Kokrūpniecība Latvijā – nozares izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Latvijas kokrūpniecības nozare ir nozīmīgs darba devējs un viens no valsts ekonomikas stūrakmeņiem, veidojot aptuveni piekto daļu no Latvijas preču eksporta, 30% no apstrādes rūpniecības kopapjoma. Neraugoties uz izaicinājumiem pēdējos gados, nozare turpina attīstīties, koncentrējoties uz augstas pievienotās vērtības produktiem un inovācijām, uzsver Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss. Daudziem Latvijas uzņēmumiem stabilas izaugsmes atslēga ir bijis aktīvs eksports, kas nodrošina noieta tirgus paplašināšanu un konkurētspēju. 

LKF norāda, ka nozares attīstība ir cieši saistīta ar globālajām tendencēm, un pēdējā gada laikā to ietekmējis pieprasījuma kritums būvniecībā. "Šobrīd ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā būvniecība ir piedzīvojusi nelielu bremzēšanos. Kokapstrādes nozarei, kur puse produkcijas tiek izmantota nekustamo īpašumu celtniecībā, remontēšanā vai labiekārtošanā, tas ir izaicinājums. Tomēr tas ir pārejošs posms, un jau tuvākajā gadā prognozējam izaugsmi." 

Neraugoties uz pieprasījuma kritumu, lielākajā daļā Latvijas kokrūpniecības uzņēmumu ir izdevies ne tikai saglabāt darbavietas, bet arī turpināt investīcijas attīstībā. Tas ir veicinājis noieta tirgu diversifikāciju un eksporta stabilitāti. Latvijas koksnes izstrādājumi 2024. gadā tika eksportēti uz 107 valstīm, no kurām lielākie tirgi bija Lielbritānija, Vācija un Dānija. Kopējā meža nozares eksporta vērtība pārsniedz 3,3 miljardus eiro, apliecinot nozares nozīmību Latvijas ekonomikā. 

Augstas pievienotās vērtības produktu attīstība 

Kokrūpniecības attīstība ir cieši saistīta ne tikai ar kokapstrādi, bet arī ar ilgtspējīgu mežsaimniecību – meži aizņem pusi Latvijas teritorijas, un to pārvaldībā arvien plašāk tiek izmantotas modernās tehnoloģijas. “Meža nozares inovācijas bieži vien neparādās avīžu virsrakstos, bet mūsu lielākie sasniegumi slēpjas detaļās – milimetru un sekunžu ietaupījumos, kas summāri rada milzīgu efektivitātes pieaugumu un ievērojamus rezultātus ilgtermiņā," skaidro Klauss. 

Pēdējos gados arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Uzņēmums "Latvijas Finieris" šobrīd izbūvē jaunu bioloģiskās līmes rūpnīcu, "CEWOOD" Alūksnē paplašinājis koka-cementa plātņu ražošanu, savukārt "Latvāņi" Madonā inovē koka logu sagatavju ražošanu, par ko saņēmuši nozares balvu "Zelta čiekurs". 

Kristaps Klauss atspēko mītu, ka Latvijas kokrūpniecība koncentrējas uz neapstrādātas koksnes eksportu: "2023. gadā kokrūpniecība ieņēma trešo vietu starp apstrādes rūpniecības nozarēm pēc pievienotās vērtības uz darbinieku. Augstāki rādītāji bija tikai farmācijai un elektronikai. Mēs redzam iespējas turpināt attīstīties – pievienot vairāk dizaina un inovāciju mēbelēm, uzlabot plāšu un dēļu pārstrādi. Lai gan apaļkoki veido tikai 10% no eksporta, mērķis ir to samazināt līdz nullei. Uz to arī pakāpeniski ejam – tiek veiktas investīcijas, vairotas zināšanas un apgūti jauni noiet tirgi." 

