Atbalstu zinātnisko pētījumu komercializācijai saņēmis jau 101 projekts
Atbalstu zinātnisko pētījumu komercializācijai saņēmis jau 101 projekts
Lai pastāstītu plašāk par realizētajiem projektiem LIAA Zinātnes komercializācijas nodaļa aicina interesentus piedalīties tiešsaistes seminārā “Pieredzes stāsti projektu komandām par pētniecības rezultātu komercializāciju”, kas norisināsies 27. jūlijā no plkst. 10:00 līdz 12:00 “Zoom” platformā. Intereses gadījumā lūdzam rakstīt uz e-pastu: tehnologijas@liaa.gov.lv.
Pasākumā savā pieredzē par pētījumu rezultātiem dalīsies četras komandas. Tās būs komandas no Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta, Rīgas Tehniskās universitātes, Agroresursu un ekonomikas institūta un Elektronikas un datorzinātņu institūta. Pētnieki iepazīstinās ar pieredzi termoelektriskā starojuma sensora izstrādē, dabiska termoiepakojuma jomā, pastāstīs par jaunas kailgraudu miežu šķirnes "Kornelija" izstrādi, kā arī dos ieskatu ultra platjoslu impulsu radara sensora (UPIRS) projekta rezultātos.
“Šobrīd veiksmīgi noslēgušies jau pieci projekti un četri no tiem ir gatavi dalīties ar iegūto pieredzi, kas varētu iedrošināt pārējo projektu realizētājus. Pēdējie divi gadi ar Covid-19 ierobežojumiem ir bijuši grūti arī zinātniekiem, daudz ko nācās darīt attālināti, bet rezultāti ir labi, jo izdevies noslēgt vairākus licenču līgumus par pētījumu izmantošanu gan Latvijā, gan ārvalstīs. Reālo atdevi no šīs programmas redzēsim tuvāko gadu laikā, jo lielākā daļa projektu vēl tikai sākuši savas izstrādes,” stāsta M.Kromāns.
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Organisko materiālu laboratorijas vadošais pētnieks Kaspars Pudžs atzinīgi vērtē programmas sniegtās iespējas: “Komercializācijas projektu programma dod fantastisku iespēju attīstīt tehnoloģijas. Lai gan brīžiem projektu administratīvais process, piemēram, iepirkumu procedūru nosacījumi netiek līdzi straujajām izmaiņām tehnoloģiju pasaulē. Reti kurā tehnoloģijā, rakstot projektu pieteikumu, var visu paredzēt, tehnoloģijas mainās un arī potenciālie tirgi mainās, kas ar lielu varbūtību nozīmē, to, ka arī pati attīstāmā tehnoloģija attīstīsies projekta gaitā, un tas savukārt nozīmēs jaunas vajadzības. Līdz ar to novērtējam, ka LIAA bija pietiekami elastīgi. Tas noteikti ļāva sasniegt labāku rezultātu”.
Pudža kolēģis un institūta komercdarbības konsultants Ģirts Ozoliņš min arī piesardzības un dažādu izaicinājumu aspektus, kā arī komercializācijas un biznesa profesionāļu piesaistes nozīmi jau projekta sākuma stadijā: “Ir vitāli svarīgi, ka biznesa cilvēks projektā tiek piesaistīts no paša sākuma vai pēc iespējas agrāk, jo tad ir lielāka iespēja ātrāk atrast labus potenciālos biznesa partnerus un tehnoloģijas komercializētājus, kā arī noskaidrot kritiski svarīgas atsauksmes no industrijas, saprast, kas ir jāpilnveido, jāmaina.”
“Ir jābūt diezgan uzmanīgiem ar intelektuālo īpašumu un konfidenciālās informācijas neizpaušanu - principā visu laiku ir jāpiedomā kam ko varam stāstīt un ko nevaram. Šie projekti un tehnoloģijas ir agrīnā stadijā, tāpēc bieži intelektuālais īpašums nav aizsargāts, vai patents ir/tiks iesniegts projekta laikā, bet sarunas ar industriju un potenciālajiem gala lietotājiem jebkurā gadījumā jāuzsāk jau paralēli,” saka Ozoliņš.
“Par labajiem projekta rezultātiem, strādājot pie tehnoloģijas kailgraudu miežu šķirnes “Kornēlija” attīstībai, apliecina projekta izmērāmie rezultāti. Intelektuālā īpašuma jeb šķirnes selekcionāra tiesību aizsardzība iegūta visā ES teritorijā. Jau pēc projekta realizācijas beigām šķirne aizsardzību ieguvusi Norvēģijā, turpinās ASV iesniegtā pieteikuma izvērtēšana,” iespaidus par līdzšinējiem tehnoloģijas rezultātiem atklāj Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Māra Bleidere.
