Ražotāja garants par atbilstību Eiropas tirgum. Kāpēc precēm vajadzīga CE zīme?

Adītai cepurei nevajag, bet plīša rotaļu lācim vajag. Metāla ārdurvīm obligāti, bet koka iekšdurvīm nav nepieciešams. CE zīme ir drošuma un atbilstības standarts precēm, kas nopērkamas Eiropas tirgū. Kam marķējums paredzēts, kurš to uzliek precei, un kas jāņem vērā? Skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas speciālisti.

Saīsinājums CE ir no franču valodas – "Conformité Européenne", kas nozīmē "Eiropas atbilstība". CE marķējums jeb CE zīme ir sertifikācijas zīme un ražotāja apliecinājums, ka viņa prece atbilst Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) veselības, drošības un vides aizsardzības standartiem. Tas ļauj preci ar CE zīmi brīvi tirgot visā EEZ.

CE zīmi izmanto nepārtikas precēm, kas noteiktas ES saskaņotajos tiesību aktos.

Visbiežāk sastopamās preču kategorijas, kurām nepieciešama CE zīme:

• rotaļlietas,
• elektropreces,
• individuālie aizsardzības līdzekļi,
• būvizstrādājumi,
• gāzes iekārtas,
• radio un telekomunikāciju iekārtas,
• mašīniekārtas,
• medicīnas ierīces.

CE zīmi nepieciešams pievienot arī tādām precēm kā elektroenerģijas un siltuma skaitītāji, spiedieniekārtas un spiedtvertnes, lifti un pat bezpilota lidaparāti (droni). Ražotāja paša atbildība ir izpētīt ES tiesību aktus, kuri nosaka CE zīmes lietošanu, un atbilstoši tiem pievienot vai nepievienot savai precei CE zīmi.

Svarīgi gan iegaumēt, ka precēm, kurām tiesību akti neparedz CE zīmes lietojumu, to nedrīkst pievienot. Nepamatoti lietota CE zīme patērētājam var radīt priekšstatu, ka produkts ir īpašs, ar specifiskām funkcijām. Vienkāršām sadzīves precēm, piemēram, birstei, šķīvim, lupatiņai, CE marķējums nav nepieciešams, un uz tām attieksies citas prasības – Ražojumu vispārējā drošuma regula.

PTAC kā tirgus uzraudzības iestāde pārbauda CE zīmes korektu lietojumu. Pārkāpumu gadījumā PTAC var veikt normatīvajos aktos noteiktas darbības, liekot ražotājam novērst pārkāpumus un apturot preču izplatīšanu līdz brīdim, kamēr pārkāpums novērsts. Plašāku informāciju var iegūt PTAC mājaslapā.

Kurš tiesīgs uzlikt precei CE zīmi?

Par CE zīmes uzlikšanu precei atbildīgs ir pats preces ražotājs vai viņa izvirzīts pilnvarotais pārstāvis – persona, kas veic uzņēmējdarbību EEZ un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem. Tiklīdz CE zīme pievienota precei, ražotājs uzņemas pilnu atbildību par tās atbilstību visām ES prasībām, kas uz konkrēto preci ir attiecināmas. CE zīmi drīkst lietot tikai tad, kad precei veikta atbilstības novērtēšana – pārbaudīts, vai tā atbilst veselības, drošuma un vides prasībām, kas noteiktas tiesību aktos, kā arī nepieciešamības gadījumā veikts neatkarīgas atbilstības novērtēšanas institūcijas novērtējums. Katrai preču kategorijai gan ir savi novērtēšanas kritēriji, kas jāņem vērā.

"Atbilstības novērtēšanas procedūra tiek izvēlēta atbilstoši konkrētās preču kategorijas raksturam un lietojumam. Vienkāršām elektroprecēm, kurām nav sarežģītas konstrukcijas vai īpašas funkcionalitātes, ražotājs pats veic ražošanas procesa un kvalitātes kontroles izvērtējumu, pārbauda un piemēro attiecīgos standartus, uz kuru pamata tiek veikts atbilstības novērtējums, kā arī patstāvīgi deklarē atbilstību prasībām, pēc kurām izstrādājums ir novērtēts," skaidro Arta Viļuma-Gudmona, PTAC Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas vecākā eksperte.

