"Rimi Baltic" loģistikas direktore: Covid-19 pandēmijas ēnā ar izaicinājumiem ir saskārusies arī loģistikas nozare

Šobrīd tehnoloģijas loģistikas nozarē ir attīstījušās tiktāl, ka ir spējīgas padarīt lielāko daļu smaga darba cilvēku vietā, nodrošinot nepārtrauktas piegādes ķēdes. Problēmas rada atbilstošu speciālistu trūkums, jo izglītības sistēma ir pakārtota “vakardienas” vajadzībām, uzskata “Rimi Baltic” loģistikas un piegādes tīkla direktore Kristīne Pojasņikova. 

Uzņēmumiem, kas ražo vai pārdod līdzīgu produkciju, piegādes ķēdes jau vairākus gadus ir galvenais konkurētspējas priekšnosacījums: jo efektīvāka ir piegādes ķēde, jo efektīvāka ir ražošana vai pārdošana.

“Nav jēgas ieviest jaunas tehnoloģijas, ja tās nav vērstas uz darba ražīguma paaugstināšanu,” teic K. Pojasņikova.

Pēc dažādu ekspertu atzinumiem, loģistika ir viena no desmit nozarēm, kur pēdējos gados tehnoloģijas ir ienākušas visvairāk un visstraujāk. Mākslīgais intelekts, kas ļauj analizēt patērētāju paradumus, plānot precīzus piegādes apjomus un pieņemt uz datiem balstītus lēmumus, jau ir kļuvis par normu. Noliktavas operācijās reču atlases procesi daudzviet Eiropā tiek nodrošināti ar preču atlasi pēc balss komandas vai optiskās redzes risinājumiem. “Tomēr tas, kas daļai sabiedrības izklausās pēc rotaļlietām zinātniskās fantastikas īstenošanai dzīvē, ir praktiski rīki efektivitātes un līdz ar to konkurētspējas celšanai,” viņa uzsver.

Covid-19 ietekmē piegādes ķēdes

“Covid-19 pandēmijas ēnā ar izaicinājumiem ir saskārusies arī loģistikas nozare,” teic K. Pojasņikova.

Pirmkārt, tie bija fiziskas pārvietošanās ierobežojumi Eiropas valstīs, no kurienes Latvijā tiek ievests vairums preču. Pastiprinātas drošības prasības autovadītājiem, sastrēgumi uz robežām, ierobežota piekļuve noliktavām – tas viss krietni palēnināja nozares darbu.

Otrkārt, pandēmija ietekmēja preču pieejamību veikalos. Otrā viļņa vidū vairākās Eiropas valstīs tika apturēta t.s. nesvarīgā ražošana. Līdz ar to pārtikas preču netrūka, bet, piemēram, iepakojums bija deficīts. Tā kā liela daļa dārzeņu un augļu Latvijā tiek ievesta no Itālijas un Spānijas, darbaspēka trūkumu šajās saulainajās zemēs vistiešākajā veidā izjuta pārtikas mazumtirgotāji Latvijā, kuriem radās grūtības nodrošināt nepārtrauktu preču pieejamību plauktos.

“Savu eļļas devu ugunij pielēja arī Baltijas valstu iedzīvotāju panikas lēkmes pandēmijas sākumā, milzīgā ātrumā iztukšojot veikalu plauktus,” norāda K. Pojasņikova.

Treškārt, vissvarīgākā ir darbinieku drošība, sevišķi domājot par cilvēkiem, kuri savu darbu nevar veikt attālināti. Tāpēc nācās pārkārtot darba organizāciju, lai darbinieki varētu strādāt vairākās maiņās, savstarpēji nesatiekoties, un tas neizbēgami ietekmēja darba efektivitāti.

Būtisks atspaids šādos apstākļos ir noliktavu automatizācija – tehnika neslimo un ļauj nodrošināt procesa nepārtrauktību. Ar modernākām tehnoloģijām aprīkotā noliktavā drošāks kļūst arī darbs, kur vajadzīga pastāvīga cilvēku klātbūtne. Piemēram, jaunais “Rimi” automatizētais preču komplektācijas risinājums svaigās pārtikas šķirošanai ļauj mazāk pārvietoties, ievērot distanci un fiziski nesatikties ar kolēģiem. “Vienkārši sakot – jo vairāk automatizēta noliktava, jo mazākam riskam pakļauta piegādes ķēde,” skaidro K. Pojasņikova.