Fokuss uz eksportu 

LKF uzsver, ka Latvijas kokrūpniecības uzņēmumi jau šobrīd veiksmīgi konkurē globālajos tirgos. Piemēram, "Nordic Homes" specializējas koka karkasa moduļu tehnoloģijās un fokusējas uz eksportu, un tā galvenie tirgi ir Vācija, Islande, Zviedrija, Fēru salas un Lielbritānija.  

“Nozares lielākie izaicinājumi joprojām saistīti ar izejmateriālu cenu svārstībām un starptautisko piegādes ķēžu traucējumiem. Nākotnē sagaidāms, ka nozarē arvien lielāku lomu ieņems automatizācija un zaļās enerģijas risinājumi. Tajā pašā laikā koks kā būvmateriāls kļūst arvien populārāks, īpaši Ziemeļvalstīs un citviet Eiropā, kur pieaug ilgtspējīgas būvniecības prasības. Šī tendence, protams, ir ļoti pozitīva arī mūsu uzņēmumam. Prognozējams, ka nākotnē koks tiks vēl plašāk izmantots daudzstāvu un industriālajā būvniecībā, pateicoties tā ekoloģiskajām priekšrocībām un modernajām tehnoloģijām,” stāsta “Nordic Homes” tirdzniecības vadītāja Linda Okmane. 

Piemēram, koka karkasa moduļi, ko ražo “Nordic Homes”, ir piemēroti ne tikai privātmājām, bet arī daudzstāvu ēku būvniecībai. Piemēram, Zviedrijā Latvijas uzņēmums īstenojis gan vairākus desmitus rindu māju, gan daudzstāvu ēku būvniecības projektus. 

Izaugsmē palīdz specializācija sarežģītos risinājumos 

Tikmēr “ZAZA TIMBER” veicis ievērojamas investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē un strādā pie dažāda mēroga un sarežģītības projektiem gan Latvijā, gan citviet Eiropā. Ar šīs Latvijas uzņēmuma grupas līdzdalību tapuši biroji un dzīvojamās ēkas, sporta būves, tilti, koncertzāles, estrādes, kā arī dažāda veida saimnieciskās ēkas. Projekti ārpus Latvijas nodrošina aptuveni 60% grupas ienākumu, un galvenais eksporta tirgus ir Ziemeļvalstis, lai gan uzņēmums realizējis projektus arī tālākos reģionos, tostarp Austrālijā un Marokā. Uzņēmums savu straujo izaugsmi skaidro ar vairāku darbības virzienu sinerģiju – koka konstrukciju ražošanu, būvniecību un projektēšanas pakalpojumu nodrošināšanu.  

“Ziemeļvalstu būvniecības tirgus, kurā koks tiek plaši izmantots, šobrīd ir nedaudz pieklusis, ko apliecina arī dati par izsniegto būvatļauju skaitu. Tomēr “ZAZA TIMBER” nav standartprodukcijas ražotājs, un mēs spējam atrast projektus, kas atbilst mūsu ražošanas profilam. Mūsu koka būvkonstrukcijas ir lielizmēra, līdz pat 32 metrus garas, reizēm liektas vai tādas, kas prasa sarežģītu, augstas precizitātes lielizmēra CNC (automatizēta kokapstrāde ar robotu) apstrādi, kā arī tām jābūt sagatavotām gala montāžai būvlaukumā – ar rūpnīcā iestrādātiem tērauda stiprinājumiem un virsmas apstrādi. Sarežģītākos gadījumos mūs saviem klientiem iesaka citi ražotāji. Priekšrocība ir arī spēja nodrošināt vairākus pakalpojumus vienlaikus, piemēram, projektēšanu un ražošanu, ražošanu un montāžu vai visus trīs,” stāsta uzņēmuma zīmola un komunikācijas vadītājs Āris Dreimanis. 

