Latvijas digitālā daba - ceļā uz digitāli viedo valsti

Pieaugošs spiediens efektivizēt valsts pārvaldes darbu un optimizēt izmaksas, cilvēkresursu trūkums, iedzīvotāju prasība pēc mūsdienīgiem saziņas risinājumiem ar valsts pārvaldi un ietekmes uz vidi mazināšana, – šie ir galvenie iemesli, kas Eiropas valstīm arvien uzstājīgāk liek lūkoties valsts pārvaldes digitalizācijas virzienā. Viena no valsts pārvaldes digitalizācijas līderēm Eiropā ir teritoriāli un iedzīvotāju skaita ziņā nelielā Latvija, kas šogad izraudzīta par Vācijas publiskās digitalizācijas izstādes “Smart Country Convention 2024” oficiālo partnervalsti.  

Latvijā vairāk nekā 91% publiskā sektora pakalpojumu ir pieejami tiešsaistē. Eiropas Komisijas veidotajā Digitālās ekonomikas un sadarbības (DESI) indeksā Latvija šogad ieguvusi 88.22 punktus (vidējais rādītājs Eiropas Savienībā (ES) - 79.4 punkti), tādejādi pēc pakalpojumu digitalizācijas apmēra iedzīvotājiem ierindojoties 6. vietā ES.  

Digitalizācijas veiksmes stāstu Latvijā veido vairāku faktoru sinerģija: mērķtiecīga stratēģiskā plānošana, spēcīga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare, atbilstoša infrastruktūra, cieša sadarbība starp publisko un privāto sektoru, kā arī valsts pārvaldes atsaucība inovācijām, atvērta ekonomika un konkurence telekomunikāciju tirgū. Valdības prioritāte pēdējos 20 gadus bijusi veidot uz lietotāju vajadzībām orientētus e-pakalpojumus, kas ir vienkārši lietojami un pieejami plašam iedzīvotāju lokam. Tas ļāvis ne vien nodrošināt pakalpojumus ģeogrāfiski izkliedētās apdzīvotās vietās, bet arī cēlis produktivitāti valsts pārvaldē un sniedzis iedzīvotājiem iespēju publisko pakalpojumu saņemšanā baudīt komercsektoram līdzīgu pieredzi.  

Latvija faktos un skaitļos: 

• IKT nozare 

- 6% no IKP (2023) 

- 10 000+ uzņēmumu 

- 24% nodarbināto - sievietes (19.4% ES vidēji) 

- 5,4% iedzīvotāju – izglītība IKT 

• Digitālā infrastruktūra 

- interneta pieslēgums - 93,1% mājsaimniecību (2023) 

- 91,5% regulāro interneta lietotāju 

- OECD līdere mobilo datu lietošanas apjomā 

- viena no pirmajām 5G interneta tehnoloģiju ieviesējām 

Universāla digitālā atslēga – visiem! 

Priekšnosacījums aktīvai digitālajai videi gan valsts gan komercsektorā ir Digitālā identitāte - Latvijas valdība savulaik pieņēma stratēģisku lēmumu nodrošināt valsts Digitālās identitātes pieejamību visiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem bez maksas. Tagad tā izmantojama viedkartes vai mobilās aplikācijas formā, kas veicināja plašu digitālo dokumentu izmantošanu un strauju digitālo pakalpojumu attīstību. Papildu veiksmes faktors: arī visiem digitālo komercpakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina iespēja piekļūt saviem pakalpojumiem ar iedzīvotāja "universālo digitālo atslēgu". Būtiski, ka Latvijā tā pieejama arī ārvalstniekiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai citādi ir aktīvi Latvijas tautsaimniecībā.  

Centralizēta e-pārvaldības sistēma gādā, lai iedzīvotāji un uzņēmumi Latvijā tiešsaistē jebkurā laikā un vietā var veikt teju jebkuru administratīvu darbību: pārbaudīt un deklarēt ienākumus, maksāt nodokļus un pieprasīt to atmaksu, pieteikties sociālo un veselības pakalpojumu saņemšanai – bezdarbnieka statusa saņemšanai, pensijām, sociālajiem pabalstiem, reģistrēties izglītības iestādēs un saņemt uzņēmējdarbības pakalpojumus. Tāpat tiešsaistē pieejamas e-receptes, kas ļauj medikamentus iegādāties arī ārvalstīs, kā arī digitāli drošā veidā var veikt auto pirkšanas un pārdošanas darījumus un saņemt attālinātos notāra pakalpojumus, lai pirktu, pārdotu īpašumu un apstiprinātu darījumus, kā arī pieejami daudzi citi pakalpojumi. 

Mākslīgā intelekta valodas tehnoloģiju flagmanis 

Durvis uz arvien plašāku digitālo pakalpojumu ieviešanu Latvijā pēdējā piecgadē pavēra mākslīgā intelekta un valodas tehnoloģiju lietojums valsts pārvaldē, kas nozīmē neatsveramu laika, cilvēkresursu un arī dabas resursu ietaupījumu. 

