Latvijas digitalizācija – ceļš uz mūsdienīgu valsts pārvaldi

Mūsdienās digitalizācija ir kļuvusi par neatņemamu valsts pārvaldes attīstības sastāvdaļu, un Latvija, kā teritoriāli un iedzīvotāju skaita ziņā neliela valsts, izceļas šajā procesā. Latvija šogad izraudzīta arī par Vācijas publiskās digitalizācijas izstādes “Smart Country Convention 2024” oficiālo partnervalsti. Šis panākums nav nejaušs, jo Latvija ir ieguldījusi ievērojamus resursus digitālo pakalpojumu attīstībā, panākot, ka vairāk nekā 91% publiskā sektora pakalpojumu ir pieejami tiešsaistē.

Digitalizācijas veiksmes stāstu Latvijā veido vairāku faktoru sinerģija: mērķtiecīga stratēģiskā plānošana, spēcīga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare, atbilstoša infrastruktūra, cieša sadarbība starp publisko un privāto sektoru.

Priekšnosacījums aktīvai digitālajai videi gan valsts, gan komercsektorā ir Digitālā identitāte - Latvijas valdība savulaik pieņēma stratēģisku lēmumu nodrošināt valsts Digitālās identitātes pieejamību visiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem bez maksas. Tagad tā izmantojama viedkartes vai mobilās aplikācijas formā, un veicinājusi strauju digitālo pakalpojumu attīstību.

Centralizēta e-pārvaldības sistēma Latvijā gādā, lai iedzīvotāji un uzņēmumi tiešsaistē jebkurā laikā un vietā var veikt teju jebkuru administratīvu darbību: pārbaudīt un deklarēt ienākumus, maksāt nodokļus un pieprasīt to atmaksu, pieteikties sociālo un veselības pakalpojumu saņemšanai – bezdarbnieka statusa saņemšanai, pensijām, sociālajiem pabalstiem, reģistrēties izglītības iestādēs un saņemt uzņēmējdarbības un daudzus citus pakalpojumus.

Valsts pārvaldes darbu atvieglo mākslīgais intelekts

Durvis uz arvien plašāku digitālo pakalpojumu ieviešanu Latvijā pēdējā piecgadē pavēra arī mākslīgā intelekta un valodas tehnoloģiju lietojums valsts pārvaldē, kas nozīmē būtisku laika, cilvēkresursu un arī dabas resursu ietaupījumu. Latvija ir pirmā valsts pasaulē, kas nacionālā līmenī ieviesusi pati savu mākslīgā intelekta valodas tehnoloģiju platformu. Tā nodrošina valsts pārvaldes saturam pielāgotus mašīntulkošanas, runas atpazīšanas un balss sintēzes pakalpojumus, kas plaši izmantoti un integrēti dažādos e-pakalpojumos Latvijas valsts pārvaldē.

Valodas tehnoloģiju mērķtiecīga attīstīšana un integrēšana e-rīkos līdz ar ģeneratīvā mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām Latvijā ļāvusi veiksmīgi attīstīt arī virtuālos asistentus, ko lieto jau vairāk nekā simts Latvijas valsts pārvaldes iestādes un institūcijas. Virtuālais asistents sniedz atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem un palīdz arī vienkāršāku problēmu risināšanā, nodrošinot ērtu saziņu ar valsts iestādēm 24/7 režīmā, atbrīvojot ierēdņu laiku sarežģītāku jautājumu risināšanai.

Digitālās pārvaldības inovatore Latvijā – Jelgavas pašvaldība

Tomēr Latvijas digitalizācijas centienus virza ne tikai nacionāla līmeņa iniciatīvas, bet arī Latvijas pašvaldības. Spilgts digitalizācijas piemērs, pateicoties novatoriskai pieejai tehnoloģiju integrācijā pašvaldības darbā, ir Jelgavas valstspilsētas pašvaldība. Tās Digitālā centra pārziņā ir gan jaunu risinājumu izstrāde un esošo digitālo sistēmu uzlabošana, gan tehniskās infrastruktūras uzturēšana un lietotāju atbalsts. Kā stāsta “Jelgavas digitālā centra” vadītāja Ilze Āboliņa, īpaša loma šajā procesā ir Pašvaldības operatīvās informācijas centram (POIC), kas nodrošina civilās aizsardzības procesu koordinēšanu, organizējot informācijas plūsmu dažādu krīžu un dabas katastrofu gadījumos, kā arī nodrošina iedzīvotāju ziņojumu apstrādi par dažādām pilsētvidē konstatētām infrastruktūras problēmām.

