Pasaules konkurētspējas ziņojumā Latvija pakāpusies uz 45. vietu

2024. gada 18. jūnijā Lozannā, Šveicē, paziņoti 36. IMD Pasaules konkurētspējas ziņojuma (PKZ) rezultāti. Tā sagatavošanā piedalījās arī Latvijas Universitātes (LU) eksperti sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Šī gada reitingā Latvija pacēlusies par 6 punktiem un kopvērtējumā ieņem 45. vietu (pērn – 51. vieta) 67 pasaules valstu vērtējumā. Reitinga kāpuma pamatā ir valsts pārvaldes darbības un efektivitātes uzlabošanās, pieņemtie lēmumi, kā arī vispārējās infrastruktūras attīstība.

“Latvijas reitinga uzlabošanās ir Latvijas valdības darba krīžu pārvarēšanā augsts novērtējums, kā arī atzinība par veiktajām reformām, ko atbalstījis Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums. Lai saglabātu un paaugstinātu valsts konkurētspēju, ir nepieciešams turpināt iesāktās reformas, īpašu uzmanību vēršot uz jauno tehnoloģiju ieviešanu, mākslīgā intelekta veiksmīgu izmantošanu, pāreju uz t.s. “zaļā kursa” ekonomiku un inovētspējas veicināšanu gan individuālā, gan uzņēmumu līmenī,” ziņojuma rezultātus komentē LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

LIAA direktors Raivis Bremšmits iezīmē: “Starptautiskais konkurētspējas indekss atklāj, ka esam būtiski uzlabojuši savu sniegumu vairākās jomās. Esam līderi Baltijā pēc piesaistīto investīciju apjoma pret iekšzemes kopproduktu, kur 67 valstu konkurencē esam 18. vietā, kamēr Igaunija 23., bet Lietuva 24. vietā. Uzlabojies arī uzņēmējdarbības vides regulējums, kur esam pakāpušies no 43. uz 32. vietu. Te būtiska loma ir “zaļā koridora” regulējumam kā arī uzsāktajam darbam birokrātijas mazināšanā. Uzlabojumi vērojami arī pieejamās infrastruktūras novērtējumā, kur esam pakāpušies par piecām vietām. Tāpat reitingā atzinīgi tiek novērtēts Latvijas fokuss uz eksportu, salīdzinoši zemās kopējās izmaksas, ērti pieejamās biroju platības un citi rādītāji.”

IMD Pasaules konkurētspējas reitings šogad tika noteikts, izmantojot 67 valstu biznesa vadītāju aptauju rezultātus un 164 statistikas rādītāju analīzi. Aptauju rezultāti iezīmēja trīs kopējas tendences, kas visvairāk ietekmē uzņēmumus: mākslīgā intelekta ieviešana (55,1%), globālās ekonomiskās lejupslīdes risks (52%) un ģeopolitiskie konflikti (36,1%).

Desmit valstu – līderu pozīcijās joprojām ir valstis ar mazāku globālo ekonomisko ietekmi, kas liecina, ka valsts lielums nav noteicošais faktors ekonomikas konkurētspējā.

Šogad pirmo vietu reitingā ieņem Singapūra, kas sasniegusi labus rezultātus visās četrās PKZ analizētajās konkurētspējas faktoru grupās un, jo īpaši valsts pārvaldes un biznesa efektivitātes jomās, kas atspoguļo gan valsts, gan privātā sektora konkurētspēju. Otrās vietas ieguvējas – Šveices konkurētspējas pamatā ir uzlaboti ekonomikas rādītāji un augsta biznesa efektivitāte, kā arī pastāvīga noturība valsts pārvaldes efektivitātes un infrastruktūras jomās.

Dānija ir noslīdējusi uz trešo vietu (pērn - 1. vieta), bet izmaiņas rādītājos ir bijušas vien nelielas. Īrija šogad ieņem 4. vietu (pērn - 2. vieta). Savukārt 5. vietā ierindojas Hongkonga, pēc tam seko Zviedrija, Apvienotie Arābu Emirāti, Taivāna, Nīderlande un Norvēģija.

Latvijas kaimiņvalsts Igaunija šajā reitingā šogad piedzīvojusi kritienu par 7 vietām, noslīdot uz 33. vietu pēc 26. vietas 2023. gadā, bet Lietuva ir pakāpusies par 2 vietām no 32. uz 30. vietu un stabili turas savās pozīcijās jau vairākus gadus. 

IMD Pasaules konkurētspējas centra (PKC) direktors Arturo Brišs uzsver: “Konkurētspējīgākās nākotnes ekonomikas būs tās, kas spēs paredzēt un pielāgoties šim mainīgajam globālajam kontekstam, vienlaikus radot vērtību un labklājību savai tautai. Un tas arī padarīs tās ilgtspējīgas.”