Plaisa starp tehnoloģijām un prasmi tās izmantot

K. Pojasņikova uzsver, ka cilvēki nav piemēroti vienmuļa, smaga fiziska darba veikšanai, jo koncentrēšanās un darba spējām ir robežas. Lai nodrošinātu augstu darba ražīgumu un atbilstu patērētāju arvien pieaugošajām prasībām visu dabūt ātri un uzreiz, sevišķi e-komercijā, neiztikt bez tehnoloģijām. Taču ir jāatrod līdzsvars starp cilvēku darbu un iekārtām, jo tikai cilvēki spēj izprast kontekstu un ātri adaptēties, un Covid-19 krīze to uzskatāmi atgādināja.

“Lai cik sekmīgi mēs spētu ar tehnoloģiju palīdzību prognozēt savu pircēju rīcību, iestājoties krīzei un cilvēkiem rīkojoties neloģiski, atbilstoši reaģēt un mainīt plānošanu spēj tikai cilvēks,” norāda K. Pojasņikova.

Cita problēma – šobrīd arvien skaidrāk iezīmējas plaisa starp tehnoloģiju attīstības tempu un cilvēku kompetenci tās lietot.

Inovācijas nozarē ienāk strauji

Salīdzinot ar t.s. veco Eiropu, Latvija loģistikas nozares automatizēšanu ir sākusi vēlāk. Ilgu laiku darbaspēka izmaksas pie mums bija ievērojami zemākas, tāpēc noliktavu automatizācijai īsti nebija ekonomiska pamatojuma. Šobrīd, kad atalgojuma līmenis arvien vairāk tuvojas Eiropas kopējai situācijai, loģistikas nozarē arī daudz straujāk ienāk tehnoloģijas.

“Baltijas valstis nekad nav stipri atpalikušas no Eiropas, ko lielā mērā ir veicinājuši centieni turēt līdzi Eiropas loģistikas paraugspēlētājiem, piemēram, Nīderlandei. Automatizētas noliktavas Baltijā bija jau pirms 15 gadiem, sevišķi pārtikas rūpniecībā,” saka K. Pojasņikova.

Viņa gan piebilst, ka tehnoloģijas toreiz un tagad nav salīdzināmas. Taču izglītībā tik strauja attīstība nenotiek. Trūkst kompetenču, kas ļautu pašiem vadīt automatizācijas procesus. Tiklīdz uzņēmums vēlas ieviest ko jaunu, ir jāvēršas pie ārvalstu partneriem, jāpiesaista konsultanti, jo Baltijas tirgū nav tādas lietotāja pieredzes kā citur Eiropā – gan jaunu risinājumu izstrādē, gan sistēmu uzturēšanā un apkalpošanā. Turklāt neesot paredzams, ka kaut kas tuvākajā laikā varētu mainīties, jo Latvijā tirgus ir ļoti mazs un diez vai ārvalstu kompānijas tuvākajā laikā šeit veidos savas bāzes.

“Mūsu izglītības sistēma ir pakārtota “vakardienas” vajadzībām, bet, ja gribam tehnoloģiju jomā ne tikai censties panākt pārējos, bet arī būt soli priekšā, mums ir jādomā par speciālistu izglītošanu. Pirms 20 gadiem, kad es sāku strādāt šajā nozarē, loģistika bija fūre, konteiners, noliktava un muita. Tagad tas ir dators, sortēšanas sistēmas, automatizētas noliktavas un roboti. Diemžēl jauniešiem, kuri pēc vidusskolas beigšanas izvēlas apgūt loģistikas specialitātes, šādas prasmes nemāca,” norāda K. Pojasņikova.

Nozares asinsrite

“Tehnoloģijas šobrīd mūs apsteidz, taču es nedomāju, ka tās jebkad aizvietos cilvēkus. Cilvēka radošumu un spēju tehnoloģijas izmantot savā labā nevar aizstāt neviens robots,” saka K. Pojasņikova.

Baltijā cilvēki ir atvērti tehnoloģijām. To viņa redzams gan pie saviem pircējiem, kuri labprāt praksē lieto piedāvātos digitālos risinājumus, gan darbiniekiem, kuri ne tikai novērtē komfortu, ar kādu tehnoloģijas ļauj veikt darba pienākumus, bet pat sagaida no darba devēja pastāvīgus jauninājumus un arvien modernākus rīkus.

“To nenodrošinot, darba devējs izkrīt no tirgus. Tehnoloģijas vairs nav tikai rīku komplekts, tas ir dzīvesstils un loģistikā – arī nozares asinsrite,” spriež K. Pojasņikova.

Publicitātes foto: Rimi Baltic loģistikas un piegādes tīkla direktore Kristīne Pojasņikova.