“ZAZA TIMBER” pārstāvji uzsver, ka koka konstrukcijas piedāvā iespēju realizēt daudzveidīgus un inovatīvus risinājumus, turklāt koka būvju popularitāte turpina pieaugt gan Latvijā, gan visā Eiropā. “Koka būves pasaulē piedzīvo renesansi – projektēšanas zinātne, ražošanas un būvniecības tehnoloģijas mūsdienās ļauj no koka būvēt lielas, drošas un skaistas celtnes. To veicina arī Zaļā kursa nostādnes. Redzot augošo pieprasījumu, uzņēmums mērķtiecīgi investē attīstībā un rūpnīcas modernizācijā, lai nākotnē varētu realizēt vēl vērienīgākus, sarežģītākus un laikietilpīgākus projektus,” par uzņēmuma izaugsmes potenciālu saka “ZAZA TIMBER” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. 

Ārvalstīs novērtē spēju sniegt pilnu pakalpojumu spektru 

Latvijas “CLT Profi” uzņēmumu grupā ietilpst "CLT Profi", "Cross Timber Systems" un “Steel Profi”. Šie uzņēmumi specializējas CLT materiālu (krusteniski līmēti kokmateriāli) ražošanā, daudzstāvu un sabiedriskas nozīmes koka ēku projektēšanā, piegādē un montāžā eksporta tirgos, kā arī profesionālos lokšņu metāla apstrādes pakalpojumos. Nelielā apjomā uzņēmumos tiek ražotas arī privātmājas. Grupas saražotās produkcijas eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā apgrozījuma, un galvenie noieta tirgi ir Eiropas Savienības valstis, īpaši Somija, Dānija, Nīderlande, Beļģija un Vācija. 

Uzņēmumu grupas pārstāvji uzskata, ka atbilde uz būvniecības aktivitātes kritumu ir tieši augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana un ar to saistīto pakalpojumu attīstība eksporta tirgos. Ilgtspējīgas būvniecības tendences veicina masīvkoka konstrukciju popularitāti, un šobrīd to īpaši var novērot Ziemeļeiropā un Centrāleiropā, kur koka būvēm tiek piedāvāti dažādi gan valsts, gan cita veida atbalsta mehānismi. Tādējādi, pat ja kopējais būvniecības apjoms samazinās, koka būvniecība no šī krituma cieš vismazāk. 

“Šajās valstīs masīvkoka būvniecība attīstās straujāk, pateicoties labvēlīgam normatīvajam regulējumam un augstākai tirgus gatavībai izmantot koku kā primāro būvmateriālu. Lai gan attīstības temps dažādās valstīs atšķiras, kopumā vērojama tendence paplašināt koka izmantošanu būvniecībā. To arvien biežāk izvēlas gan privātmāju, gan publisko ēku būvniecībā, kā arī daudzstāvu ēku projektos. Strauji attīstās arī koka hibrīdbūvju risinājumi, kuros CLT tiek kombinēts ar citiem materiāliem, nodrošinot lielāku efektivitāti un pielāgojamību. Koka būvju pieprasījumu veicina gan arvien stingrākas CO₂ emisiju samazināšanas prasības būvniecībā, gan digitalizācija, kas ļauj precīzi modelēt un optimizēt koka konstrukcijas,” skaidro “CLT Profi” valdes loceklis Andris Dlohi. 

Pēdējo desmit gadu laikā “CLT Profi” un tās meitasuzņēmumi ir realizējuši aptuveni 800 būvniecības projektu visā Eiropā – sākot no privātmājām līdz skolām, bērnudārziem un daudzstāvu dzīvojamām ēkām. Uzņēmuma ražotais CLT materiāls pat izmantots Beļģijas polārās pētniecības stacijas būvniecībai Antarktīdā. “Domāju, ka mūsu galvenā konkurētspējas priekšrocība ir tieši pilna cikla pakalpojumi – projektēšana, ražošana un montāža,” saka A. Dlohi. 

Par nozares tālākajiem izaicinājumiem un attīstības perspektīvām tiks diskutēts "Kokrūpniecības nākotnes forumā 2025", kas notiks 12. februārī un pulcēs ekspertus un nozares līderus.