“Fazer Latvija”: 18 miljonu investīcija, modernākā maizes ražotne Baltijā un ambīcijas turpmākai izaugsmei

“Fazer Latvija” ir starptautiskās “Fazer” grupas uzņēmums. Koncerns, kas dibināts 1891. gadā Somijā, specializējas maizes, saldumu un citu uz graudaugu un augu bāzes balstītu produktu ražošanā. Gadu gaitā “Fazer” izpletis savu darbību astoņās valstīs, tostarp Latvijā, un šobrīd eksportē produkciju uz aptuveni 40 pasaules tirgiem. “Fazer Latvija” ir viena no lielākajām maiznīcām valstī – Ogres ražotne nodrošina maizi un citus izstrādājumus ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas, Lietuvas un Somijas tirgiem. Grupas uzticību Latvijai apliecina arī apjomīgās investīcijas: pērn tās sasniedza 18 miljonus eiro, savukārt nākamgad plānots veikt papildu ražotnes uzlabojumus vairāk nekā miljona eiro apjomā. 

Aizvadītais gads “Fazer” struktūrvienībai Latvijā bija pagrieziena punkts. Uzņēmums pieņēma stratēģisku lēmumu apvienot Baltijas maizes ražotnes un koncentrēt ražošanu vienā vietā – Ogres novadā. Līdz šim ražošana pamatā notika gan Latvijā, gan Kauņā, taču rūpīga analīze parādīja, ka ražotnes modernizācija un konsolidācija Latvijā sniegs lielākas priekšrocības ilgtermiņā. 

Pēc šo ieceru īstenošanas kopējās investīcijas Latvijā pērn sasniedza 18 miljonus eiro. Par šiem līdzekļiem Ogrē modernizēta un paplašināta ražošanas ēka, uzstādītas trīs jaunas ražošanas un komplektēšanas līnijas un izbūvēta jauna noliktava. Lai gan ražotnes modernizācija un automatizācija Baltijas mērogā kopumā nozīmēja darbinieku skaita samazināšanos, Latviju šī tendence neskāra – gluži pretēji, Ogres ražotnē projekta īstenošanas gaitā tika radītas aptuveni 60 jaunas darbavietas. Kopējais nodarbināto skaits  “Fazer” maizes un konditorejas ražotnēs Latvijā tādējādi pārsniedz 300 darbinieku.  

“Tagad visa “Fazer” un “Druva” zīmola maize Baltijas tirgum top tieši Ogrē,” uzsver ražotnes direktors Kalvis Fjodorovs. “Šis bija stratēģisks lēmums, kas ļāva nostiprināt mūsu tirgus pozīcijas, uzlabot efektivitāti un izveidot Baltijas mērogā vienu no modernākajām un konkurētspējīgākajām maizes ražotnēm.” 

Galvenais eksporta tirgus – Baltija  

“Fazer Latvija” ir viena no divām lielākajām maiznīcām valstī. Uzņēmums pagājušajā gadā sasniedzis 34,63 miljonu eiro apgrozījumu, un tas ir otrs lielākais tirgus spēlētājs svaigi iepakotas maizes segmentā Latvijā. Ogres ceptuves jauda ir iespaidīga: mēnesī tiek saražoti vidēji 1800–1900 tonnas produkcijas, bet gada apjoms sasniedz 22–23 tūkstošus tonnu. 

Galvenais eksporta tirgus ir Lietuva un Igaunija, kur nonāk ievērojama daļa Ogrē saražotās produkcijas. Būtiski apjomi tiek eksportēti arī uz Somiju, kas ir trešais lielākais eksporta tirgus. Mazākos apjomos maize nonāk līdz Anglijai, Īrijai, Norvēģijai un pat ASV – tur to galvenokārt iegādājas austrumeiropiešu diasporas veikali. 

“Jā, ASV nav lielākais tirgus, taču tas ir specifisks un sentimentāls. Latvieši, igauņi, lietuvieši un citu Austrumeiropas valstu kopienas ļoti augstu novērtē iespēju iegādāties produktus ar mājas garšu, piemēram, rupjmaizi. Maizes eksports uz tik tāliem galamērķiem kā ASV lielos apjomos šobrīd nav rentabls,” skaidro Kalvis Fjodorovs.   

