Latvijas tūrisma restarts: izmaiņas nozarē un jauni mērķi

Latvijas tūrisma nozare pēc pandēmijas un globālajiem izaicinājumiem piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem2024. gadā Latvijas viesnīcās apkalpoti 1,6 miljoni ārvalstu viesu, par 14% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un viesnīcās pavadīto nakšu skaits vidēji pieaudzis par 10%. Īpaši nozīmīgs ir tūristu skaita pieaugums no Latvijas tūrisma nozares definētajām stratēģiskajām mērķa valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Skandināvijas valstīm, Vācijas, Lielbritānijas, kā arī ASV, Kanādas, Japānas un AAE. Eksperti uzsver, ka nozare mainās, un arī vidējā tūrista profils ir kļuvis citādāks.

Lielākā daļa ārvalstu ceļotāju kā savu galamērķi Latvijā joprojām izvēlas Rīgu (71,5% no visiem ārvalstu tūristiem), kam seko Jūrmala (8,4%), Mārupe (3,3%) un Liepāja (3%). Starp nozīmīgākajām tūristu izcelsmes valstīm dominē tuvējās valstis – Lietuva (18%), Igaunija (11%) un Vācija (10%). Tomēr visievērojamākais tūristu pieaugums pērn reģistrēts no Kanādas (+118%, salīdzinot ar gadu iepriekš), tāpat būtiski pieaudzis Spānijas (+109%) un Japānas (+51%) viesu skaits. Šīs tendences eksperti skaidro gan ar uzlabotu aviācijas savienojamību, gan veiksmīgām mārketinga aktivitātēm un īpašiem pasākumiem, kas piesaistījuši apmeklētājus no šiem reģioniem.

Latvijas tūrisma stratēģijā kā prioritārie tālie tirgi šobrīd noteikti ASV, Kanāda, Japāna, AAE un Dienvidkoreja. 2024. gada rezultāti rāda, ka šajos tirgos vērojama pozitīva dinamika – bez jau pieminētās Kanādas un Japānas, no AAE un Austrālijas tūristu skaits pieaudzis attiecīgi par 34% un 28%, bet no ASV – par 5,7%. Vienīgais izņēmums ir Dienvidkoreja, no kurienes tūristu pērn skaits samazinājies par 35,6%.

Vērtējot situāciju nozarē, pēc vidējā naktsmītnēs pavadīto nakšu skaita, ārvalstu ceļotāji pie mums pavadījuši vidēji 1,8 naktis, savukārt vietējo tūristu apmešanās ilgums vidēji ir 1,7 naktis. Tā kā tūristu pie mums pērn kļuvis vairāk, pieaudzis gan ārvalstu viesu, gan vietējo tūristu kopējais nakšņojumu skaits, attiecīgi par 10% un 3,2%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Īpaši būtisks nakšņošanas skaita pieaugums vērojams no Kanādas (+106%), Spānijas (+74%) un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (+50%). Nozīmīgi ir arī tas, ka tūristi no šiem reģioniem ne tikai biežāk apmeklē Latviju, bet arī uzturas ilgāk, kas veicina tūrisma ekonomisko pienesumu.

Iekšējā tūrisma nozīme

Latvijas iedzīvotāju ceļošana pašmājās turpina pieaugt, un tā ir ļoti laba ziņa nozarei. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktores vietniece Inese Šīrava uzsver - kamēr ārvalstu tūristi tradicionāli koncentrējas uz Rīgu, Pierīgu un tādiem populāriem galamērķiem Latvijā kā Sigulda, Cēsis, Jūrmala un Liepāja, reģionālo tūrismu ārpus šiem centriem virza pašmāju un nelielā mērā arī tuvējo kaimiņvalstu ceļotāji. 2024. gadā tūristu mītnēs uzņemti 1,1 miljons Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš un arī par 22,7% vairāk nekā 2019. gadā, kas bieži tiek minēts kā tūrisma pirmspandēmijas pīķa punkts. Šie dati liecina par pieaugošu interesi un uzticību vietējam piedāvājumam, kas ir stratēģiski svarīgi un var kompensēt ārvalstu tūrisma svārstības.

Latvijas tūrisma stiprās puses gan vietējo, gan īpaši ārvalstu tūristu vidū joprojām ir tās neskartā daba, Baltijas jūras piekraste un aktīvās atpūtas iespējas, piemēram, Jūrtaka un Mežtaka, uzskata Šīrava. Tālo galamērķu tūristiem Latvija bieži vien ir jauns un neatklāts galamērķis, kas piedāvā mieru un dabas tuvumu, atšķirībā no pārapdzīvotajām Eiropas populārajām tūristu vietām. Lai gan konkurence tūrisma nozarē ir milzīga un Latvijas resursi starptautiskajai reklāmai ir ierobežoti, tiek izmantotas dažādas stratēģiskas pieejas.

