Saeima apstiprina “zaļā koridora” likumprojektu augstas pievienotās vērtības un uz eksportu orientētu inovāciju veicināšanai Latvijā

Saeima š.g. 14. marta sēdē galīgajā lasījumā apstiprināja Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumu, kuru Ekonomikas ministrija izstrādāja ar mērķi palielināt uz augstas pievienotās vērtības un eksportu orientētas investīcijas Latvijā un radīt vidi, kur testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus, tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību. Vienlaikus likums nosaka prioritāro  projektu jomas, kā arī nodrošina iespēju veidot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības un eksportspējas veicināšanai.

Prioritārs projekts šī likuma izpratnē ir investīciju piesaisti vai eksportspēju veicinošs projekts, kas sekmē attīstības plānošanas dokumentos, nacionālās industriālās politikas vai digitālās transformācijas politikas jomā noteikto mērķu sasniegšanu vai veicina tādu tirgus nepilnību novēršanu, kas kavē šo mērķu efektīvu sasniegšanu.

“Saredzu, ka jaunais regulējums dos spēcīgu stimulu Latvijas investīciju un eksporta projektu klāsta paplašināšanai, nodrošinot iespēju piemērot tā sauktā “zaļā koridora” principu ne vien noteiktu prioritāro jomu investīciju projektiem, bet arī eksportējošiem uzņēmumiem. Līdz šim “zaļais koridors” tika attiecināts tikai uz noteikta apjoma un jomu investīciju projektiem, kas jaunajā likumprojektā būtiski paplašinātas. Tāpat ļoti būtiski, ka jaunajā likumā būs iekļauti arī speciālās regulatīvās vides jeb tā sauktās regulatīvās smilškastes principi un nosacījumi, kas ir pirmais solis uz īpašās labvēlības režīma ieviešanu pētniecības un inovāciju projektiem, to testēšanai un ātrākai ieviešanai, kā arī komercializēšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Likumā noteiktas sekojošas prioritāro projektu jomas: 

• zināšanu ietilpīga bioekonomika;
• biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
• fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
• viedā enerģētika, mobilitāte un neto nulles emisiju tehnoloģijas;
• informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
• būvniecība, transports vai loģistika, ja projekts ir saistīts ar pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanu iepriekšminētajās jomās;
• tūrisms un starptautiski pasākumi;
• zemas īres dzīvojamo mājokļu un sociālo mājokļu būvniecība;
• drošība un aizsardzība;
• starptautisko biznesa pakalpojumu centru darbības nodrošināšana un pakalpojumu sniegšana;
• projekti, kuru ietvaros iepriekšējā pārskata gada vidējais darbinieku atalgojums nav mazāks kā Eiropas Savienības iepriekšējā pārskata gada vidējais darbinieku atalgojums.

Likumā tiek noteikts, ka prioritāros projektus izvērtē prioritārā kārtībā un termiņā, kas nozīmē, ka kādu noteiktu pakalpojumu vai atļauju sniegšanas termiņš ir garāks par piecām darbdienām un projektu izvērtēšana kā pakalpojums netiek piedāvāts paātrinātā kārtībā par papildu samaksu, prioritāro projektu izvērtēšanas pakalpojumu sniedz vismaz divas reizes īsākā termiņā, nemainot maksas par pakalpojumu nosacījumus.

Vienlaikus likums paredz, ka prioritāro projektu īstenošanai nepieciešamā publiskās personas institūcijas, publiskās personas kontrolētas kapitālsabiedrības vai komersanta, kas sniedz sabiedrisko pakalpojumu, infrastruktūra vai citi ieguldījumi tiek nodrošināti prioritārā kārtībā.

Tāpat likumā ietverts deleģējums Ministru kabinetam līdz š.g. 1. decembrim izdot Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā tiks apkalpoti prioritārie projekti (“zaļais koridors”). Līdz šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai joprojām tiks piemēroti Ministru kabineta 2021. gada 4. februāra noteikumi Nr. 83 "Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu", ciktāl tie nebūs pretrunā ar šo likumu.

Tāpat likumā ietverts regulējums, kas nodrošina iespēju Ministru kabinetam nepieciešamības gadījumā sagatavot attiecīgas komercdarbības atbalsta programmas vai ad-hoc programmas tautsaimniecībai būtisku prioritāro projektu ieviešanai, nosakot kārtību un kritērijus, kādā tiks piešķirts šis komercdarbības atbalsts.

Nolūkā sekmēt inovāciju izstrādi un ieviešanu tirgū nepieciešams radīt vidi inovāciju attīstītājiem, kas sniegs iespēju praktiski testēt jaunus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus, iespējami mazinot administratīvo slogu un atvieglojot saskaņošanas procesu. Šim nolūkam likumā ietverts deleģējums Ministru kabinetam līdz š.g. 1. decembrim izdot Ministru kabineta noteikumus, kas ietvertu speciālās regulatīvās vides jeb regulatīvo smilškastu izveides, īstenošanas, uzraudzības un izbeigšanas nosacījumus un kārtību. Speciālā regulatīvā vide jeb regulatīvā smilškaste likuma izpratnē ir konkrēts tiesiskais ietvars, tostarp konkrētā ierobežotā teritorijā, kur darbojas no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi nosacījumi, kura ietvaros komersanti un zinātniskās institūcijas varēs testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus attiecīgo risinājumu komercializācijai. 

Kā zināms, Latvijā jau 2021. gadā tika sākta “zaļā koridora” iniciatīva, kas sniedz iespēju investīciju projektiem prioritārajās jomās saņemt noteiktus valsts iestāžu pakalpojumus paātrinātā kārtībā, kas līdz šim tika īstenota saskaņā ar COVID-19 infekcijas izplatības seku ierobežošanas likumu. Kopš 2021. gada prioritāro projektu statuss ir piešķirts 27 uzņēmumiem, kuru paredzētais investīciju apjoms sastāda 660 miljonus eiro.

Detalizēti ar Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumu var iepazīties Saeimas tīmekļa vietnē.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
prese@em.gov.lv