Patēriņa cenu līmeni jūlijā ietekmēja tarifu paaugstināšana elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumiem

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,7 %. Precēm tas pieauga par 0,6 %, bet pakalpojumiem – par 1,1 %.

Jūlijā patēriņa cenu līmenim ir tendence samazināties, ko ietekmē sezonāli faktori. Jau ceturto gadu pēc kārtas jūlijā novērots cenu kāpums, kas nav raksturīgs šim mēnesim. Šogad jūlijā  inflāciju galvenokārt ietekmēja cenu kāpums elektroenerģijai, ko noteica tarifu paaugstināšana sadales sistēmu pakalpojumiem.

Sadales sistēmu pakalpojumu sadārdzināšanās ietekmēja elektroenerģijas cenu kāpumu par 17,6 %, kam bija arī lielākā palielinošā ietekme jūlijā un kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,7 procentpunktiem. Savukārt cenas samazinājās siltumenerģijai – par 2,3 %, ko galvenokārt noteica siltumenerģijas tarifu samazināšana vairākās pašvaldībās no 1. jūlija. Par 2,3 % samazinājās arī cietā kurināmā cenas.

Liela palielinoša ietekme jūlijā bija cenu kāpumam pakalpojumiem par 1,1 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam pārvadājumu pakalpojumiem, ko ietekmēja cenu pieaugums starptautiskiem lidojumiem. Būtiska ietekme bija arī cenu kāpumam dalībai atpūtas un sporta pasākumos, kompleksiem atpūtas pakalpojumiem, kā arī ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumiem.

Pēc krituma iepriekšējos četros mēnešos cenas jūlijā pieauga degvielai par 2,1 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Cenas straujāk pieauga dīzeļdegvielai, benzīnam cenu kāpums bija mērenāks. Pēc krituma iepriekšējos divos mēnešos,  pasaules naftas cenas jūlijā pieauga strauji – mēneša laikā vidēji par 7 %, mēneša beigās Brent jēlnaftas cenai sasniedzot 85 USD par barelu, kas bija augstākā cena pēdējo četru mēnešu laikā. Naftas cenu kāpumu noteica Saūda Arābijas un Krievijas brīvprātīgie naftas ieguves samazinājumi, un OPEC+ vienošanās veikt turpmākus ieguves samazinājumus, lai atbalstītu naftas tirgu, kā arī Ķīnas pieprasījuma perspektīvas uzlabošanās, Ķīnas varas iestādēm apņemoties atbalstīt ekonomiku, vairojot cerības uz spēcīgāku degvielas patēriņa pieaugumu valstī. Tikmēr ASV Federālo rezervju sistēma un Eiropas Centrālā banka jūlijā vēl vairāk paaugstināja procentu likmes, lai samazinātu noturīgo inflāciju, vairojot bažas par vājāku ilgtermiņa pieprasījumu un graujot tirgus noskaņojumu, kas ierobežoja straujāku naftas cenu kāpumu.

Vērā ņemams cenu kāpums jūlijā bija arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem par 10,8 % un personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem par 4,1 %, kas katrs kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Lielākā samazinošā ietekme jūlijā bija cenu kritumam pārtikai par 1,2 %, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem. Tradicionāli jūlijā ir raksturīgs šāds pārtikas cenu samazinājums. Jāatzīmē, ka pārtikas cenu straujais kāpums pēdējos mēnešos ir mitējies un šī gada jūlijā pārtikai novērots straujākais cenu kritums mēnešu griezumā kopš 2020. gada augusta. Lielākā ietekme jūlijā sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kritumam svaigiem dārzeņiem.

Plašāka informācija par Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķes Ieva Šnīderes vērtējumu pieejama EM mājaslapā.