"Latvija koncentrējas uz prioritārajiem tirgiem un nišas produktiem, cenšoties sasniegt savu mērķauditoriju ar mazākiem, bet precīzākiem resursiem," skaidro I. Šīrava. Būtiska loma bijusi arī dalībai tūrisma izstādēs un starptautiskajām sadarbībām – piemēram, Baltijas reģions, sadarbojoties ar Lietuvu un Igauniju  mums tālajos tirgos tiek popularizēts kā vienots galamērķis. Jāatzīmē, ka arī šogad notiekošajā EXPO izstādē Japānā Latvija izveidojusi kopīgu paviljonu ar kaimiņvalsti Lietuvu.

Jauns konkurences instruments – mērenais klimats

Latvijas mērenais klimats var kļūt par arvien nozīmīgāku un stratēģiski nozīmīgu faktoru tūristu piesaistei, jo klimata pārmaiņas un karstās vasaras Dienvideiropā rosina ceļotājus meklēt vēsākus un zaļākus galamērķus, skaidro eksperti. Tam piekrīt arī LIAA pārstāve: “Augstās temperatūras populāros ceļojumu maršrutos, piemēram, Itālijā un Spānijā, mudina gan šo valstu vietējos, gan citu valstu tūristus izvēlēties alternatīvus galamērķus. Šo tendenci apstiprina arī jaunākie tūrisma dati – interese par Latviju pēdējā gadā ievērojami pieaugusi no Spānijas, Francijas un Itālijas. Tūristi pie mums novērtē arī atelpas iespēju no masu tūrisma, kas citur kļuvis problemātisks un kavē kvalitatīvas atpūtas iespējas,” saka Šīrava.

Nozares stratēģiskie mērķi Latvijai ietver arī darījumu tūrisma attīstību, kas pēc pandēmijas atkal kļūst aktuāls. Latvija sevi pozicionē kā augsta līmeņa pasākumu un konferenču norises vietu, ko apliecina veiksmīgā dalība starptautiskos pasākumos, tostarp šī gada sākumā Rīgā aizvadītais tūrisma nozares profesionāļu saiets "Europe Events Club Associations Forum 2025”. Turpmākajos gados būtisku uzmanību plānots pievērst jaunu tūrisma produktu attīstībai, īpaši caur tūrisma sadarbības tīkliem, kas veicina inovācijas un ilgtspējīgus risinājumus nozarē, stāsta LIAA pārstāve. 

Tirgus pārorientējas – ģeopolitiskā situācija 

Kā atzīst Latvijas Restorānu biedrības vadītājs, viesnīcas  “Opera Hotel Riga” vadītājs un lektors Jānis Jenzis, pašreizējā ģeopolitiskā situācija un karadarbība Ukrainā diemžēl joprojām ir Latvijas tūrisma nozari negatīvi ietekmējošs faktors: "Tūrismu mūsu reģionā ļoti negatīvi ietekmēja karš, kas sakrita ar iziešanu no pandēmijas – tika atceltas rezervācijas un darījumu tūrisma pasākumi. Situācija bija sarežģīta, un izaicinājumus jūtam joprojām. To var saprast: ja cilvēkiem nav skaidrs drošības aspekts, viņi izvēlas nebraukt, jo atvaļinājumam jābūt bez raizēm," viņš saka.

Papildu izaicinājums pēdējos gados ir arī ēdināšanas nozares konkurētspējas kritums augsto izmaksu dēļ un Krievijas un Baltkrievijas tūristu trūkums, kuri pirms karadarbības sākuma Ukrainā bija bieži viesi Latvijā. 

“Michelin” piesaiste - stratēģiski labākais lēmums

Vienlaikus nozarei ir arī pozitīvas iezīmes – īpaši strauji attīstās gastronomiskais tūrisms. "Sadarbība ar “Michelin” restorānu gidu, manuprāt, ir bijusi viens no labākajiem ieguldījumiem tūrisma nozarē pēdējā desmitgadē," uzsver Jenzis. Atsauksmes no asociācijas biedriem liecinot, ka restorāni jau izjūt ekonomisku atdevi, pieaugot rezervāciju skaitam, un šis virziens noteikti būtu jāattīsta tālāk.

Turklāt Rīgas un Latvijas tūrisma potenciāls slēpjas ne tikai gastronomijā, bet arī kultūrā, modē un radošajās industrijās. Īpaši svarīga, viņaprāt, ir gan starptautisko pasākumu organizēšana, gan radoša pieeja un laba publicitāte – piemēram, negaidīti pilnās viesnīcas 2024. gada decembrī bija saistītas ar Rīgas Ziemassvētku tirdziņa augsto novērtējumu starptautiskā publikācijā. "Tas pierāda, ka radoši pasākumi un kvalitatīva publicitāte var nest būtisku tūristu pieplūdumu. Rīgai būtu nepieciešami 8–10 starptautiska mēroga notikumi gadā, lai stabilizētu tūristu plūsmu. Svarīgi, ka tādi mērķtiecīgi tiek rīkoti arī nesezonā, lai tādējādi mazinātu sezonalitātes ietekmi uz Latvijas tūrisma nozari," uzsver Jenzis.

