norāda, ka viens no biežākajiem faktoriem, kas pagarina lēmuma pieņemšanas procesu par valsts atbalsta piešķiršanu, ir komersanta nepilnīgi aizpildīts pieteikums, kā arī nav pievienota visa prasītā dokumentācija. Lai pieteikums nebūtu jānoraida, tas tiek atdots precizēšanai, bet arī tad nereti informācija tiek sniegta tikai daļējā apmērā vai netiek atgriezti visi dokumenti. Tāpēc viņa iesaka komersantiem rūpīgi pārlasīt, kas tiek katrā programmā pieprasīts. Šī informācija bieži vien ir norādīta programmu vadlīnijās un arī pieteikumu formas aprakstos.

Gadās, ka arī MVU statuss nav noteikts pareizi, proti, nav norādīti visi saistītie vai partneru uzņēmumi, de minimis veidlapā nav norādīta fiziskā persona, kurai pieder 100 % uzņēmuma daļas un tātad  de minimis regulējuma ietvaros ir uzskatāma kā atsevišķs uzņēmums.

Lai saņemtu valsts vai ES finansējumu, atbalsta piešķīrējiem ir jāpārliecinās, ka cenu aptaujā ir izvēlēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, taču bieži nav pilnībā iesniegti cenu aptaujas dokumenti, cenu aptauja ir veikta nekorekti, piemēram, nav aptaujāti vismaz trīs pretendenti, aptaujāti saistītie uzņēmumi, ar izvēlēto piegādātāju veidojas interešu konflikts vai uzņēmums nedarbojas tajā nozare, kas var sniegt attiecīgo preci vai pakalpojumu u.tml.

Nereti atbalsta pieteikums tiek noraidīts, jo komersants nav pilnībā iepazinies ar programmas nosacījumiem,  pārstāv nozari, kas nav atbalstāma konkrētās programmas ietvaros,  nav līdz galam sapratis, kāda veida aktivitātēm var prasīt atbalstu konkrētajā programmā. Retāk ir situācijas, ka nav noskaidrota informācija par saistītajiem uzņēmumiem ārvalstīs, nav apzināta finansiālā situācija, lai netiktu atzīts par grūtībās nonākušu uzņēmumu.

Kāpēc šī informācija ir būtiska, piesakoties valsts un ES atbalsta programmām

Izpratne par De minimis un MVU statusu ir izšķiroša, lai uzņēmums vispār var pretendēt uz finansējumu. Turklāt mazākiem uzņēmumiem bieži ir pieejams lielāks atbalsta procents. Pārzinot noteiktos programmas ierobežojumus, uzņēmējs var izvairīties no neatbilstošu projektu plānošanas. 

Piesakoties atbalstam, uzņēmējs ir pilnībā atbildīgs par sistēmā sagatavotās veidlapas informācijas patiesumu un pilnīgumu. Savukārt pieļautās kļūdas var liegt saņemt turpmāko valsts atbalstu vai radīt problēmas komercdarbības veicējam nākotnē. Ja tiek pārkāpti Eiropas Komisijas regulas nosacījumi, saņemtais valsts atbalsts var tikt uzskatīts par nelikumīgu un uzņēmumam ir pienākums to atmaksāt kopā ar procentiem. 

Pārzinot komercdarbības atbalsta noteikumus, uzņēmumi labāk var novērtēt tos ieguvumus, ko sniedz valsts atbalsta veidā. Ar tā starpniecību ir pieejamas dažādas palīdzības formas, kas pielāgotas gan konkrētām praktiskām vajadzībām, gan stratēģiskiem uzdevumiem, piemēram, jaunu iekārtu iegādei, infrastruktūras izveidei vai darbinieku apmācībai. Tas tieši veicina uzņēmuma efektivitāti  un palīdz modernizēties, paplašināties un sasniegt jaunus mērķus, izmantojot publiskos finanšu līdzekļus savas darbības stimulēšanai. 

Platformas izveide tiek īstenota Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijas 2.1.2.1. “Digitālo pakalpojumu platforma business.gov.lv” ietvaros, ciešā sadarbībā ar valsts institūcijām un uzņēmēju pārstāvjiem.
Tās attīstība notiek pakāpeniski – testējot risinājumus, pilnveidojot lietojamību un pielāgojot platformu uzņēmēju reālajām vajadzībām. Īpaša uzmanība izstrādes procesā pievērsta lietotāju pieredzei – uzņēmēji ir aktīvi iesaistīti testēšanā un sniedz atgriezenisko saiti par platformas lietošanas ērtību.
Projekts “Digitālo pakalpojumu platforma biznesa attīstības veicināšanai” tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (NextGenerationEU) finansējumu.