Latvijas Bankas eksperte: Kas jauns pasaulē moderno maksājumu jomā?

Finanšu pakalpojumu nozare atrodas ievērojamu pārmaiņu vidū, to būtiski paātrinājusi Covid-19 pandēmija. Cilvēku maksājumos lielāku lomu ieņem bezskaidrās naudas maksājumi, kas izvirza izaicinājumus iekļaušanas jomā, lai šis inovāciju ātrvilciens neaiztraucas prom, stacijā atstājot kādu, kuram nav tik viegli apgūt visu jauno.

Mūsdienu digitālajā laikmetā transformējas itin viss, arī maksājumi, kļūstot arvien inovatīvāki.

Šajā rakstā aplūkošu būtiskākās tendences maksājumu jomā, šoreiz uzsvaru liekot uz aktualitātēm citur pasaulē.

Svarīgākais īsumā

• Arvien aktuālāki kļūst finansiālās iekļaušanas izaicinājumi, lai ikvienam būtu pieeja modernajiem maksājumiem un finanšu pakalpojumiem;
• Tas veicinājis digitālo maciņu attīstību, šis maksājumu veids jau drīzumā aizņems vairāk nekā pusi e-komercijas darījumu, un ir īpaši populārs jaunattīstības valstīs;
• Zibmaksājumu ieviešana mainījusi maksājumu paradumus, īpaši Eiropā, kā arī veicinājusi jaunu pakalpojumu attīstību, piemēram, zibprasījumus, kas dos grūdienu uzņēmējdarbībā;
• Nebanku (FinTech) nozares spēlētāji arvien aktīvāk konkurē ar tradicionālajām komercbankām un to ierastajiem pakalpojumiem, kas patērētājam var nozīmēt labākus un lētākus maksājumus.

Finansiālā iekļaušana

Viena no būtiskākajām tendencēm pasaulē ir finansiāla iekļaušana. Latvijā, rēķinot vidējo rādītāju, uz vienu iedzīvotāju ir pat vairāk nekā viens bankas konts. Saskaņā ar Global Findex datiem bez konta bankā mūsu valstī ir aptuveni 7% pieaugušo. Taču pasaulē kopumā situācija ir daudz sliktāka. Pasaules Bankas dati liecina, ka 2017. gadā bez bankas konta bija aptuveni 1.7 miljardi cilvēku, īpaši izteikti tas bija vērojams Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā, kur atsevišķās valstīs pat 70% no pieaugušo iedzīvotāju nebija bankas konta.

Vēl 2014. gadā Pasaules Banka izvirzīja mērķi panākt, lai līdz 2020. gadam ikvienam pasaules iedzīvotājam vecumā virs 18 gadiem būtu iespēja piekļūt darījumu kontam naudas uzglabāšanai un maksājumu veikšanai un saņemšanai. Joprojām esam tālu no šī mērķa sasniegšanas, taču kopš tā laika maksājumu iespējas ir būtiski paplašinājušās, piemēram, ar dažādiem lokāliem risinājumiem, kas ļauj lietotājiem veikt un saņemt maksājumus, izmantojot bankas kontus vai digitālos maciņus, kas saistīti ar viņu valsts ID, mobilā tālruņa numuru vai e-pasta adresi.

Jaunattīstības valstīs finansiālo iekļaušanu veicina mobilās ierīces un piekļuves nodrošināšana izdevīgiem, ērtiem maksājumu pakalpojumiem. Tiek lēsts, ka līdz 2025. gadam viedtālruņu izplatība visā pasaulē sasniegs 80%, ko veicinās to izplatība tādās jaunattīstības valstīs kā Indonēzija, Pakistāna un Meksika.

Digitālo maciņu uzvaras gājiens

Arvien populārāki kļūst arī digitālie maciņi. Digitālais maciņš ir klienta viedierīcē izveidots digitālās naudas glabāšanas rīks, kas tiek aizsargāts ar kādu no stingrās autentifikācijas instrumentiem, piemēram, tādiem kā mums labi zināmais Smart-ID. Digitālais jeb elektroniskais maciņš var atrasties jebkurā elektroniskā ierīcē, gan mobilajā tālrunī, gan datorā. Ar to apzīmē elektronisko datu nesēju ar iebūvētu čipu, kas ļauj uzglabāt digitālu naudu un veikt dažādus pirkumus, transakcijas un naudas pārsūtīšanu. Tas var būt arī tiešsaistes serviss vai programmatūra, kuras pamatmērķis ir nodrošināt vienas darījuma puses transakciju ar elektronisko naudu apmaiņā pret tirgotāja puses precēm vai pakalpojumiem. Digitālie maciņi ļauj patērētājiem ielādēt un saglabāt maksājumu metodes un piekļūt finansējuma avotiem, piemēram, kartēm vai kontiem, savās mobilajās ierīcēs.

Saskaņā ar finanšu tehnoloģiju uzņēmuma FIS ziņojumu 2020. gadā uz digitālo maciņu balstītu darījumu izmantošana visā pasaulē pieauga par 7%, un līdz 2024. gadam tie veidos vairāk nekā pusi no visiem e-komercijas maksājumiem visā pasaulē, jo patērētāji pāriet no maksājumu karšu darījumiem uz maksājumiem, kas balstīti kontos un QR kodos.

