Par spīti augstajai inflācijai un ģeopolitiskajai situācijai ekonomikā saglabājas izaugsme

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās bija par 0,8% lielāks nekā pirms gada. Lai arī IKP kāpums ir bijis salīdzinoši mērens, tas ir vērtējams pozitīvi, ņemot vērā augsto cenu līmeni, kā arī joprojām lielo ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību reģionā.

Cenu pieauguma tempi apsteidz algu kāpumu, kas ietekmē iedzīvotāju pirktspēju. Tomēr Covid-19 ierobežojumu bāzes efekta un situācijas uzlabošanās darba tirgū dēļ mājsaimniecību patēriņa dinamika saglabājas pozitīva – 1.ceturksnī privātais patēriņš bija par 0,3% lielāks nekā pirms gada.

Straujš pieaugums 1.ceturksnī ir bijis investīcijās. Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā gada griezumā palielinājās par 11,3%. Mājokļos, ēkās un būvēs investīcijas pieauga par 17%, ieguldījumi mašīnās un iekārtās palielinājās par 4,9% un intelektuālā īpašuma produktos – par 4,3 procentiem.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 1.ceturksnī bija par 0,7% mazāki nekā pirms gada. Pēc Covid-19 pandēmijas turpina atkopties pakalpojumu eksports, kas šogad 1.ceturksnī  bija par 4% lielāks nekā pirms gada. Tāpat kā aizvadītajā gadā, arī šogad 1.ceturknī pieaugumu pamatā noteica transporta pakalpojumu, datorpakalpojumu un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu eksporta pieaugums. Preču eksporta apjomi salīdzināmās cenās 1.ceturksnī saruka par 2,3%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi, minerālie produkti, elektroierīces un elektroiekārtas. Atšķirībā no eksporta, šogad 1.ceturksnī preču un pakalpojumu imports pieauga (par 3,1%).  Šogad 1.ceturksnī eksporta-importa saldo faktiskajās cenās bija -5,5% no IKP.

Plašāka Ekonomikas ministrijas analīze par ekonomikas izaugsmi pieejama mājaslapā.