OECD Digitālās pārvaldības indekss – Latvija visaugstāk novērtēta digitālās identitātes jomā

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir publicējusi 2023. gada Digitālās pārvaldības indeksa ziņojumu par dalībvalstu spējām izmantot datus un tehnoloģijas, lai nodrošinātu valsts sektora digitālo pārveidi, kas vērsta uz sabiedrību un digitālo pārvaldi kopumā.

Izstrādājot Digitālās pārvaldības indeksu, 33 dalībvalstis tika vērtētas pēc sešiem kritērijiem, no kuriem četros – digitālās politikas veidošana; datu piekļūstamība, koplietošana un atkārtota izmantošana; vienotu vadlīniju, rīku, datu, digitālās identitātes un programmatūras izvietošana; tehnoloģiju un datu izmantošanas veicināšana saziņā un sadarbībā – Latvija novērtēta virs OECD vidējā rādītāja. 

Latvija augstāko rādītāju, ierindojoties astotajā vietā, sasniegusi kritērijā, kurā mēra vadlīniju, rīku, datu, infrastruktūras un programmatūru pieejamību, lai nodrošinātu saskaņotus procesus un pakalpojumus visā publiskajā sektorā. Šajā kritērijā novērtētie aspekti ietver digitālo, publisko infrastruktūru, tostarp digitālo identitāti, pakalpojumu platformas un lietotnes, digitālos paziņojumus, digitālos maksājumus un mākoņa infrastruktūru. Tā pat tika vērtēti vienotie standarti pakalpojumu izstrādei un sniegšanai, projektu vadībai un investīciju piedāvājumam, kā arī kopēji ieviešanas rīki, piemēram, apstiprināšanas mehānismi investīcijām, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas iepirkumi. 

OECD atzinīgi novērtē uzsāktos digitālās infrastruktūras projektus. Kā būtiskākais ir minams Latvijas federētā mākoņa izveide, lai apvienotu skaitļošanas jaudas un nodrošinātu publiskā sektora datu glabāšanas un skaitļošanas spēju attīstību četru savstarpēji koordinētu Latvijas valsts radio un televīzijas centra, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Zemkopības ministrijas īstenotu projektu ietvaros ietvarā. Skaidri parādot Latvijas virzību uz proaktīvu rīcibu 
jaunu tehnoloģiju ieviešanā, lai uzlabotu valsts pārvaldes darbību un pakalpojumu sniegšanu atbilstoši jaunākajām tehnoloģiju tendencēm. 

Viens no pagājušā gada būtiskākajiem notikumiem digitālās identitātes jomā bija elektroniskās identifikācijas kartes (eID karte) noteikšana kā prioritārs personu apliecinošs dokuments ikvienai personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu. eID karte ir nacionālais elektroniskās identifikācijas līdzeklis, kurš tehniski un organizatoriski atbilst augstākajām drošības prasībām un tam pieejams arī virtuālais risinājums – eParaksts mobile.

Lai arī privātos elektroniskos pakalpojumus padarītu pieejamus ikvienam iedzīvotājam, aizvadītajā gadā stājās spēkā grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma normā, kas nosaka, ka arī privāto elektronisko pakalpojumu sniedzējiem jāintegrē nacionālais elektroniskās identifikācijas līdzeklis – eID karte – savos elektroniskajos pakalpojumos. 

Elektroniskās identifikācijas jomā tuvākajos gados gaidāmas izmaiņas, jo Latvijai, tā pat kā citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ir saistoša eIDAS regula 2.0, kura stāsies spēkā šī gada otrajā ceturksnī. Tā nosaka, ka līdz 2026.gada beigām ikvienai ES dalībvalstij saviem iedzīvotājiem jādara pieejams digitālās identitātes maks. Lai veicinātu veiksmīgāku eIDAS 2.0. regulas pārņemšanu Latvijā, VARAM ir iesaistījusies NOBID konsorcija pilotprojektā, kas koncentrējas uz Digitālā identitātes maka maksājuma lietojuma gadījumu. 

Iepriekš minētās izmaiņas nacionālās elektroniskās identitātes stiprināšanā OECD novērtējis kā stabilu koncentrēšanos (virzību) uz drošu un lietotājam draudzīgas piekļuves nodrošināšanu valsts pakalpojumiem. 

Pilnu ziņu iespējams lasīt VARAM mājaslapā.