Latvija iegūst CERN asociētās dalībvalsts statusu

No 1. jūlija Latvija ir Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) asociētā dalībvalsts. Šajā statusā Latvija turpina sadarbību kvalitatīvi jaunā pakāpē ar lielāku pienesumu valsts ekonomikai, zinātnei un pozitīvo ietekmi uz valsts izaugsmi kopumā.

Kļūšana par CERN asociēto dalībvalsti Latvijas zinātniekiem pavērs plašas iespējas strādāt vienā no pasaules spēcīgākajiem zinātnes centriem, savukārt Latvijas uzņēmējiem – iespēju piedalīties CERN iepirkumos un piedāvāt savus produktus un pakalpojumus, kas nepieciešami zinātniskās darbības nodrošināšanai.

“Latvijas dalība CERN ir svarīgs solis mūsu izaugsmes ceļā. Tā ir mūsu iespēja šajā sadarbībā gūto zinātnisko un tehnoloģisko pieredzi ieguldīt turpmākā mūsu ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju labklājības vairošanā,” iepriekš norādījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Maija beigās Saeima ratificēja Latvijas un CERN līgumu par CERN asociētās dalībvalsts statusa piešķiršanu Latvijai, rakstīja Labs of Latvia. Tas paredz Latvijai piešķirt CERN asociētās dalībvalsts statusu un tiesības piedalīties tās zinātniskajā programmā. Tāpat tas paredz dalību CERN mācību un izglītības programmās, turpinot un padziļinot sadarbību.

Latvijas zinātniekiem asociētās dalībvalsts statuss pavērs daudz plašākas iespējas iesaistīties CERN zinātnisko projektu īstenošanā. Asociētās dalībvalsts statusā Latvija varēs piedalīties visos CERN zinātnes projektos, kā arī mācību un izglītības programmās, un industrijas iepirkumos.

“CERN kļūst arī par mūsu laboratoriju – mēs būsim pilntiesīgi spēlētāji prestižā zinātnes klubā, kur strādā augstākās raudzes zinātnieki no visas pasaules un kur top globāli nozīmīgas inovācijas, kas būtiski maina pasauli,” uzskata Latvijas pārstāvis CERN un RTU profesors Toms Torims.

Ieguvums dažādās jomās

Iegūstot asociētās dalībvalsts statusu, Latvija gūs atdevi no CERN gan izglītībā un zinātnē, gan ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Latvija piedalīsies organizācijas augstākās lēmējinstitūcijas – padomes – darbā, kā arī strādās CERN Finanšu un zinātnes komitejā. Latvijas zinātniekiem būs iespēja slēgt darba līgumus ar CERN, piedaloties centra zinātnes projektos, savukārt topošie zinātnieki – doktoranti – varēs savus doktora darbus izstrādāt CERN un arī piedalīties CERN vasaras skolās, gūstot vērtīgu pieredzi un iespēju strādāt ar pasaules spēcīgākajiem zinātniekiem.

Latvijas skolēni un skolotāji varēs piedalīties izglītības programmās – apmeklēt CERN un papildināt savas zināšanas par augstas enerģijas daļiņu fiziku un visdažādākajām tehnoloģijām. Tāpat ieguvēji būs industrijas pārstāvji, jo viņiem būs iespēja piedalīties CERN iepirkumos, piegādājot centram nepieciešamās preces un pakalpojumus. Lai palīdzētu uzņēmējiem, Latvijai būs arī savs koordinators sadarbībai ar industriju, un viņa pienākumos būs nodrošināt Latvijas uzņēmējus ar nepieciešamo informāciju par CERN iepirkumiem.

Atbalsta zinātnes izcilību

Sadarbība ar CERN kopš 2016. gada ir veicinājusi Latvijas zinātnes izcilību un starptautiski konkurētspējīgu informācijas tehnoloģiju un elektroniskās industrijas uzņēmumu attīstību. Latvijas skolēniem, studentiem un fizikas skolotājiem ir bijusi iespēja gūt jaunas zināšanas, iesaistoties CERN izglītības programmās, tādējādi palielinot interesi par fizikas un citu dabaszinātņu un inženierzinātņu priekšmetu apguvi.