Dažas no Jelgavas digitālajām inovācijām:

• Iedzīvotājiem pielāgoti digitālie rīki. Jelgavas pašvaldība ir izstrādājusi mobilo lietotni un digitālu interaktīvo karti, kur iedzīvotāji var ziņot par aktuālajām problēmām, avārijām un citiem incidentiem, šis ziņojums tiek reģistrēts un nodots atbildīgajam par problēmas novēršanu. Interaktīvajā kartē arī citi iedzīvotāji redz, ka konkrētā situācija ir piefiksēta un tādējādi nepārslogo atbildīgos dienestus. Turpat iedzīvotājiem tiek nodrošināta atgriezeniskā saite par to, ko pašvaldība dara, lai situāciju novērstu.
• Viedās videonovērošanas sistēmas ar MI – viens no Jelgavas valstspilsētas drošības sistēmas būtiskiem elementiem, kas paralēli videonovērošanai spēj nodrošināt vairākas funkcijas: cilvēku uzvedības analīzi (perspektīvā arī agresīvas uzvedības noteikšanu),  autotransporta valsts numurzīmju atpazīšanu, transporta plūsmas analīzi (transportu tipu atpazīšanu, uzskaiti utml.), kā arī automātisko CSN pārkāpumu noteikšanu (nepareizs autotransporta kustības virziens, autotransporta novietošana utml.).
• Dronu tehnoloģijas un mākslīgais intelekts. Dronu tehnoloģijas Jelgavā tiek izmantotas, lai uzraudzītu situāciju krīzes apstākļos, piemēram, plūdu laikā, un atbildīgajiem dienestiem nodrošinātu reāllaika aktuālos datus. Nākotnē Jelgavas Digitālais centrs plāno ieviest mākslīgā intelekta risinājumus, lai droni potenciāli bīstamas situācijas varētu identificēt arī patstāvīgi un palīdzēt dienestiem reaģēt vēl ātrāk.
• Inovatīvā Jelgavas valstspilsētas iedzīvotāju karte un Jelgavas valstspilsētas skolēna apliecība- sadarbībā arMastercard pilsētā ieviesta CityKey karte, kas nodrošina iedzīvotāju identifikāciju un nākotnē arī bankas kartes funkcionalitāti, veicinot ērtu un efektīvu pašvaldības pakalpojumu saņemšanu. Piemēram, bērni skolās varēs norēķināties par brīvpusdienām, tādejādi neatklājot, kuri no viņiem saņem pašvaldības sniegto atbalstu,- tas mazinās sociālo stigmatizāciju. No pašvaldības viedokļa šī karte ir noderīga, jo ļaus veikt precīzu datu uzskaiti par to, kuri iedzīvotāji un cik bieži izmanto pašvaldības subsidētos pakalpojumus, kā arī atvieglos maksājumu un atvieglojumu administrēšanu.
• Agrīnās apziņošanas sistēma - nodrošina vietējo iedzīvotāju savlaicīgu informēšanu par krīzes situācijām, piemēram, dabas katastrofām vai applūšanas draudiem pašvaldības teritorijā. Sistēma darbojas, sūtot paziņojumus uz reģistrēto īpašnieku norādītajiem tālruņa numuriem, piegādājot informāciju ne tikai tiem, kas atrodas uz vietas, bet prombūtnē esošajiem.
• Viedā transporta vadības sistēma optimizē satiksmes plūsmu pilsētā. Viena no tās centrālajām funkcijām ir luksoforu vadības sistēma, kas, izmantojot modernus sensorus un MI datu analīzi, ļauj reāllaikā regulēt satiksmi atbilstoši automašīnu plūsmai. Piemēram, luksoforu papildsekcija, kas atļauj pagriezienu, aktivizējas tikai tad, kad attiecīgajā joslā iebrauc transportlīdzeklis, tādējādi uzlabojot satiksmes plūsmu un samazinot gaidīšanas laiku.

Valsts mēroga digitalizācijas projekti

Vienlaikus Jelgavas pašvaldība ir iesaistīta arī nacionāla mēroga digitālo risinājumu izstrādē. Sadarbībā ar Labklājības ministriju Jelgavas Digitālais centrs šobrīd piedalās sociālo pakalpojumu digitalizācijas platformas izstrādē. Šis projekts ir nozīmīgs solis sociālo pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai, jo radīs vienotu, centralizētu sistēmu, kas ļaus visām Latvijas pašvaldībām efektīvi pārvaldīt sociālos datus un pieņemt uz tiem balstītus lēmumus. Platforma integrēs mākslīgā intelekta (MI) risinājumus, piemēram, balss atpazīšanas funkcijas, lai sociālie darbinieki sarunu laikā ar klientiem varētu automātiski reģistrēt būtisko informāciju un dokumentāciju. Turklāt MI tiks izmantots, lai automatizētu atskaites sagatavošanu un datu analīzi, kas ne tikai atvieglos ikdienas darbu, bet arī padarīs sociālo pakalpojumu sniegšanu precīzāku un efektīvāku, kā arī būs noderīgs rīks sociālā budžeta plānošanā un iedzīvotāju vajadzību apzināšanā.

