Ne vienmēr pašu spēkiem: konsultants kā tilts uz valsts atbalstu

“Railway Motion Systems” ir Latvijas uzņēmums, kas darbojas dzelzceļa inženierijas jomā, izstrādājot un ražojot kritiskos dzelzceļa vagonu mezglus. Uzņēmums drīzumā gatavojas uzsākt trīsasu dzelzceļa vagonu ratiņu sērijveida ražošanu Somijas dzelzceļam, vienlaikus attīstot arī inovatīvu intermodālu risinājumu, kas ilgtermiņā varētu būtiski mainīt kravu pārvadājumus Eiropā. 

Gatavojoties ražošanas uzsākšanai, uzņēmums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Digitalizācijas programmas atbalstu investējis robotizētā metināšanas portālā, kas būtiski paaugstina kvalitāti, precizitāti un ražošanas efektivitāti. Atbalsta piesaistē uzņēmums šoreiz apzināti izvēlējās sadarboties ar ārējo konsultantu, koncentrējot savus resursus uz pamatdarbību un inženiertehnisko attīstību. 

“Šādus projektus, protams, ir iespējams īstenot arī saviem spēkiem, taču situācijā, kad uzņēmuma fokuss ir uz sērijveida ražošanas uzsākšanu un jaunu produktu izstrādi, izlēmām, ka racionālāk ir atbalsta piesaisti uzticēt profesionālam konsultantam. Paši tikmēr varējām koncentrēties uz to, ko darām ikdienā – uzņēmuma attīstību. Sadarbība ar LIAA bija raita, un iegādātā iekārta mums ir nozīmīgs solis, kas vienlaikus stiprina arī uzņēmuma kā ražotāja uzticamību un prestižu,” stāsta uzņēmuma valdes loceklis Jurijs Rendenieks. 

Vienlaikus uzņēmums norāda uz regulējuma izaicinājumiem, ar kuriem nākas saskarties, pretendējot uz citiem valsts atbalsta instrumentiem. Kā skaidro Jurijs Rendenieks, jaunuzņēmuma statusā uzņēmums noteiktos gadījumos nav varējis kvalificēties digitalizācijas atbalstam formālu finanšu koeficientu dēļ, kas neņem vērā uzņēmuma kapitāla ieguldījumu struktūru. 

“Vairākos gadījumos papildu atbalsts mums nebija pieejams formāli augsta parādsaistību līmeņa dēļ. Tomēr mūsu situācijā šīs parādsaistības atspoguļo līdzīpašnieku ieguldījumus uzņēmuma attīstībā, nevis banku kredītsaistības un tādējādi paaugstinātus finanšu riskus. Diemžēl pašreizējais regulējums šādas nianses nenošķir, un tas objektīvi ierobežo iespējas piesaistīt atbalstu tieši tiem jaunajiem uzņēmumiem, kas aktīvi investē izaugsmē,” norāda uzņēmuma pārstāvis, uzsverot, ka šis jautājums būtu risināms politikas plānošanas līmenī, lai valsts atbalsta instrumenti būtu uzņēmumiem pieejamāki.

Raksta tapšana finansēta ar Atveseļošanas fonda atbalstu. Par raksta saturu atbild tikai autors. Materiālā paustais neatspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas oficiālo viedokli.