“Īstenojot tehnoloģijas attīstību, iegūtas jaunas zināšanas šķirnes ražīguma, augstākas graudu kvalitātes un audzēšanas risku mazināšanai. Izstrādātas šķirnes ‘Kornelija’ audzēšanas un kvalitatīvas sēklas ieguves vadlīnijas. Sadarbība realizēta ar 11 pārtikas nozares uzņēmumiem. Izstrādāti trīs jauni, tostarp funkcionāli produktu prototipi. Projekta noslēguma fāzē kopā noslēgti 6 licences līgumi ar lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā un Zviedrijā,” stāsta Bleidere.
Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Ilze Vamža atzinīgi vērtē dalību projekta izstrādes pasākumos: “No mūsu puses varam teikt, ka šī bija ļoti noderīga pieredze. Projekts “Dabisks termoiepakojums”, RTU komandai bija lēciens nezināmajā, tomēr šobrīd ir iegūta neaizstājama pieredze, kas tiks izmantota arī citu pētniecības rezultātu virzīšanai tirgū. Nu jau strādājam pie vēl trīs LIAA finansētiem komercializācijas projektiem, kuros iegūstam pieredzi un kontaktus dažādos tirgos un nozarēs.”
Pētniece norāda arī uz vizuālās identitātes nozīmi komercializācijas piedāvājuma virzībā prioritārajos tirgos un atklāj, ka tika izstrādāts tehnoloģijas logotips un interneta vietne, kā arī sociālo tīklu profili un digitālā mārketinga rīki, kuri pielietoti ārkārtas situācijas apstākļos.
Elektronikas un datorzinātņu institūta komercializācijas eksperts Vents Riekstiņš sniedza ieskatu Covid-19 pandēmijas radītajos faktoros, kas ietekmējuši projekta virzību, atklājot, ka tas ir bijis izaicinājumiem bagāts projekts, gan no tehniskā, gan lietotāju pieaistes skatupunkta.
“Projektu iespaidoja globālie procesi pasaulē, pandēmijas esamība un citi tirgus mainīgumu ietekmējošie faktori. Komandas elastīgums, kompetence un vēlēšanās sasniegt rezultātus, bija galvenie veiksmīga projekta iznākuma stūrakmeņi. Projekta gaitā tika apgūtas jaunas zināšanas tehnoloģiju komercializācijas procesos un pieredze, kā veidot dialogu starp zinātni un komercuzņēmumiem. Galvenā atziņa, kas gūta projekta gaitā ir - mēs varam radīt ne tikai teorētiski bet arī praktiski!”, uzsver Riekstiņš.
LIAA jau vairāku gadu garumā atbalstu zinātnei un pētniecībai ir definējusi kā vienu no darbības prioritātēm, vēršot uzmanību uz Latvijas zinātnisko institūciju darba rezultātu pārvēršanu komerciāli veiksmīgos projektos. Atbalsts zinātnei veicina uzņēmējdarbības iesaisti inovatīvu projektu izstrādē, kas sekmē arī vietējo pētniecības un nozaru profesionāļu savstarpējo sadarbību. Atbalsts šādiem projektiem veicina tehnoloģiju pārnesi, starpnozaru sadarbību, kā arī inovatīvu rīku un risinājumu izmantošanu tautsaimniecības attīstībā un konkurētspējā.
LIAA realizētā atbalsta programma “Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijā” ir tieši saistīta ar Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) mērķiem, tāpēc tiek sniegts atbalsts pētniecības organizācijām, lai veicinātu to īpašumā esošo pētniecības rezultātu konkurētspēju kļūt par komerciāli veiksmīgu projektu. Šāds atbalsts sekmē Latvijas pētniecības rezultātu komerciālo izaugsmi un iespējas gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Zinātnes sasniegumu aktualizēšana piesaista ārvalstu sadarbības partnerus un var sekmēt investīciju piesaisti inovatīvo ideju attīstībai.
Vairāk informācijas par vebināru, norises kārtību un pasākuma aprakstu var lasīt LIAA mājaslapā: “Vebinārs - pieredzes stāsti projektu komandām par pētniecības rezultātu komercializāciju”
Līdz šim zinātnes komercializācijas programmai izlietoti 16 miljoni eiro no ES līdzfinansētās Tehnoloģiju pārneses programmas, lai veicinātu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu. Programma sniedz iespēju zinātnieku komandām piesaistīt finansējumu līdz 300 tūkstošiem eiro vienam projektam. Kopējais Tehnoloģiju pārneses programmas finansējums ir 35 miljoni eiro, no kuriem tiek finansētas arī citas aktivitātes tehnoloģiju pārneses jomā.
Publicitātes foto: Cietvielu fizikas institūts.
