Citadele ekonomists: Latvijas eksports augustā sasniedz jaunu rekordu

• Šī gada augustā Latvijas preču eksports palielinājās par 32,3 % un sasniedza 1446,4 milj. eiro.
• Augustā importa pieaugums apsteidza eksportu un tirdzniecības deficīts pārsniedza 500 milj. eiro.
• Šī gada atlikušajos mēnešos un nākamā gada pirmajā pusē Latvijas eksports turpinās augt.

Latvijas preču eksports turpina strauji augt, un šī gada augustā tas ir sasniedza jaunu rekordu, pirmo reizi pārsniedzot 1,4 miljardus eiro mēnesī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada augustā Latvijas preču eksports palielinājās par 32,3 % salīdzinājumā ar pērno gadu un sasniedza 1446,4 milj. eiro. Spēcīgais Latvijas preču eksporta pieaugums ir saistīts ar joprojām ļoti lielo preču pieprasījumu pasaulē, kā rezultātā aug gan ražošanas apjomi rūpniecībā, gan preču un izejvielu cenas. Tomēr arī augustā importa pieaugums apsteidza eksportu, un salīdzinājumā ar 2020. gada augustu Latvijas preču imports palielinājās par 56,6 %, sasniedzot 1946,8 milj. eiro. Tādējādi Latvijas tirdzniecības bilance šogad turpina pasliktināties, un tirdzniecības deficīts augustā pārsniedza 500 milj. eiro. Tas ir vēsturiski otrs augstākais viena mēneša preču tirdzniecības bilances deficīts Latvijā.

Lielāks vai mazāks eksporta un importa pieaugums šobrīd vērojams gandrīz visās nozarēs. Šī gada augustā salīdzinājumā ar 2020. gada augustu koka izstrādājumu eksports ir audzis par 72,6 %, mēbeļu – par 34,9 %, metāla izstrādājumu – par 42,3 %, transportlīdzekļu detaļu – par 37,3 %, un graudaugu – par 15,4 %. Tikmēr importā augustā dominēja Airbaltic lidmašīnu piegāde no ražotāja, kā arī naftas produktu imports, kas, līdz ar naftas un dabasgāzes cenu kāpumu, salīdzinājumā ar pērno gadu pieauga par 2,2 reizēm. Lai arī straujais importa kāpums ir saistīts ar investīcijām un energoresursu cenu pieaugumu pasaules tirgos, tirdzniecības bilances pasliktināšanās pēdējos mēnešos ir arī signāls, ka ir jākļūst uzmanīgākiem ar ekonomikas sildīšanu uz budžeta deficīta rēķina, jo tas var veicināt ekonomikas nesabalansētību veidošanos.

Preču pieprasījums pasaulē šobrīd ir ļoti spēcīgs, jaunie rūpniecības pasūtījumi turpina augt un daudzās preču grupās ir zems krājumu līmenis, kas papildus veicina pieprasījumu. Spēcīgais pieprasījums un ierobežotās ražošanas jaudas ir pudeles kakli globālajā loģistikas sistēmā, kā arī lokāli COVID-19 uzliesmojumi dažādās pasaules vietās nozīmē to, ka piedāvājuma un pieprasījuma normalizēšanās pasaules tirdzniecībā nenotiks ātrāk par nākamā gada vidu. Tādēļ šī gada atlikušajos mēnešos un nākamā gada pirmajā pusē Latvijas eksports turpinās augt, un šogad kopumā eksporta pieaugums varētu pārsniegt 20 %. Vienlaikus, straujais energoresursu, kā arī transporta cenu kāpums pasaulē kļūst par nozīmīgu risku ekonomikas izaugsmei, jo cenu kāpums mazina iedzīvotāju pirktspēju un patēriņu. Papildus tam krājumi pakāpeniski tiks atjaunoti, COVID-19 pandēmijai mazinoties, pieprasījums pēc pakalpojumiem augs straujāk nekā pēc precēm, un valstu ekonomikas sildīšanas pasākumi neturpināsies mūžīgi. Tādēļ pēc jaunā gada Latvijas eksporta kāpums, visticamāk, būtiski samazināsies un nākamgad eksporta pieaugums nepārsniegs 10 %.

Informāciju sagatavoja Mārtiņš Āboliņš, Citadele ekonomists. Publicitātes foto.