ES Konkurētspējas padome konceptuāli vienojas par Eiropas rūpniecības un vienotā tirgus nākotnes attīstības virzieniem

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, pārstāvot Latvijas viedokli, š.g. 24. maijā piedalījās Briselē, Beļģijā notiekošajā Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē iekšējā tirgus un rūpniecības jautājumos. Sēdē dalībvalstis apstiprināja trīs Padomes secinājumu projektus, kas skar Eiropas rūpniecību, Vienoto tirgu un Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu par publiskajiem iepirkumiem ES.

Padomes secinājumu “Konkurētspējīga Eiropas industrija, kas virza mūsu zaļo, digitālo un noturīgo nākotni” mērķisir iezīmēt vadlīnijas rūpniecības politikas attīstībai nākamajā Eiropas Komisijas likumdošanas ciklā, līdz ar to tie aptver ļoti plašu jautājumu loku. Īpaša uzmanība secinājumos tiek pievērsta inovāciju sekmēšanai un finansējuma pieejamībai, lai nezaudētu ES rūpniecības starptautisko konkurētspēju.

Latvija atbalstīja padomes secinājumu apstiprināšanu, uzsverot, ka nepieciešams nodrošināt spēcīgu un konkurētspējīgu ES rūpniecību, kuru virza inovācijas. Diskusijā EM parlamentārais sekretārs J.Miezainis, paužot Latvijas nostāju, uzsvēra valsts atbalsta lomu uzņēmējiem, lai saglabātu rūpniecību Eiropā.

Sēdē Miezainis īpaši norādīja, ka, lai arī nedrīkst pieļaut, ka ES dalībvalstis tiek ierautas sacensībā ar partnervalstīm, ir jāveido spēcīgs Eiropas valsts atbalsta ietvars. Tāpēc ES ir jāfokusējas uz sekojošām prioritātēm:

•  administratīvā sloga samazināšanu, lai piesaistītu vairāk investīciju;
•  piekļuves nodrošināšanu finansēm;
•  atbalstošas un mērķtiecīgas valsts atbalsta sistēmas izveidi;
•  zemākām enerģijas izmaksām;
•  tirdzniecības politikas īstenošanu, kas atbalsta rūpniecību.

Latvijas ieskatā, vajadzētu ātrāk risināt arī atļauju jautājumus atjaunojamo energoresursu (RES) ieviešanai, lai sasniegtu nospraustos vides mērķus. Savukārt attiecībā uz Eiropas kopējo svarīgo interešu projektu (IPCEIs) īstenošanu nepieciešams vienkāršot procedūras, lai mazo dalībvalstu uzņēmumiem būtu lielākas iespējas tajos iesaistīties. Valsts atbalstam ir nepieciešama sistēma, kas nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus un veicina vispārēju ekonomisko attīstību katrā ES reģionā.

Sanāksmes laikā dalībvalstu pārstāvji apstiprināja arī padomes secinājumus “Vienotais tirgus visu labā”, kas paredz izstrādāt jaunu Vienotā tirgus horizontālo stratēģiju, ar skaidriem uzdevumiem un konkrētiem izpildes termiņiem.

Latvija atbalstīja padomes secinājumus, iesniedzot arī priekšlikumu par nepieciešamām izmaiņām saistībā ar Kapitāla tirgus savienības atsauces pielīdzināšanu 2024.gada 17.-18.aprīļa Eiropadomes secinājumiem, kas tika atbalstīts no Beļģijas prezidentūras un dalībvalstu puses. Vienlaikus, Latvija uzsvēra nepieciešamību plānotajā jaunajā Vienotā tirgus stratēģijā iezīmēt konkrētus soļus tālākas integrācijas virzienā un nepamatotu šķēršļu novēršanā ar skaidriem termiņiem. Tāpat aicinājām uz rūpīgāku pakalpojumu integrācijas izpēti, jo pakalpojumi ir būtiski ES izaugsmei, tomēr tie joprojām saskaras ar lielākiem tirdzniecības šķēršļiem ES ietvaros salīdzinājumā ar precēm.