Kopš 2020. gada oktobra Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotajā valsts pētījumu programmā “Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas” RTU, LU un LU Cietvielu fizikas institūts īsteno projektu “Virsotnes kvarka un Higsa bozona pētījumi CMS eksperimentā, kristāla scintilatoru, CMS apakšdetektoru un daļiņu paātrinātāju tehnoloģiju attīstīšana lietišķam pielietojumam, sadarbībā ar CERN”.

RTU un LU top jauna kopēja doktorantūras studiju programma “Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas”, rakstīja Labs of Latvia. Iecerēts, ka primāri tajā studēs Latvijas un pārējo Baltijas valstu doktoranti, tā stiprinot vienotu Baltijas izglītības un zinātnes telpu. Pirmie studenti šajā programmā studijas varētu sākt 2021. gada rudens semestrī.

LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) Lāzeru centrs ir kļuvis par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN Antiūdeņraža eksperimenta AEgIS partneri, rakstīja Labs of Latvia. LU un CERN noslēgtā vienošanās paredz Lāzeru centra iesaisti pozitronu detektora izstrādē un ieviešanā, lāzera mijiedarbības ar atomiem un antiatomiem analīzē, kā arī citu eksperimenta sadaļu īstenošanā.

RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes pētnieks Artūrs Ivanovs, strādājot CERN, ir izveidojis programmatūru robotam, kas katastrofu gadījumā varētu palīdzēt glābt cilvēkus tuneļos un citās grūti sasniedzamās vietās, rakstīja Labs of Latvia. Jaunais zinātnieks ir izveidojis radaru sistēmu, lai robots bezkontakta ceļā varētu atpazīt cilvēkus un uztvert viņu dzīvības pazīmes – elpošanu un sirdsdarbību. Robots vēl ir tapšanas stadijā, un primāri to izstrādā CERN drošības vajadzībām tunelī, kur darbojas viens no lielākajiem Eiropas Kodolpētniecības centra infrastruktūras elementiem – Lielais hadronu paātrinātājs. To izmanto eksperimentiem, lai novērotu jaunus fizikas fenomenus, un tieši ar šo paātrinātāju tika pierādīta Higsa bozona eksistence.

Veicina kodolpētījumu jomu kopš 1953. gada

Eiropas Kodolpētījumu organizācija (European Organization for Nuclear Research – CERN) ir Eiropas zinātniska organizācija, kas nodarbojas ar fundamentālās fizikas pētījumiem un ļoti plaša spektra tehnoloģiju izstrādi. Tā tika izveidota ar Konvenciju par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas izveidi, kuru 1953. gadā parakstīja 12 valstis. Šobrīd organizācijā ir 23 dalībvalstis, sešas asociētās dalībvalstis un trīs topošās asociētās dalībvalstis iestāšanas fāzē. CERN patstāvīgi strādā aptuveni 2500 darbinieku. Lai veiktu savus pētījumus, organizācijā ir strādājuši 12 tūkstoši vieszinātnieku no vairāk kā 70 valstīm.

Eiropas Kodolpētījumu organizācijas galvenais darbības mērķis ir starptautiskas liela mēroga pētnieciskas infrastruktūras darbības nodrošināšana augstas enerģijas daļiņu fizikas pētījumiem, kas pārsniedz atomfizikas darbības jomu. Pētījumi tiek veikti tikai civiliem mērķiem nolūkā veicināt Eiropas valstu zinātnisko un tehnisko sadarbību kodolpētījumu jomā.

CERN dibinātāju mērķis ir nodrošināt infrastruktūru Eiropas zinātniekiem, kas piedāvā visus nepieciešamos instrumentus augsta līmeņa pētījumu veikšanai. Vienlaikus CERN nav tikai laboratorija augstas enerģijas daļiņu fizikas pētījumiem, bet arī vieta, kur veidojas izcila starptautiskā sadarbība pētniecībā, tehnoloģijās un inovācijās.

Saistībā ar daļiņu paātrinātāju tehnoloģijām CERN regulāri tiek izstrādāti jauni veidi, metodes un tehnoloģiskie risinājumi, lai saprastu visuma fundamentālos pamatus. Organizācijā ir uzkrāta augsta līmeņa zinātniskā un tehnoloģiskā informācija, kura tiek pielietota ražošanā un ikdienā.

Informāciju sagatavoja Anda Asere, labsoflatvia.com.