Šī tendence iezīmē vēl vienu būtisku virzienu. Ir sākusies sacensība starp maksājumu infrastruktūrām. Parastais maksājumu pakalpojumu lietotājs reti kad iedziļinās maksājumu apstrādes aizkulisēs, taču šajā neredzamajā pasaulē kūsā dzīve un notiek cīņa, lai patērētājam piedāvātu savējās "maksājumu sliedes", pa kurām naudu nogādāt adresātam viņa digitālajā kabatā.

Pārmaiņas maksājumu paradumos

Latvijā un arī Eiropā kopumā arvien plašāk ikdienā tiek izmantoti zibmaksājumi. Šeit nākamais solis ir zibprasījumu pakalpojuma (Request-to-Pay) ieviešana, kas ļautu veikt maksājumus efektīvāk, ātrāk un drošāk, piemēram, ar QR koda palīdzību uz vietas tirdzniecības uzņēmumā, tirgotājam saņemot naudas līdzekļus kontā nekavējoties un bez liekām izmaksām.

Globāli kļūst izteiktāka tendence, ka maksājumu iniciēšana no kartēm un tradicionālajiem kontiem arvien biežāk pāriet uz digitālajiem maciņiem. Starptautiskie maksājumu karšu tīkli un karšu maksājumu apstrādātāji, kas bieži atrodas ASV, saskaras ar spiedienu mainīt savu darbības modeli un ieviest jaunas inovācijas. Arī mākoņdatošanas un platformu infrastruktūras ārpakalpojumi maksājumu apstrādē kļūs arvien nozīmīgāki.

Arī veidi, kā norēķināties par pirkumiem, ir pārmaiņu priekšā. Klasisko POS termināļu laikmets tuvojas noslēgumam, attīstoties programmatūrai, kas pārvērš jebkuru ierīci par tirdzniecības vietu, tātad jebkas var tikt izmantots kā karšu pieņemšanas terminālis. Tagad darījums var notikt jebkurā iepirkšanās un pirkšanas laika līnijas punktā; tā var būt fiziska vai digitāla. Tas nozīmē, ka tirdzniecības vietai ir izaicinājums darīt vairāk, nekā tikai apstrādāt darījumus. Mūsdienās robeža starp klātienes un attālināto maksājumu vidi dažos tirgos ir kļuvusi tik neskaidra, ka tā vairs nepastāv. Arī pie mums jau atnākušas šādas vēsmas un ir uzņēmumi, kas jebkuru tālruni ar NFC funkcionalitāti pārvērš par karšu termināli, kurā iespējams norēķināties ar jebkuru bezkontakta karti.

Aktivizējas nebanku pakalpojumu sniedzēji

Līdz šim pārrobežu maksājumu veikšanai tradicionāli tika izmantots korespondentbanku modelis. Taču tas ir gan ilgs, gan dārgs process, līdz ar to zemu izmaksu zibmaksājumu pasaulē aktivizējušies nebanku pakalpojumu sniedzēji (FinTech uzņēmumi). Jauni spēlētāji un risinājumi plašā mērogā konkurē ar banku un karšu risinājumiem. Kā piemēru var minēt P27 iniciatīvu Skandināvijas reģionā, integrējot 27 miljonus iedzīvotāju no četrām valstīm un valūtām vienā zibmaksājumu sistēmā.

Nesen Lielbritānijas maksājumu iestāde Pay.UK veica ātrāko maksājumu, kāds jebkad no Austrālijas tika nosūtīts saņēmējam Apvienotajā Karalistē – maksājuma apstiprinājums un līdzekļi bija pieejami 36 sekunžu laikā. Singapūra un Taizeme iedarbinājušas savas sistēmas PayNow un PromptPay, ļaujot reģistrētajiem lietotājiem jebkurā sistēmā uzreiz sūtīt naudu starp abām valstīm, izmantojot tikai mobilā tālruņa numuru.

Tuvākajos gados pārrobežu maksājumi kļūs par vienu no aktuālākajām tēmām maksājumu jomā. Ne tikai vietējie, bet arī globālie maksājumi kļūs ērtāki, ātrāki un, cerēsim, arī lētāki.

Digitalizācija ir viens no maksājumu tendenču virzītājspēkiem. Būtiska lieta, kas vieno visas šīs tendences, ir pāreja no smagnējiem, lēniem un dārgiem risinājumiem uz ātrākiem, lētākiem, vienkāršākiem un savstarpēji savietojamiem risinājumiem, kas atvieglo gan patērētāju, gan tirgotāju dzīvi lokālā un starptautiskā mērogā. Arī Latvijā ejam ceļu, kas padarīs mūsu ikdienas pirkumus vienkāršākus un ātrāku, attīstot zibprasījumus, kas, cerams, ar laiku iedzīvosies mūsu ikdienā tāpat kā zibmaksājumi un zibsaites, kuru skaits decembrī pārsniedza jau 600 000.

Informāciju sagatavoja Edīte Gailiša, Latvijas Bankas maksājumu eksperte. Kontakti: info@bank.lv.

bank.lv