Kad gūta pārliecība par preces atbilstību prasībām, jāsagatavo atbilstības deklarācija. Un tikai tad preci drīkst marķēt ar CE zīmi, kas ir ārējais apliecinājums, ka prece ir atbilstoša EEZ standartiem.

"Agrāk CE marķējums varbūt nebija tik kritisks, jo prece, kas Latvijā tika ievesta, bija arī paredzēta vietējam un ES tirgum. Šobrīd, kad preču aprite notiek globālā mērogā, varbūtība, ka pie patērētāja nonāk prece, kas nav vērtēta atbilstoši ES prasībām, palielinās," stāsta Ivars Jorniņš, PTAC Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas vadītājs.

CE atbilstības marķējums ir ražotāja apliecinājums – konkrētais produkts ir pārbaudīts attiecībā pret Eiropas prasībām un tām atbilst. Tas ļauj patērētājam pārliecināties, ka iegādātā prece ir droša, bet izplatītājs drīkst to tirgot EEZ. Tāpēc arī izplatītājiem un komersantiem jāseko līdzi, lai precēm būtu visi atbilstošie marķējumi, kas ļauj tās tirgot Latvijā.

Foto: Shutterstock

Elektroprecēm jābūt pārbaudītām un drošām

Viena no plašākajām preču kategorijām ir elektronikas preces, ar ko saprotam jebkuru lietu, kas darbojas ar baterijām, akumulatoru vai strāvas pieslēgumu. Lai gan kopumā prasības CE zīmes uzlikšanai elektroprecēm neatšķiras no vispārējiem standartiem, ražotājiem jo īpaši vērts pievērst uzmanību standartiem jau ražošanas procesā, lai prece būtu droša lietošanai un atbilstoša, uzsver Arta Viļuma-Gudmona.

Elektropreču ražotāji nereti dizaina un ekonomijas vārdā cenšas samazināt elektroierīces izmēru. Tādējādi ierīces komponentes – plate un pievadvadi – ir salodētas tuvāk, nekā vajadzētu. Šāds risinājums var veicināt pārkaršanu, pārsprieguma rašanos vai strāvas noplūdes, skaidro Arta Viļuma-Gudmona. Ražotājs nav balstījies uz standartiem, nav izmantojis speciālus pārklājumus, līdz ar to tirgošanā nonākusi prece, kas neatbilst ES drošuma prasībām.

Drošuma prasības ir jāņem vērā, lai novērstu bīstamu situāciju rašanos preces lietošanas laikā. Ja ražotājs ir ievērojis standartā noteiktās tehniskās prasības, piemēram, par Ziemassvētku virteņu vadu garumiem, fēna kausējošo rezistoru vai citām bieži izmantoto elektropreču niansēm, viņš ir tiesīgs marķēt preci ar CE zīmi. "Ir jāatceras, ka ne vienmēr nosauktie trūkumi var izraisīt reālus apdraudējumus, jo mājās lielākoties ir automātiskie slēdži, kuriem teorētiski būtu jāatslēdzas, bet risks pastāv. Tās ir sekundes simtdaļas – vadi deg ļoti ātri," stāsta Arta Viļuma-Gudmona.

Savukārt elektropreču importētājiem un tirgotājiem ir pienākums sekot līdzi izmaiņām normatīvajos aktos un piemērojamajās prasībās. "Ja šodien mainās prasības, tad rīt to preci, ko varēja ievest ES vakar, vairs ievest nedrīkstēs," uzsver Ivars Jorniņš. Izmaiņas normatīvajos aktos un piemērojamajās prasībās tiek veiktas ar mērķi uzlabot preču drošības un kvalitātes standartus.

Sadzīves tehnikai – papildu prasības marķējumā

Elektronikas preču kategorijā ir arī sadzīves tehnika, uz kuru attiecas papildu marķējuma prasības, ne tikai CE zīme. Papildus elektropreču prasībām ražotājam jāskatās, lai prece atbilstu arī ekodizaina un energomarķējuma prasībām, uzsver Ivars Jorniņš. Piemēram, veļasmašīnai kā precei būs aktuāli vairāki normatīvie regulējumi, kas liek uzlikt CE zīmi.