Lai gan ģeopolitiskā situācija apgrūtina darījumu tūrisma attīstību, Latvijas priekšrocība ir radošas un elastīgas tūrisma aģentūras, kas spēj piedāvāt kvalitatīvus risinājumus. “Konferences un kongresi tiek plānoti vismaz gadu vai divus iepriekš un runas par kara eskalāciju nepalīdz. Šajā ziņā nozīmīgs faktors var būt mūsu pašu komunikācija – lai Latvija tiktu pozicionēta kā drošs un pievilcīgs galamērķis, nepieciešama aktīva un stratēģiska komunikācija starptautiskajā arēnā,” viņš saka. Kā vēl vienu svarīgu instrumentu, ko izmantot Latvijas tūrisma nozares attīstībā nākotnē pat ierobežotu resursu apstākļos, viņš min arī nozares un valsts iestāžu ciešāku sadarbību dažādu pasākumu un aktivitāšu atspoguļojumā, jo tieši radošie pasākumi ir tie, kas potenciāli var piesaistīt lielāko tūristu skaitu un ļaut konkurēt ar citiem galamērķiem. 

Viesnīcu cenas – projām draudzīgas

Latvijas tūrisma konkurētspēja un nākotnes potenciāls nākotnē būs cieši saistīts ar spēju efektīvi sevi pozicionēt starptautiskajā tirgū, uzskata "Radisson" viesnīcu tīkla Baltijas reģionālā pārdošanas direktore Inga Korneliusa. Šī brīža konkurences trumpis Latvijai esot arī viesnīcu cenas. "Latvijas viesnīcu cenas joprojām ir konkurētspējīgas – tās tikai tagad atgriežas 2019. gada līmenī, jo tirgus apstākļi neļauj cenām pieaugt tik strauji kā citās nozarēs. Šis aspekts dod Latvijai priekšrocību, jo augošās cenas citviet ceļotājiem liek meklēt labāku cenas un kvalitātes attiecību, ko Rīga un Latvija var piedāvāt,” saka Korneliusa. 

Tūrisma attīstības pamatā ir laba savienojamība, kas kļuvusi par galveno faktoru tūristu plūsmu piesaistē. Viesnīcu tīkla pārstāve uzsver, Rīgai šajā ziņā ir spēcīgas priekšrocības – vietējā aviokompānija nodrošina plašu tiešo lidojumu tīklu, kā arī pēc pandēmijas citu aviokompāniju atgriešanās maršrutu kartēs atvieglo piekļuvi pilsētai. "Mūsu lidosta ir moderna, savienojumi ir ērti, un pilsētas tuvums ir nenoliedzama vērtība. Arī pati pilsēta ir kompakta un viegli izstaigājama. Apmeklētāji saņem augstas kvalitātes viesmīlību un gastronomisko pieredzi – un tas viss par konkurētspējīgu cenu," viņa saka. 

Perspektīvākās jomas - darījuma un pieredzes tūrisms 

Sezonālās tūristu plūsmas sadalījums arī parāda skaidras tendences: vasarā viesnīcās uzņem gan biznesa tūristus, gan atpūtnieku grupas, bet nesezonā dominē korporatīvie ceļotāji, konferences un pasākumi. Tāpēc īpaša uzmanība, viņasprāt, būtu jāpievērš Rīgas kā konferenču un darījumu tūrisma galamērķa popularizēšanai. "Mums nepieciešama lielāka atpazīstamība starptautiskajā tirgū, lai piesaistītu vairāk konferenču, kongresu un pasākumu organizatoru. Rīga ir pelnījusi būt starp vadošajiem Eiropas pasākumu galamērķiem," viņa uzsver.

Arvien populārāks kļūst arī pieredzes tūrisms – ceļotāji vēlas ne tikai apskatīt, bet arī aktīvi līdzdarboties un iegūt unikālu pieredzi. "Tūristi arvien vairāk meklē interaktīvas, novatoriskas un aizraujošas aktivitātes – no kulinārijas meistarklasēm līdz izbraucieniem ar apzīmētiem auto un lomu spēlēm, kas ļauj iejusties populāru mūzikas grupu vai vēsturisku notikumu dalībnieku lomās un aktīvi iesaistīties. Latvija šajā ziņā var piedāvāt daudz – mums ir izcilas aģentūras, kas tiek novērtētas par savu radošumu un inovācijām arī ārpus Latvijas," viņa saka.

"Mēs vēl arvien cīnāmies ar novecojušiem priekšstatiem par Latviju. Ir pienācis laiks šo tēlu mainīt un skaidri demonstrēt, cik daudz unikālu pieredžu var iegūt mūsu valstī. Rīgai jāturpina pozicionēt sevi kā slēptu dārgakmeni Eiropā – ar izcilu gastronomiju, pasaules līmeņa pasākumiem un nebijušām pieredzēm," nobeigumā saka I. Korneliusa. 

Lai arī izaicinājumu netrūkst, skaidrs ir viens – Latvija ir pilna potenciāla, un, veicot gudrus mārketinga ieguldījumus un uzlabojot starptautisko atpazīstamību, tā kļūtu par vienu no Eiropas tūrisma spožākajiem punktiem.