“Oruga”: jūtam, ka mums ir aizmugure, uz kuru paļauties
Latvijas jaunuzņēmums “Oruga” radījis pasaulē unikālu viensliedes kāpurķēdes motociklu “Oruga Unitrack”, kas apvieno motocikla manevrētspēju ar tanka jaudu. Tas spēj pārvietoties pa smiltīm, dubļiem, akmeņiem un sniegu, izrāpjoties no vietām, kur iestrēgtu pat visurgājēji. Šī ir duāla pielietojuma tehnoloģija — piemērota gan piedzīvojumu braucējiem bezceļu apstākļos, gan profesionālajam un militārajam pielietojumam.
Uzņēmums, dibināts 2023. gadā, pērn kļuva par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora biedru Tehnoloģiju pārstāvniecībā Rīgā, izmantojot dažādus valsts atbalsta instrumentus. "Vērojot nozarē notiekošo un caurskatot pašu pieredzi, ir jūtams progress valsts atbalsta programmās - nozares profesionāļi, kas tās organizē viennozīmīgi cenšas pietuvoties izpratnei par jaunuzņēmumu vajadzībām. Mēs jūtamies pamanīti, uzklausīti, virzīti - aiz mums ir mugura, pret kuru balstīties, tomēr neiztrūkst arī jautājumu, kuros būtu nepieciešami sistemātiski uzlabojumi," uzsver uzņēmuma līdzdibinātāja Liene Vītola.
Kā vienu no izaicinājumiem viņa min līdzfinansējuma saņemšanas kārtību uzņēmumiem, kas vēl nav laiduši tirgū savu produktu un vēl tikai meklē investoru ražošanas uzsākšanai. Atsevišķos gadījumos, vai nu paša produkta attīstībai nepieciešamā investīciju apjoma vai uzņēmuma attīstības stadijas dēļ, šī kārtība var būt izaicinoša, jo sākotnēji nepieciešams veikt pašu ieguldījumus, kurus pēc tam daļēji kompensē valsts. “Otra neatrisināta problēma ir dažādie inovācijai un attīstībai domātie atbalsta instrumenti, kas paredzēti tikai un vienīgi tiem uzņēmumiem, kas paralēli pētniecībai un inovāciju attīstīšanai nodarbojas ar vēl citu produktu vai pakalpojumu tirdzniecību. Tas tādējādi tur durvis stingri aizvērtas tādiem tirgus jaunpienācējiem kā “Oruga”, kas paralēli inovatīva produkta attīstīšanai citas darbības neveic. Ir nojaušams, ka šāda lietu kārtība ir ieviesta kā riskus mazinošs ierobežojums, tomēr mērķtiecīgai virzībai uz ražošanas, eksporta un inovāciju jaudas palielināšanu, šāda stratēģija neder. Pie kam tehnoloģiskie riski inovāciju attīstīšanai ir vienlīdz lieli uzņēmumiem, kas ar inovāciju nodarbojas pastarpināti un uzņēmumiem, kam tā ir prioritāte. Atsevišķos gadījumos otri, uzņēmušies lielu risku paši, būs ievērojami mērķtiecīgāki un produktīvāki ceļā uz nosprausto mērķi,” viņa skaidro.
Tai pat laikā valsts atbalsts palīdzējis ārvalstu pieredzes gūšanā un investoru meklējumos. Šoruden uzņēmuma komanda atgriezās no Vašingtonas (ASV), kur no 13. līdz 17. oktobrim norisinājās LIAA un Latvijas Ekonomikas ministrijas kopīgi organizētā Latvija uzņēmēju tirdzniecības misija. “Tas bija augsta līmeņa organizēts pasākums — visas tikšanās, semināri un individuālās konsultācijas bija rūpīgi izvērtētas un piemeklētas, lai mūsu attīstības ceļu padarītu īsāku un efektīvāku. Vienas nedēļas laikā mēs satikām vairāk cilvēku un ieguvām vairāk kontaktu, nekā paši būtu spējīgi gada laikā,” atceras L.Vītola.
“Iespēja doties šādos braucienos un izmantot valsts atbalsta instrumentus ļauj koncentrēt spēkus uz tehnoloģijas attīstību, nevis uz organizatoriskajiem darbiem. Tas ir milzīgs atspaids jaunuzņēmumam, kas visu dara pašu spēkiem,” viņa piebilst.
Raksta tapšana finansēta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Mazo un vidējo uzņēmumu programmas inkubatoru apakšprojekta finansējumu.