Kāpēc Ogre? Loģistika, telpas un darbaspēks 

Lēmums saglabāt un modernizēt ražošanu Latvijā nebija pašsaprotams – tas pieņemts pēc rūpīgas analīzes, salīdzinot arī ar iespējām turpināt attīstību Kauņā, norāda uzņēmumā. Par labu ražošanas koncentrēšanai tieši Latvijā nostrādāja vairāki būtiski faktori. Pirmkārt, Ogres atrašanās vieta Baltijas centrā – starp Igauniju un Lietuvu – nodrošina izdevīgu loģistiku un ērtu piekļuvi valsts nozīmes transporta artērijām. Otrkārt, tieši Ogrē bija iespējams paplašināt ražotni, kamēr Kauņā ceptuve atradās pilsētas centrā un vairs nevarēja augt fiziski. Treškārt, arī darbaspēka pieejamības situācija Latvijā, lai cik izaicinoša, tomēr ir labāka nekā Kauņā, kur agresīva uzņēmējdarbības veicināšanas politika radījusi īpaši sīvu konkurenci par darbiniekiem.  

“Taisnība – darbinieku piesaiste Ogrē nav viegla. Lai to risinātu, nodrošinām transportu darbiniekiem no citām pilsētām. Lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū, mūsu ražotnē algas pēdējos gados augušas strauji. Tas ir būtisks slogs, un ne vienmēr attaisnojams peļņas rezultātos, taču citādi nav iespējams nodrošināt stabilu ražošanu. Salīdzinājumam – Kauņā situācija darba tirgū ir vēl sarežģītāka, jo aktīva uzņēmējdarbības stimulēšana piesaista daudz jaunu uzņēmumu, un kvalificētus darbiniekus iegūt kļūst ļoti grūti,” stāsta Kalvis Fjodorovs. 

Investīcijas Latvijā – vairāk nekā pusi saņēmuši tieši vietējie uzņēmumi 

Lai gan “Fazer” ir starptautisks uzņēmums, ievērojama daļa uzņēmumu grupas pērn veikto 18 miljonu eiro investīciju palikusi Latvijā. K. Fjodorovs lēš, ka teju 11 miljoni eiro nonākuši pie vietējām kompānijām, sadarbības partneru vidū minot ražošanas iekārtu ražotāju un piegādātāju “Peruza”, “Kener”, “Arcxo Group”, būvniecības uzņēmumu “Selva Būve” un vairākus citus Latvijas uzņēmumus.  

“Esam centušies būt lojāli Latvijas uzņēmumiem,” saka Kalvis Fjodorovs. “Ne tikai tāpēc, ka tas stiprina vietējo ekonomiku – Latvijas uzņēmumi patiesi piedāvā augsta līmeņa risinājumus, bieži par konkurētspējīgāku cenu un ar ievērojami mazākām loģistikas izmaksām.” 

Lēmumu investēt Latvijā veicināja arī valsts institūciju instrumenti, tostarp ALTUM kapitāla atlaide un Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējums. “Tas nebija izšķirošais faktors, taču deva papildu pārliecību veikt šīs apjomīgās investīcijas,” uzsver Fjodorovs. 

Izaicinājumi – no darbaspēka līdz mazumtirdzniecības ķēdēm 

Maizes un maizes izstrādājumu tirgū Baltijā valda sīva konkurence, un arī Latvijā to ietekmē vairāki nozīmīgi faktori - strauji augošās darba algas, spēcīga importa konkurence. Tajā pašā laikā patērētāji arvien vairāk meklē jaunas garšas, formas un produktus, tāpēc uzņēmumiem jāspēj saglabāt līdzsvars starp tradīcijām un inovācijām, lai nezaudētu konkurētspēju,” situāciju tirgū skaidro K. Fjodorovs. 

Arī pēc nesen veiktajām apjomīgajām investīcijām, “Fazer Latvija” turpina domāt par izaugsmi. 2026. gadā ražotnē Latvijā plānots ieguldīt aptuveni miljonu eiro – puse no šīs summas tiks izmantota tehnoloģiju un iekārtu nomaiņai, savukārt, otra daļa tiks ieguldīta procesu optimizācijā un kapacitātes celšanā. Arī turpmākajos gados uzņēmuma plāno veikt investīcijas gan iekārtu nomaiņā, gan kapacitātes un produktivitātes celšanā.