Fintech Latvijā: 127 uzņēmumi, 91 miljons nodokļos, ambīcija augt globālos tirgos
Foto: Ieva Makare
Latvijā darbojas 127 finanšu tehnoloģiju nozares uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 3600 darbiniekus, akumulē apgrozījumu tuvu 400 miljoniem eiro un ik gadu nodokļos valstij samaksā vairāk nekā 91 miljonu eiro. Šie fakti šodien tika izcelti RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS) notikušajās Fintech brokastīs “Kas nepieciešams Latvijas FinTech ambīciju īstenošanai?”, ko organizēja Fintech Latvija asociācija un RBS Baltijas Finanšu centrs. Pasākuma laikā klātesošie tika iepazīstināti ar nozares aktuālajiem datiem, attīstības dinamiku un ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī iezīmēti virzieni un praktiskie soļi nozares turpmākai stiprināšanai.
Latvijas Fintech observatorija — pamats datiem balstītai politikai
Lai ieliktu pamatu tālākai diskusijai, pasākuma ievadā RBS Baltijas Finanšu centra direktore Kristīne Dambe iepazīstināja klātesošos ar izstrādāto pilotrīku — “Latvijas Fintech observatoriju”, visaptverošu datu bāzi par Latvijas fintech uzņēmumiem. Rīks izstrādāts ar mērķi nozares politikas veidotājiem, kā arī augstskolu studentiem, pasniedzējiem un citiem interesentiem nodrošināt neatkarīgu, uz datiem balstītu skatījumu uz nozares attīstību. “Nozarei jāuzņemas kolektīva atbildība par savu tālāko attīstību. Mēs varam veidot stāstu paši un mācīties no kaimiņiem, taču svarīgi ir balstīties datos, kas atspoguļo reālās tendences un var kalpot kā papildinājums stratēģijai. Ceram, ka observatorija mudinās runāt par nozares attīstību ar faktiem, nevis pieņēmumiem, kā arī iedvesmos nākamo fintech veidotāju paaudzi.” uzsvēra K. Dambe.
Politikas veidotāji: fintech – eksporta potenciāls un globālā konkurētspēja
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis akcentēja eksportspējas nozīmi: “Mēs visi gribam, lai Latvijā radīti uzņēmumi ne tikai stiprina vietējo ekonomiku, bet arī kļūst par eksportspējīgām tehnoloģiju kompānijām. Fintech jomā mums ir vairāki spēcīgi spēlētāji, kas pierāda – varam būt konkurētspējīgi starptautiski. Tāpēc svarīgi ir veidot tādu vidi, kas mudina uzņēmumus izvēlēties Latviju par vietu, kur augt un attīstīties reģionā un plašāk, kā arī aktīvi stāstīt par Latviju starptautiski, pievēršot uzmanību potenciālajiem investoriem un sadarbības partneriem. Nozarei ir liels potenciāls, un esam iecerējuši virkni aktivitāšu no savas puses, lai atbalstītu nozari arī turpmāk.”
Latvijas Banka: pamati ir gatavi — tagad laiks tos izmantot
Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra praktisku un atbildīgu pieeju fintech attīstībai: “Latvija var kļūt par nozīmīgu Eiropas fintech centru nevis ambīciju dēļ vien, bet tāpēc, ka pamati jau ir izveidoti — ir talanti, uzņēmēji, stipra finanšu infrastruktūra un publiskā sektora iesaiste un sasniedzamība. Fintech izaugsme prasa ne tikai jaunas idejas, bet arī uzticamu un prognozējamu vidi, kur inovācija attīstās kopsolī ar stabilitāti un skaidriem noteikumiem. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai risinājumi spēj mērogoties un nest reālu pienesumu ekonomikai. Pamati ir gatavi — tagad laiks tos izmantot izaugsmei un nozares uzņēmumu ambīcijas labā.”
