Latvijas Bankas simtgadē atskatīsies pagātnes veikumā un iezīmēs nākotnes izaicinājumus

2022. gada 1. novembrī apritēs 100 gadu kopš Latvijas Bankas dibināšanas. Šajā laikā izveidota institūcija, kas ir neatkarīga, kompetenta, ar ilgtermiņa skatījumu naudas politikas jautājumos, nodrošinot pamatu ilgtspējīgai valsts attīstībai.

Centrālās bankas simtgadi iecerēts atzīmēt visa 2022. gada garumā – atskatoties pagātnes veikumā un iezīmējot nākotnes izaicinājumus. Savā 100 gadu jubilejā Latvijas Banka vēlas dot sabiedrībai zināšanas, vēstures liecības, kultūras vērtības, svinēšanas un atklāšanas prieku. Vienlaikus iecerēts ieskatīties nākotnē – kā mūsu nauda, eiro, mainās reizē ar pasauli, iegūst jaunas, digitālas formas. Vienlaikus mainās arī centrālās bankas loma, uzdevumi, ieguldījums sabiedrības kopējā labumā.

"Kāds ir mūsu sapnis par Latvijas Banku nākamajos simt gados? Tur noteikti būs daudz pārmaiņu. Bet es esmu pārliecināts, ka bankas pamatos joprojām paliks – būt uzticamai, būt gudrai, būt neatkarīgai. Būt ar labumu sabiedrībai. Svinēsim šo gadu kopā. Svinēsim darot. Darot gudri un darot ar sirdi," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Šeit tikai daži no iecerētajiem pasākumiem:

• ciemiņu mēneša laikā maijā centrālās bankas durvis (ja vien to ļaus epidemioloģiskā situācija) tiks atvērtas ikvienam interesentam ar ekskursijām par Latvijas Bankas ēku arhitektūru, institūcijas vēsturi un tagadni, kā arī radošajām darbnīcām u.c. aktivitātēm;
• no maija līdz decembrim izstāde "No Ventspils līdz Valkai" viesosies deviņās Latvijas pilsētās, kurās savulaik atradās centrālās bankas filiāles. Izstāde ļaus atcerēties gan vietas un ēkas, gan notikumus un personības, kam bijusi nozīmīga loma Latvijas Bankas darbībā laikā no 1922. gada līdz 1940. gadam;
• oktobrī tiks atklāta un gandrīz četrus mēnešus Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs apskatāma izstāde "Vērtību zīmes", kuras vadmotīvs ir nauda kā nozīmīgs Latvijas tēla un valstisko vērtību simbols;
• novembrī plānots prezentēt Latvijas Bankas 100 gadu jubilejai veltītu zinātnisku izdevumu, kura autore ir vēsturniece Ineta Lipša, bet zinātniskais redaktors – vēsturnieks Aivars Stranga. Paplašinot līdz šim nepētīto nepublicēto avotu klāstu, grāmata parādīs Latvijas Bankas vadītājus lemšanas procesos un mijiedarbībā ar citām institūcijām un to līderiem no tās dibināšanas 1922. gadā līdz likvidēšanai 1940. gadā padomju okupācijas rezultātā;
• savā jubilejas gadā Latvijas Banka turpinās tradīciju un 3. novembrī rīkos augsta līmeņa starptautisku tautsaimniecības konferenci simtgades zīmē. Konferencē ar vadošo eiro zonas monetārās politikas lēmēju līdzdalību tiks diskutēts par šādām tēmām: centrālo banku nākotnes mandāts un tā ietekme uz centrālo banku stratēģiju; eiro mainīgā loma, nākotne un digitālā nauda; finanšu sektora loma un transformācija;
• u.c. pasākumi.

Detalizēta informācija gan par Latvijas Bankas simtgadi, gan plānotajiem pasākumiem – tīmekļvietnē https://www.bank.lv/par-mums/lb100.

1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna bija jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu īstenot sekmīgu monetāro politiku, tika izveidota Latvijas Banka, kam tika piešķirtas lata banknošu (Latvijas Bankas naudas zīmju) emisijas tiesības.

Latvijas Bankas pagaidu statūti tika apstiprināti 1922. gada 19. septembrī ar Ministru kabineta lēmumu, un tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. Banku nodibināja uz Valsts krāj- un kredītbankas bāzes, Latvijas Bankai 1922. gada 1. novembrī pārņemot tās aktīvus un pasīvus. Latvijas Banka veica gan tiešo valsts centrālās bankas uzdevumu – naudas zīmju emisiju, to nodrošinājuma un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.

1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja Sarkanā armija, un 5. augustā Latvija tika inkorporēta PSRS. Tika nacionalizētas kredītiestādes, kuras kļuva par Latvijas Bankas nodaļām, bet par Latvijas Bankas juridiskās likvidācijas datumu uzskatāms 1940. gada 10. oktobris. Ar šo dienu Latvijas Bankas vietā stājās PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskais kantoris kā centralizētās PSRS banku sistēmas sastāvdaļa. Latvijā pakāpeniski tika ieviesta PSRS naudas sistēma. Iedzīvotājus iepriekš nebrīdinot, 1941. gada 25. martā anulēja latu.

Neatkarības kustībai iegūstot spēku, 1990. gada 2. martā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma likumu "Par bankām" un lēmumu "Par Latvijas Banku". Tas noteica, ka Latvijas PSR tiek dibināta (faktiski – atjaunota) Latvijas Banka – vietējā centrālā banka – patstāvīga valsts banka, naudas emisijas centrs, banku banka attiecībā pret komercbankām, valsts budžeta kases izpildes organizatore un ekonomikas regulētāja ar monetārās politikas instrumentiem. Taču tikai pēc 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un PSRS sabrukuma ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 3. septembra lēmumu "Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju" Latvijas Banka kļuva par reālu centrālo un emisijas banku.

Latvijas Bankas kā valsts centrālās un emisijas bankas statusu galīgi nostiprināja 1992. gada 19. maijā pieņemtie Latvijas Republikas likumi "Par bankām" un "Par Latvijas Banku". Pirmo reizi Latvijā likumdošanas ceļā tika nodrošināta valsts centrālās bankas neatkarība no valdības politikas.

Mūsdienās, rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka veic vairākus ikvienam iedzīvotājam, finanšu tirgiem un sabiedrībai kopumā nozīmīgus uzdevumus:

– līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;

– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;

– veic valsts vienotā naudas pārbaudes centra – Valsts analīzes centra un Monētu valsts analīzes centra – funkcijas, nodrošinot aizdomīgu naudas zīmju pārbaudi un viltojumu identifikāciju un analīzi;

– uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;

– pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;

– darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;

– sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;

– uztur un attīsta Kredītu reģistru;

– konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.

Informāciju sagatavoja Latvijas Bankas preses dienests. Kontakti: Tālr.: 67022594; 67022384, presesdienests@bank.lv, bank.lv | makroekonomika.lv | naudasskola.lv. Publicitātes foto.