"Ražotāja pienākums ir pārbaudīt preces atbilstību visiem šiem regulējumiem, bet CE zīmi likt tikai vienu". Ivars Jorniņš, PTAC Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas vadītājs

Ņemot vērā, ka mūsdienās sadzīves tehnika ir ar viedajām funkcijām, ražotājam papildus jāpiemēro arī radioiekārtu direktīvas prasības. Savukārt jau pieminētā ekodizaina un energomarķējuma mērķis ir padarīt produktus efektīvākus, piemēram, norādot elektrības patēriņu. Energomarķējums palīdz patērētājam izvērtēt ierīces energoefektivitāti, norādot to skalā no augstākās līdz zemākajai klasei.

Foto: Shutterstock

Būvizstrādājumi un CE zīmes labirinti

Atsevišķa un liela preču kategorija, uz kuru attiecināmas Eiropas saskaņoto standartu prasības un kas līdz ar to jāmarķē ar CE zīmi, ir būvizstrādājumi. Tomēr preču standartu saraksts ir apjomīgs, tajā iekļauti 444 standarti, skaidro Agnese Černaja, PTAC Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas vecākā eksperte.

Tāpēc ražotājam ļoti rūpīgi jau pirms preces ražošanas uzsākšanas jāizvērtē, vai un kura standarta prasības precei ir piemērojamas, lai nepieciešamības gadījumā tās varētu ievērot un marķēt preci ar CE zīmi. Piemēram, parastam durvju rokturim saskaņotais standarts nebūs piemērojams, bet rokturim, ko izmanto evakuācijas durvīs, būs. Eksperte to pamato ar ārējās vides ietekmes faktoru, taču to izvērtē tehniskās komitejas ES līmenī.

CE marķējums ir obligāts plašam būvniecībā izmantoto izstrādājumu klāstam – nesošajām konstrukcijām no koka un metāla, to savienotājiem, jumta seguma materiāliem, logiem, siltumizolācijas materiāliem un ugunsdrošības aprīkojumam. Tāpat tas attieksies uz dažādiem iekšdarbu materiāliem, piemēram, grīdas segumiem, flīzēm un tapetēm, kā arī uz daudziem santehnikas izstrādājumiem, tostarp vannām, izlietnēm un podiem.

"Ar saskaņotajiem standartiem ir interesanti – var būt tā, ka nosaukumā ir produkts, uz kuru tie attiecas, bet, atverot standartu, ir darbības lauks – kaut kādi parametri izmēros, īpašībās, izmantotajos materiālos vai pat uzbūves principā, kas var izslēgt šo produktu no standarta darbības lauka un CE zīmes lietojuma". Agnese Černaja, PTAC Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas vecākā eksperte

Līdz ar to būvizstrādājumi ir ļoti vērtējama kategorija, kur ražotājam teju vai ar lupu jāpēta standarti. Turklāt būvizstrādājumiem neatkarīgi no tā, vai CE zīme piešķirama, obligāta prasība ir norādīt preces paredzēto izmantojumu. "Ražotājs informāciju par to sniedz patērētājam. Ja patērētājs izvēlas izmantot preci citādi, tas nozīmē, ka ražotāja instrukcijas nav ievērotas un ražotājs par sekām vairs neatbild," uzsver Agnese Černaja.

Ja māc šaubas – konsultējies!

Tas, ka prece būs atbilstoša ES standartiem un droša patērētājam, gulstas uz ražotāja pleciem. "Godprātīgi ir jāveic viss process, sākot jau ar ideju, projektēšanu, testēšanu, pārbaudīšanu, marķēšanu un beidzot ar produkta laišanu tirgū. Tiešām godprātīgi, nevis mēģinot kādu no posmiem izlaist, piemēram, tikai marķēt," uzsver Arta Viļuma-Gudmona.

Jebkuru šaubu gadījumā ražotājs, importētājs vai komersants var vērsties PTAC, kura eksperti konsultēs un palīdzēs saprast, kur atrodami standarti un kā tos izprast. Īpaši noderīgi ražotājiem ir vērsties arī pie Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā (EEN) – konsorcijs, kurā darbojas LIAA, LTC un LTRK, konsultē un nodrošina informāciju par likumdošanas jautājumiem Eiropas Savienībā.