Latvijas jaunuzņēmums "AgroRobot" uzbūvējis gudro ravēšanas robotu
Latvijas jaunuzņēmums "AgroRobot" piedāvā inovatīvus risinājumus, kas var mainīt lauksaimniecības nozares nākotni. Viņu produkti – daļēji automatizēta un pilnībā autonomā nezāļu ravēšanas iekārta – risina darbaspēka trūkuma problēmu, palielina ražību un optimizē izmaksas lauksaimniekiem. Uzņēmums cer, ka šie roboti nākotnē kļūs par neatņemamu palīgu lauksaimniekiem, ievērojami atvieglojot darbu nozarē, kas pēdējā laikā piedzīvo straujas pārmaiņas.
Nesen "AgroRobot" laidis tirgū divus produktus, kas jau piesaistījuši interesi Latvijā un Baltijas reģionā. Pirmais ir jau tirgū no tehnoloģijas viedokļa pazīstama ravēšanas iekārta, ko vada operators, nodrošinot manuālu kontroli, taču vienlaikus optimizējot laika un resursu izmantošanu. Otrs produkts ir inovācija, kurai nav līdzīgas - pilnībā automatizēts ravēšanas robots ar kamerām un mākslīgā intelekta (MI) algoritmiem, kas patstāvīgi spēj atšķirt nezāles no kultūraugiem un iznīcināt tās bez cilvēka iejaukšanās.
Kā norāda "AgroRobot" dibinātājs Aleksejs Mališevs, darbaspēka trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņu risinājumi izpelnījušies tik lielu interesi nozarē. "Lauksaimniekiem kļūst arvien grūtāk atrast darbiniekus, kas būtu gatavi strādāt par piedāvāto atalgojumu. Par ikdienu diemžēl kļūst situācijas, kad darbinieku trūkuma dēļ lauki netiek laicīgi izravēti vai raža savākta, kā rezultātā rodas būtiski zaudējumi. Turklāt lauksaimniecība bieži ir sezonāls un fiziski smags darbs," skaidro Mališevs. Automatizētie risinājumi ļauj lauksaimniekiem efektīvāk pārvaldīt gan izmaksas, gan laiku.
Tehnoloģiju attīstība un pielietojums lauksaimniecībā
"AgroRobot" radītā iekārta ravē zemi ar irdināšanas uzgaļiem, kas precīzi apiet kultūraugus, iznīcinot nezāles. Šī tehnoloģija ir īpaši piemērota augiem ar lielu lapotni, piemēram, upeņu stādiem, ķirbjiem, kāpostiem un zemenēm. Robota darbība iespējama arī bez interneta savienojuma, kas ir būtiski lauku reģionos, kur savienojuma pieejamība bieži vien ir ierobežota.
Uzņēmums savā darbībā šobrīd koncentrējas uz Baltijas reģionu, kur radusies liela interese vietējo lauksaimnieku vidū. Mališevs norāda: "Darba apstākļi laukos ir grūti, un piesaistīt darbiniekus kļūst arvien sarežģītāk. Mūsu roboti ir veidoti, lai palīdzētu lauksaimniekiem risināt šos izaicinājumus, un mēs redzam lielu potenciālu paplašināt tehnoloģijas pielietojumu arī citām kultūrām ar mazāku lapotni."
"AgroRobot" izmanto mašīnmācīšanās un attēlu atpazīšanas tehnoloģijas, lai precīzi atšķirtu kultūraugus no nezālēm. Šī robota izstrāde prasīja ilgu laiku, lai nodrošinātu, ka tas spēj veikt darbu precīzi un efektīvi, nekaitējot kultūraugiem. "Bija svarīgi izstrādāt algoritmus, kas ļautu robotam precīzi reaģēt uz traktora kustībām, kas to velk, un dažādiem citiem apstākļiem, lai nodrošinātu, ka kultūraugi netiek bojāti," stāsta Mališevs.
Attīstības plāni un valsts atbalsts
Lai veicinātu izaugsmi, "AgroRobot" ir saņēmis atbalstu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), piedaloties LIAA pārstāvniecības Daugavpilī uzņēmējdarbības inkubatorā. Tas nodrošina gan finansiālu, gan praktisku palīdzību, tostarp grantus prototipēšanai, aprīkojumam un citiem izdevumiem. Uzņēmuma dibinātājiem ir personīga pieredze lauksaimniecībā, tāpēc viņi labi saprot lauksaimnieku vajadzības un izaicinājumus.
Nākotnē "AgroRobot" plāno paplašināt savu tehnoloģiju pielietojumu ne tikai nezāļu ravēšanā, bet arī citos lauksaimniecības procesos. Pateicoties robota spējai analizēt augus un apkārtējo vidi, tas nākotnē varētu palīdzēt arī kultūraugu skaita analīzē, ražības prognozēšanā un dažādu augu slimību atpazīšanā. Uzņēmums šobrīd gatavojas 2025. gada pavasarim, kad pirmie klienti varēs iegādāties viņu automatizētās ravēšanas iekārtas.
KKopš 2024. gada Biznesa inkubācijas programmu īsteno LIAA pārstāvniecības Latvijā un programmā var pieteikties ikviens uzņēmums līdz 5 gadu vecumam, kas darbojas atbalstāmajās nozarēs.
Raksta tapšana finansēta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Mazo un vidējo uzņēmumu programmas inkubatoru apakšprojekta finansējumu.