Vēl viens būtisks Jelgavas pašvaldības projekts ir saistīts ar nacionālā glābšanas dienesta 112 zvanu centra darba uzlabošanu. Šajā projektā tiek integrētas inovatīvas tehnoloģijas, kas ļaus operatīvāk un tiešāk novirzīt zvanus uz konkrētu pašvaldību policijas dienestiem, tādējādi samazinot laiku, kas nepieciešams, lai reaģētu uz ārkārtas situācijām. Turklāt projekta realizācija atvieglos datu apmaiņu starp valsts un pašvaldības policijas dienestiem, veidojot vienotu datu sistēmu.

Sadarbība ar Latvijas tehnoloģiju uzņēmumiem

Valsts un pašvaldību darba digitalizācijā būtiska loma ir arī Latvijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri sadarbībā ar valsts iestādēm rada inovatīvus risinājumus, kas uzlabo valsts pārvaldes efektivitāti. Viens no šādiem uzņēmumiem ir “dots.”, kura izstrādātā satiksmes uzraudzības platforma "FitsTraffic" tiek izmantota dažādās Latvijas pilsētās, kā arī citur Eiropā. Platforma ļauj efektīvi pārvaldīt satiksmi un infrastruktūru vienotā sistēmā, veicinot datu analīzi un uzraudzību. Izmantojot modernās tehnoloģijas, piemēram, datorredzi un mašīnmācīšanos, "FitsTraffic" nodrošina precīzu satiksmes plūsmas uzskaiti, transportlīdzekļu monitoringu, ātruma kontroli, tā svara kontroli un pat ceļa seguma kvalitātes uzraudzību. Tāpat platforma izmantojama arī satiksmes plānošanas, satiksmes analīzes un satiksmes vadības uzdevumiem valsts, reģiona vai pilsētas līmenī. Platforma ir pielāgojama dažādiem mērķiem, tostarp meklējamo transportlīdzekļu identificēšanai, un to iespējams integrēt ar jau esošām kameru un sensoru sistēmām mazās un lielās pilsētās vai valsts līmenī. Viena no būtiskākajām priekšrocībām šai platformai ir mērogojamība, Latvijā ir pilsēta, kura izmanto platformu ar vienu sensoru konkrēta uzdevuma pildīšanai satiksmes drošībā, un ir valsts ceļi kuriem ir pieslēgti vairāki simti sensori vienotā platformā.

Latvijas un Baltijas valstu atvērtība digitālo tehnoloģiju testēšanai un inovācijām veicina straujāku jaunu risinājumu attīstību un ieviešanu, uzskata “dots.” pārstāvis Edgars Starķis. Viņaprāt, nākotnē valsts pārvaldes digitalizācijas jomā arvien lielāka nozīme būs ne tikai jaunu risinājumu izstrādei, bet arī to savstarpējai integrācijai un sadarbībai starp valstīm, realizējot pārrobežu transporta projektus, tā nodrošinot iedzīvotājiem ērtākas mobilitātes iespējas TEN-T tīkla ietvaros. Pieejamo datu apmaiņa un spēja tos ātri analizēt, izmantojot mākslīgo intelektu un citus tehnoloģiskos rīkus, būs kritiska, lai uzlabotu ne tikai transporta vadību, bet arī citus svarīgus valsts pārvaldes sektorus, piemēram, veselības aprūpi un sabiedrisko drošību.

“Latvijai un pārējām Baltijas valstīm ir unikāla iespēja kļūt par līderiem digitālo inovāciju jomā, pateicoties to elastīgajai pieejai un aktīvai dalībai starptautiskos projektos. Piemēram, Rīga un citas Latvijas pilsētas ir izveidojušas tehnoloģiju testēšanas poligonus, kas ļauj uzņēmumiem eksperimentēt ar valsts pārvaldei un satiksmes vadībai noderīgiem risinājumiem. Tas paātrina tehnoloģiju testēšanas procesu un to ieviešanu arī citās Eiropas pilsētās,” viņš saka.

Lai veicinātu digitālo rīku plašāku ieviešanu, “dots.” aktīvi piedalās Baltijas mēroga iniciatīvā "Baltic Mobility Collaborative", kuras mērķis ir integrēt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas transporta sistēmas. Šā gada vasarā tika parakstīta sadarbības vienošanās starp nozares asociācijām no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kuras ietvaros šobrīd notiek kopīgs darbs pie pirmo pārrobežas sadarbības projektu pieteikumu izstrādes. Šīs iniciatīvas ietvaros tiek izstrādāti vienoti risinājumi, kas atvieglotu iedzīvotājiem starpvalstu pārvietošanos, piemēram, ļaujot plānot ceļojumus starp šīm valstīm bez ilgstošas pārsēšanās. Nākotnē šie un citi satiksmes vadības un drošības risinājumi varētu tikt izmantoti arī plašākā reģionā un citās jomās.

Raksta tapšana finansēta ar Atveseļošanas fonda atbalstu. Par raksta saturu atbild tikai autors. Materiālā paustais neatspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas oficiālo viedokli.