Pārlekt uz galveno saturu

Vitenbergs: Latvijā ir pietiekamā daudzumā elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas ražošanai nepieciešamie resursi

Ceturtdien, 30. septembrī, notika Valsts enerģētiskās krīzes centra (turpmāk — Centrs) sēde, lai pārrunātu elektroenerģijas un gāzes cenu straujā pieauguma iemeslus, situāciju Latvijā elektroenerģijas resursu pietiekamības un apgādes jomā. Tāpat sēdes  laikā tika runāts par siltumapgādes uzņēmumu gatavību apkures sezonai un energoresursu nodrošinājumu.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: “Pārrunājot situāciju Latvijā dažādu energoresursu pieejamībā, pietiekamībā un apgādē, šodien secinājām, ka energoresursu cenu kāpumu ietekmējuši ārējie faktori, kas nav ietekmējis resursu pieejamību. Latvijā ir pietiekamā daudzumā elektroenerģijas, dabasgāzes, kā arī siltumenerģijas ražošanai nepieciešamie resursi, un šobrīd nav pamata satraukumam par kādu resursu trūkumu vai tādu to cenu kāpuma risku, kas varētu izraisīt krīzes situāciju.”

Sēdes  laikā  dalībnieki informēja, ka gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes, gan  siltumenerģijas ražošanā izmantotie izejmateriāli Latvijā ir pietiekamā daudzumā, taču vērojamas cenu izmaiņas – straujākas izmaiņas ir  elektroenerģijai un dabasgāzei, mazāk straujas – šķeldai un citiem resursiem, kas tiek izmantoti siltumenerģijas ražošanā.

Sēdē tika secināts, ka šogad piedzīvotais elektroenerģijas cenu kāpums ir ļoti straujš, un līdz šim tik lielas cenu izmaiņas tirgū nekad nav novērotas. Cenu izmaiņas ir vērojamas visā Eiropā, kur cenas kāpumu šogad galvenokārt ietekmējuši aukstie laikapstākļi ziemā un karstie un sausie laikapstākļi vasarā, straujš dabasgāzes cenu kāpums, CO2 kvotu cenu kāpums, kā arī ekonomikas atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes. Savukārt dabasgāzes cenas pieaugumam ir ilgāks “ķēdes” efekts - ilgstoši zema gaisa temperatūra 2020./2021. gada ziemā Eiropā un Āzijā, kā rezultātā pieauga dabasgāzes patēriņš aukstajā periodā; atjaunojoties ražošanai pēc Covid-19 krīzes, arī pieauga pieprasījums pēc dabasgāzes; kā arī karsto laikapstākļu ietekmē uz Āziju tika novirzīts  vairums pasaulē pieejamās LNG kravas.

“Ekonomikas ministrija šonedēļ valdību informēja par šobrīd novēroto energoresursu cenu kāpumu, tā iemesliem un iespējamiem atbalsta instrumentiem cenu kāpuma ietekmes mazināšanai. Ņemot vērā, ka cenu kāpums vērojams visā Eiropā, šobrīd nav iespēju operatīvi ieviest lokālus risinājumus, kas pilnībā novērstu cenu kāpumu. Apzināmies, ka straujas energoresursu cenu izmaiņas reģionā palielina enerģētiskās nabadzības risku, tāpēc mums operatīvi jārod iespēja palielināt esošo atbalstu aizsargātiem lietotājiem elektroenerģijas rēķinu apmaksai, lai valsts varētu kompensēt enerģijas cenu kāpumu mazturīgām mājsaimniecībām. Un pie tā šobrīd strādājam kopā ar Labklājības ministriju. Papildus jāuzsver, ka AS “Sadales tīkls” informējusi, ka tuvākajā laikā netiks paaugstināti elektroenerģijas sadales tarifi, līdz ar to neradot papildu slogu ne uz uzņēmumiem, ne pašvaldībām, ne mājsaimniecībām. Vienlaikus visā ES esam sākuši sarunas par vienota atbalsta mehānisma ieviešanu uzņēmējiem, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un neradot tirgus kropļojumu,” turpina ministrs.

Kā zināms, Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir koordinējoša un konsultatīva valsts institūcija, un tās uzdevums ir izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā vai arī tās draudu gadījumā vadīt krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus. Centra vadītājs ir ekonomikas ministrs. Centra sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Tieslietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība”, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls”, akciju sabiedrības “Latvenergo”, akciju sabiedrības “Gaso”, akciju sabiedrības “Rīgas siltums”, akciju sabiedrības “Sadales tīkls”, akciju sabiedrības “Conexus Baltic Grid”, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un biedrības “Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija”.

Informāciju sagatavoja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā. Kontakti: prese@em.gov.lv. Foto: Evija Trifanova, LETA, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Avots
EM

Reģistrē profilu un piesakies atbalstam!

Personīgajā profilā Tu varēsi saņemt konsultācijas un e-pakalpojumus, slēgt līgumus, lietot personalizēto ziņu lenti un sekot līdzi visiem jaunumiem un aktualitātēm
  1. Reģistrē profilu un personalizē savu ziņu lenti
  2. Noslēdz līgumu un izmanto atbalsta iespējas
  3. Iesniedz projektu un piesakies atbalsta fondiem
Reģistrēties

Mūsu partneri