“Mēs esam pirmā valsts pasaulē, kas nacionālā līmenī ieviesusi pati savu mākslīgā intelekta valodas tehnoloģiju platformu hugo.lv. Tā nodrošina valsts pārvaldes saturam pielāgotus mašīntulkošanas, runas atpazīšanas un balss sintēzes pakalpojumus, kas plaši izmantoti un integrēti dažādos e-pakalpojumos Latvijas valsts pārvaldē. Šis Latvijas nacionālās valodu tehnoloģijas platformas koncepts šobrīd guvis arī plašu starptautisku interesi. Kopā ar vietējiem partneriem esam ieviesuši līdzīgus risinājumus arī Igaunijā, Islandē, Maltā un Horvātijā,” stāsta tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde” starptautiskā biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš. 

Valodas tehnoloģiju mērķtiecīga attīstīšana un integrēšana e-rīkos līdz ar ģeneratīvā mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām Latvijā ļāvusi veiksmīgi attīstīt arī virtuālos asistentus, ko lieto jau vairāk nekā simts Latvijas valsts pārvaldes iestādes un institūcijas. Virtuālais asistents sniedz atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem un palīdz arī vienkāršāku problēmu risināšanā, nodrošinot ērtu saziņu ar valsts iestādēm 24/7 režīmā, atbrīvojot ierēdņu laiku sarežģītāku jautājumu risināšanai. 

“Valodas tehnoloģijas ir digitalizētas valsts pārvaldes nākotne visā pasaulē. Tās ļauj automatizēt un efektivizēt saziņu, pārvarēt valodas barjeras, dod neatsveramu artavu informācijas pieejamībā un tās aprites ātrumā,” saka K.Kauliņš. 

Viedas pilsētas rīki 

Latvijas galvaspilsētā Rīgā pēdējo gadu fokuss ir viedās pilsētas vīzija. Pilsēta veiksmīgi īstenojusi IKT infrastruktūras modernizāciju, tostarp izveidojot centralizētu digitālo pakalpojumu vadības sistēmu, kā arī īstenojusi virkni viedās pilsētas pilotprojektu, kas vērsti uz mobilitāti, energoefektivitāti un sabiedrisko drošību. Iedzīvotāji īpaši novērtē arī atvērto datu principu: GEO RIGA platformā var redzēt un izmantot visu pašvaldības rīcībā esošos pilsētas ģeotelpisko informāciju. 

Lielu interesi citviet pasaulē izpelnījušies daudzi Rīgā un Latvijā ieviestie mobilo tehnoloģiju un 5G tīkla projekti. Sadarbībā ar mobilo sakaru un tehnoloģiju uzņēmumu “LMT” Rīgā un citās Latvijas pilsētās ieviesta transporta uzraudzības sistēmu (TMS), kas attālināti uzrauga satiksmi krustojumos, sniedz noderīgus datus un palīdz konstatēt satiksmes pārkāpumus. Rīgas pilsēta cer drīzumā ieviest arī pilnībā funkcionējošu pilsētas mēroga tranzīta sistēmu digitālo dvīni. 

“Pateicoties NB-loT tīkla tehnoloģijām, viedie skaitītāji ūdenssaimniecības uzņēmumos attālināti nolasa rādījumus, veic automatizētu rēķinu sagatavošanu un nekavējoties fiksē tehniskas problēmas. Nākotnē šos risinājumus plānots ieviest arī citās nozarēs. Izstrādes stadijā ir projekts dronu koridora izveidei virs nozīmīgām ierobežotas piekļuves vietām Rīgā, kas pašvaldības policijai ļaus izmantot bezpilota lidaparātu tehnoloģijas, lai uzlabotu drošību uz ūdens un atklātu dažādus pārkāpumus. Būtisks sasniegums ir arī 5G tīkla inovācijas – šovasar Rīgas ostā notika pasaulē pirmā zināmā pilna mēroga 5G jūras savienojamības demonstrācija, kuras laikā varēja reāllaikā vērot 5G multi-hop principu darbībā, nodrošinot liela datu apjoma pārsūtīšanu no kuģa uz kuģi, no drona uz kuģi un no kuģa uz ostu. Uzticams, netraucēts ātrgaitas 5G pārklājumu virs ūdens klātām teritorijām ir īpaši nozīmīgs, palielinoties pieprasījumam pēc autonomajiem kuģiem un laivām, sensoriem, droniem, jūras vēja turbīnām un citām savienotām ierīcēm, kurām datu piegādei ir nepieciešami tīkli, tāpēc šis risinājums izraisījis plašu interesi arī citās pasaules ostās,” dažus no interesantākajiem risinājumiem uzskaita uzņēmuma LMT valdes loceklis un viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis.

Raksta tapšana finansēta ar Atveseļošanas fonda atbalstu. Par raksta saturu atbild tikai autors. Materiālā paustais neatspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas oficiālo viedokli.