Sāk mākslīgajā intelektā bāzētu diabētiskās retinopātijas skrīninga programmas izstrādi

Sadarbojoties Latvijas, Norvēģijas, Igaunijas un Lietuvas zinātniekiem un nozaru praktiķiem, ir uzsākts pētniecības projekts, lai diabēta pacientu aprūpē ieviestu jaunu mākslīgā intelekta tehnoloģijās bāzētu diabētiskās retinopātijas skrīninga un monitorēšanas programmu. Projekta vadošais partneris ir Latvijas Universitāte (LU), un to finansiāli atbalsta Eiropas Ekonomikas zonas granti.

Komplikācija, ar kuru nereti sastopas cukura diabēta slimnieki, ir diabētiskā retinopātija, ko raksturo progresējoši bojājumi acs tīklenes asinsvados. Diabēta izraisītās acu saslimšanas ir vienas no biežākajiem redzes zuduma cēloņiem.

Šā gada maijā sāktā pētījuma gaitā plānots attīstīt personalizētu pieeju diabēta pacientu acu komplikāciju skrīningā un novērošanā, kas ļautu noteikt individuālu pārbaužu intervālu. Pētījumā iesaistīta multidisciplināra zinātnieku un pieredzējušu nozares praktiķu komanda endokrinoloģijā, oftalmoloģijā, kā arī informātikā un statistikā. Projekta īstenošanas laikā tiks veikta diabēta pacientu oftalmoloģiskā apskate, acs dibena foto uzņēmumu un datu par diabētiskās retinopātijas riska faktoriem ieguve, kā arī automatizēta diabētiskās retinopātijas pakāpes noteikšana ar mākslīgā intelekta palīdzību. Lai noteiktu diabētiskās retinopātijas riska faktorus un optimālu skrīninga intervālu, tiks izmantotas mašīnmācības metodes. Visbeidzot tiks veikta arī jaunās monitorēšanas programmas izmaksu efektivitātes analīze.

Projekta ietvarā tiks aprobēta jauna mākslīgajā intelektā un personalizētā riska novērtēšanā bāzēta metodoloģija diabēta pacientu oftalmoloģiskajā aprūpē.

“Mēs aicinām atkāpties no vienota intervāla ievērošanas starp skrīninga vizītēm visiem diabēta pacientiem, tā vietā piedāvājot noteikt diabētiskās retinopātijas progresijas risku, izmantojot plašu riska faktoru un acs dibena fotouzņēmumu analīzi ar mākslīgā intelekta palīdzību,” skaidro projekta darba grupas vadītāja, LU Medicīnas fakultātes vadošā pētniece Dr. med. Jeļizaveta Sokolovska.

Projekta vadošais partneris ir LU, tam ir trīs partneri – Tartu Universitāte, Oslo Universitāte un Lietuvas Veselības zinātņu universitāte. Pētnieku darbs sekmēs sadarbības platformas izveidi turpmākai zinātniskai sadarbībai nacionālā un starptautiskā līmenī. Plānotās aktivitātes tieši un caur zināšanu pārnesi veicinās diabēta pacientu integrētās aprūpes un e-veselības attīstību Baltijas valstīs.

Visi projekta partneri piedalīsies datu ieguvē, bet papildu katram no partneriem būs vēl kāda loma tā īstenošanā. Latvijas Universitāte koordinēs projekta izpildi un tā rezultātu izplatīšanu. Oslo Universitātes Acu izpētes centrs palīdzēs ieviest pārējiem partneriem inovatīvas pieejas diabētiskās retinopātijas skrīningā, monitorēšanā un izpētē, kuras Norvēģijā jau praktizē. Lietuvas Veselības zinātņu universitāte dalīsies ar kompetencēm mākslīgā intelekta pielietojumā medicīnas jomā un kopā ar Latvijas Universitāti un Oslo Universitāti izstrādās jaunā diabētiskās retinopātijas skrīninga algoritmu. Savukārt Tartu Universitāte nodrošinās skrīninga un monitoŗēšanas programmas izmaksu efektivitātes analīzi.

“Šajā pētniecības projektā iesaistīta atzītu pētnieku komanda, kas apvienojusi spēkus pret vienu no nopietnākajām saslimšanām veselības aprūpē – diabētu un diabētisko retinopātiju. Priecājos redzēt, ka vienā valstī radīta tehnoloģija tiek dalīta ar citiem. Tas patiesi ir šo pētniecības grantu garā: dalīties ar zināšanām un pieredzi, kā arī sadarboties labo piemēru un inovāciju ieviešanā,” norāda LU Medicīnas fakultātes profesore Dr. biol. Una Riekstiņa.

“Integrētais modelis diabētiskās retinopātijas skīningam un monitorēšanai, izmantojot riska-stratificēšanu un uz mākslīgo intelektu bāzēto automatizēto acs dibena attēlu analīzi (PerDiRe)” ir viens no Baltijas pētniecības programmas projektiem, ko finansiāli atbalsta Eiropas Ekonomikas zonas granti. Projekts top sadarbībā ar Oslo Universitāti, Tartu Universitāti un Lietuvas Veselības zinātņu universitāti. Projekta īstenošana ir sākta 2021. gada 1. maijā, savukārt pieejamais finansējums līdz 2024. gadam ir viens miljons eiro.