FM: Straujais ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu pieaugums nodrošina pārpalikumu kopbudžetā

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2024. gada septiņi mēneši konsolidētajā kopbudžetā noslēgti ar 590 miljonu eiro lielu pārpalikumu, kas ir būtiski augstāks nekā 88 miljonu eiro pārpalikums septiņos mēnešos pērn. Pozitīva bilance vērojama visos budžeta līmeņos. Pārpalikumu kopbudžetā sekmēja nozīmīgs ieņēmumu kāpums par 1,3 miljardiem eiro jeb 14,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ieņēmumiem veidojot 10,5 miljardus eiro.

Straujo ieņēmumu kāpumu lielā mērā nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, kas šā gada septiņos mēnešos saņemti gandrīz 1,6 miljardu eiro apmērā un ir par 645,2 miljoniem eiro jeb 68,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp šā gada maijā saņemts otrais maksājums no ES Atveseļošanas fonda (AF) 335,7 miljoni eiro, kā arī martā saņemts Taisnīgas pārkārtošanās fonda avanss 57,5 miljonu eiro.

Neskatoties uz augstu ĀFP ieņēmumu līmeni, izdevumi ĀFP projektiem divu plānošanas periodu pārejā ir mazāki nekā pērn un šā gada septiņos mēnešos samazinājušies par 94,6 miljoniem eiro jeb 10,8%, sasniedzot 781,7 miljonus eiro. Tostarp Kohēzijas politikas ES fondu izdevumi šā gada septiņos mēnešos bijuši 201,4 miljoni eiro, kas ir par 234,1 miljonu eiro mazāk nekā pirms gada. Jaunās investīciju iespējas ir normatīvās bāzes un projektu atlašu posmā, līdz ar to jaunu investīciju apjoma pieaugums sagaidāms turpmākos gados. Atveseļošanas fonda projektiem septiņos mēnešos veikti maksājumi 118,1 miljona eiro apmērā, kas ir 35% no gadā prognozētā apjoma.

Lielāks valsts budžeta maksājumu pieaugums sagaidāms gada nogalē tuvāk būvniecības sezonas beigām, īstenojot finansiāli ietilpīgākās investīcijas, piemēram, reģionālo ceļu uzlabošanu, daudzdzīvokļu un uzņēmējdarbības energoefektivitātes uzlabošanu, plūdu risku mazināšanas infrastruktūru, slimnīcu infrastruktūru un industriālo parku un teritoriju attīstīšanu reģionos. Tāpat RailBaltica projekta izdevumi 2024. gada septiņos mēnešos valsts pamatbudžetā bija vien 22,6% no gadā prognozētā apmēra, veidojot 75,3 miljonus eiro. Turpretī lauksaimniecības fondu (ELFLA un ELGF) izdevumi 229,1 miljona eiro bijuši būtiski augstāki nekā septiņos mēnešos pērn (par 92 miljoniem eiro), ko šā gada janvārī noteica izmaksu uzsākšana lauksaimniekiem jaunā Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ietvaros.

Pilnu ziņu ar pārskatu iespējams lasīt Finanšu ministrijas mājaslapā: https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/fm-straujais-arvalstu-finansu-palidzibas-ienemumu-pieaugums-nodrosina-parpalikumu-kopbudzeta.