Fintech Pulse: Latvijas fintech kļūst par stratēģisku ekonomikas virzītājspēku
“Fintech Pulse 2025/2026” prezentācijā Fintech Latvija asociācijas vadītāja Tīna Lūse uzsvēra, ka Latvija šobrīd ir viena no dinamiskākajām un straujāk augošajām finanšu tehnoloģiju ekosistēmām reģionā. Observatorijas dati to apliecina, taču, pēc T. Lūses teiktā, vissvarīgākais jaunais pavērsiens nav tikai skaitļos. Publiskais sektors nozarei kļuvis par aktīvu partneri — valsts institūcijas iesaistās ne vien regulēšanā, bet arī popularizēšanā, LIAA organizējot nacionālos stendus starptautiskajās izstādēs, palīdzot uzņēmumiem piesaistīt investorus, demonstrēt risinājumus un veidot globālas sadarbības. Ir vieta progresam arī savstarpējā sadarbībā, bet pēdējie gadi, kad vadošie nozares politikas veidotāji un regulators sākuši apzināties nozares potenciālu un ambīcijas, ir vērtējami ar plus zīmi.
Tam ir arī pamats — 2025. gada pirmie rādītāji apliecina nozares briedumu un spēju konkurēt starptautiski. Latvijā piesaistīti būtiski ieguldījumi un emitētas vērienīgas obligācijas, bet uzņēmumi ar Latvijas saknēm paplašinās Āfrikā un citos tirgos, kļūst par bankām un piesaista starptautisku kapitālu.
“Mūsu uzņēmumi nevis seko tendencēm — viņi tās rada. Un tieši tādēļ fintech ir ne tikai industrija, bet stratēģisks Latvijas ekonomikas balsts,” uzsver T. Lūse.
Fintech Pulse: Latvijas fintech kļūst par stratēģisku ekonomikas virzītājspēku
Prezentējot “Fintech Pulse 2025/2026”, Fintech Latvija asociācijas vadītāja Tīna Lūse uzsvēra, ka Latvija šobrīd ir viena no dinamiskākajām un straujāk augošajām finanšu tehnoloģiju ekosistēmām reģionā. To apliecina arī observatorijas dati, tomēr, pēc Lūses teiktā, būtiskākais pavērsiens nav tikai skaitļos.
Publiskais sektors nozarei kļuvis par aktīvu partneri — valsts institūcijas iesaistās ne vien regulēšanā, bet arī nozares starptautiskajā pozicionēšanā, LIAA organizējot nacionālos stendus starptautiskajās izstādēs, palīdzot uzņēmumiem piesaistīt investorus, demonstrēt risinājumus un veidot globālas sadarbības. Vienlaikus joprojām ir vieta progresam savstarpējā sadarbībā, taču pēdējie gadi, kuros politikas veidotāji un regulators sākuši apzināties nozares potenciālu un ambīcijas, vērtējami pozitīvi.
Tam ir arī pamats — 2025. gada pirmie rādītāji apliecina nozares briedumu un spēju konkurēt starptautiski. Latvijā piesaistīti būtiski ieguldījumi un emitētas vērienīgas obligācijas, bet uzņēmumi ar Latvijas saknēm paplašinās Āfrikā un citos tirgos, kļūst par bankām un piesaista starptautisku kapitālu.
“Mūsu uzņēmumi nevis seko tendencēm — viņi tās rada. Un tieši tādēļ fintech ir ne tikai industrija, bet stratēģisks Latvijas ekonomikas balsts,” uzsvēra T. Lūse.
Kopīga izpratne par virzienu
Paneļdiskusijā par Nacionālās Fintech stratēģijas ieviešanu un nozares turpmākajiem praktiskajiem soļiem piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps, Fintech Latvija asociācijas vadītāja Tīna Lūse un Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš. Diskusiju moderēja RTU Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra direktore Kristīne Dambe.
Diskusija iezīmēja kopīgu izpratni, ka Nacionālās Fintech stratēģijas izstrāde un tās tapšanas laiks nozarei bijis nozīmīgs, tomēr izšķiroši būs tieši nākamie praktiskie soļi. Tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt fintech kā stratēģisku ekonomikas nozari ar skaidru eksporta fokusu, līdzsvarot ambīcijas ar prognozējamu regulējumu un atbildīgu riska pārvaldību, veicināt banku un fintech sadarbību vienotas finanšu ekosistēmas ietvaros, mērķtiecīgi izmantot Latvijas priekšrocības kripto un MiCA licencēšanas jomā, kā arī nodrošināt līderību stratēģijas praktiskā ieviešanā.
Pasākumu organizēja RTU Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centrs sadarbībā ar Fintech Latvija asociāciju. Pasākums notika ar EK Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstu.
