Apstrādes rūpniecībā Latvijā martā spēcīga izaugsme par spīti sarežģītajai ģeopolitiskajai situācijai

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2022. gada martā gan pēc neizlīdzinātiem, gan kalendāri izlīdzinātiem datiem bija par 10% lielāki nekā pirms gada. Kopumā šogad 1. ceturksnī apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi bija par 8,3% lielāki nekā pirms gada.

Martā gada griezumā pēc neizlīdzinātajiem datiem pieaugums bija vērojams vairumā apstrādes rūpniecības apakšnozaru. Atbilstoši devumam nozares izaugsmē straujāk auga kokapstrādes (+16,7%, salīdzinot ar 2021. gada martu), ķīmiskās rūpniecības (+20,3%), poligrāfijas (+29,8%), nemetālisko minerālu izstrādājumu (+12,5%) un dzērienu (+28,2%) ražošanas apjomi. Tāpat arī pozitīvs ieguldījums nozares izaugsmē bija metālu, gatavo metālizstrādājumu un automobiļu un piekabju ražošanas nozarēm. Savukārt gada laikā samazinājās papīra izstrādājumu un elektrisko iekārtu ražošanas apjomi, kā arī bija vērojams neliels pārtikas ražošanas apjomu kritums.

Martā gada griezumā turpināja strauji palielināties apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās. Par 25,3% pieauga vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi, savukārt vēl straujāk – eksportā realizētās produkcijas apjomi – par 27,4%. Straujāk auga ķīmiskās rūpniecības, poligrāfijas, nemetālisko minerālu izstrādājumu un metālu ražošanas produkcijas realizācija. Realizācijas apjomi faktiskajās cenās turpina augt arī lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē – par 36,7 procentiem.

Prognozējams, ka tālākus apstrādes rūpniecības attīstības izaicinājumus radīs kara darbība Ukrainā, kā  rezultātā var tikt traucētas gan līdzšinējās izejvielu piegāžu ķēdes, gan uzņēmumus ietekmēs visā pasaulē vērojamais cenu kāpums izejvielām, tai skaitā energoresursiem. Uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar konfliktā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā ir jāmeklē jaunas piegāžu iespējas un jauni preču noieta tirgi.

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja EM Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.