Viņš arī sacīja, ka lielākie konkurētspējas izaicinājumi pasaules ekonomikām 2024. gadā un pēc tam būs saistīti ar pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un aprites ekonomiku, kā arī būs jāņem vērā jauno tirgu pieaugošo integrāciju pasaules ekonomikā un jāseko līdzi digitālajai transformācijai.

Viens no mākslīgā intelekta radītājiem galvenajiem izaicinājumiem ir - kā to izmantot efektivitātes uzlabošanai, neradot traucējumus uzņēmējdarbībai. Lai to panāktu, svarīgi nodrošināt izmantojamo mākslīgā intelekta sistēmu precizitāti, jo neprecīzas sistēmas rada zaudējumus un samazina produktivitāti.

Savukārt 27% no aptaujātajiem uzskata pāreju uz nulles emisiju līmeni par svarīgu tendenci īstermiņā un tikai 12,2% par būtisku izcēla globālās sasilšanas ietekmi. Šie rezultāti liecina par uzņēmumu nepieciešamību sabalansēt īstermiņa un ilgtermiņa prioritātes. Turklāt tiek uzskatīts, ka vides riski ir saistīti ar ilgtermiņa prioritātēm un tiem pašlaik ir pārāk maza nozīme, neraugoties uz to, ka tie mūs jau ietekmē.

Reitinga rādītāji iedalās četrās jomās: ekonomikas sniegums, valdības efektivitāte, uzņēmējdarbības efektivitāte un infrastruktūra. Kopā tie aptver dažādus konkurētspējas aspektus, piemēram, makroekonomisko stabilitāti, fiskālo politiku, institucionālo kvalitāti, tirgus atvērtību, uzņēmējdarbības dinamismu, inovācijas, izglītību, veselību un ekoloģiskos raksturlielumus.

Šī gada rezultāti liecina, ka ekonomikas t.s. jaunās ietekmes tirgos strauji attīstās, jo īpaši inovāciju, digitalizācijas un dažādošanas jomās. Strauju izaugsmi piedzīvojušas tādas valstis kā Ķīna, Indija, Brazīlija, Indonēzija un Turcija, kuru attīstība pēdējās desmitgadēs padarījusi tās par būtiskiem tirdzniecības, investīciju, inovāciju un ģeopolitikas dalībniekiem, uzsvērts ziņojumā. Tāpat, arī Malaizijas, Taizemes un Čīles ekonomikas ir vai nu stabilas, vai uzlabojas.

Šīs valstis piedāvā jaunas iespējas un tirgus uzņēmumiem, un patērētājiem, bet rada arī jaunus riskus un neskaidrības. Valdībām un uzņēmumiem visā pasaulē ir jāpielāgojas šo tirgu atšķirīgajai kultūras, institucionālajai un regulatīvajai videi, lai gūtu panākumus šajos tirgos, vienlaikus ievērojot arī globālos kvalitātes un ilgtspējības standartus, teikts ziņojumā.

Gana, Nigērija un Puertoriko bija šī gada ranga jaunpienācējas. Āfrikas valstu iekļaušana IMD PKZ aktīvi veicina to ekonomiskās attīstības centienus, uzsver IMD pētnieki, skaidrojot, kā reitings palīdz piesaistīt investīcijas, pieņemt informētus politikas lēmumus un veicināt konkurētspējīgu garu valstu vidū. Tas, savukārt, var veicināt dzīves līmeņa uzlabošanos, darba vietu radīšanu un ilgtspējīgu attīstību, veidojot ekonomikas vidi turpmākajiem gadiem.

Šajā IMD PKZ, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, netika vērtētas Krievija un Ukraina.

Papildu informācija par 2024. gada Pasaules konkurētspējas ziņojuma rezultātiem pieejama IMD Pasaules konkurētspējas centra mājaslapā https://www.imd.org/, centra lapās https://www.imd.org/centers/wcc/world-competitiveness-center/ , kā arī IMD World Competitiveness Online.

2025. gada decembrī Latvijas Universitāte (LU) un IMD Pasaules konkurētspējas centrs noslēdza vienošanos par partnerību ar LU Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmisko centru (ESASAC/ www.lu.lv/cets) IMD Pasaules konkurētspējas gadagrāmatu izstrādāšanā.

Avots: © IMD World Competitiveness Center https://www.imd.org/centers/wcc/world-competitiveness-center/.

Papildu informācija: Zane Zeibote, LU Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs (ESASAC), +371 29417214.